oṃ
svātantryākhyaguṇeritena satataṃ saṅkṣobhyamāṇān nijād
icchāmandarakeṇa sārabharitād rūpād alolāt sadā /
svāntaḥsthaṃ svamayaṃ svabhinnasadṛśaṃ tattvāliratnoccayam
bodhāhvaḥ pratibhāsayan parasarinnātho jayaty adbhutaḥ // *1 //
śuddhaṃ sphāṭikadarpaṇena sadṛśaṃ nityaṃ svaśaktyutthitair
acchatvāt svamayīkṛtam bahuvidhair bāhyāntaraiḥ svair malaiḥ /
śaktyaitān api sarvadātmani layīkurvāṇam ādyaṃ śivam
bodhāhvam praṇato 'smi devam anaghaṃ ṣaṭkośadāvānalam // *2 //
bodhābodhavibhedabhāsanaparam bodhānvitair bodhitam
bodhābodhavihīnamūrtim amalam bodhaikasāraṃ vibhum /
bodhābodhavibhedagopanakaraṃ svasmiṃs tu tasyāpy anu
bodhaṃ taṃ śaraṇaṃ śrayāmi satataṃ sadbodhasamprāptaye // *3 //
svacchatvāśrayamātṛbhāvabhajanād vaiḍūryanāmārhatām
āsādyānv avatāranāmakalanām etyācchameyāspadām /
tattvaṃ svam prakaṭaṃ vidhāya ca tataḥ svam bhāvam evāgato
yas tasmai satataṃ svabhāvagurave nairguṇyadhāmne namaḥ // *4 //
acchācchasvavimarśane 'pi kuśalo vaiḍūryanāmnāśrito
yāto 'to 'nv avatārabhāvam amalaṃ tattvopadeśecchayā /
śiṣyāṇām upadiśya tattvam atha yaḥ svaṃ rūpam evāgatas
tasmai śrīnidhaye prakāśagurave sadbodhadātre namaḥ // *5 //
dehādristhamanodrumotthakalanāśākhālisandhyantarād
draṣṭuṃ jāḍyaharaṃ vimarśavibhavād unmeṣarūpaṃ ravim /
lagnā ye satataṃ tadekamayatām paśyanta ātmany atho
saṃsāre 'pi ca tatprakāśavaśato bhāte 'stu tebhyo namaḥ // *6 //
apūrvaṃ sāmarthyaṃ kim api hṛdayāgocara idam
paricchedātītaṃ jayati laghumukhyam bhagavataḥ /
vivṛttyākhye karmaṇy atimahati vākpatyaviṣaye
yadāviṣṭo 'muṣminn api bhajati mūko 'py adhikṛtim // *7 //
svataḥsiddhāl labdham paramagahanaṃ yat svajanakād
rahasyaṃ saṅkṣepān niratiśayam ābhyantaram alam /
tad etat sarveṣu prakaṭayitum evātra vihito
mayāsāv udyogo na nijadhiṣaṇākhyāpanadhiyā // *8 //
svabhāvenaivāndhāḥ katicid apare roṣatamasā
pareṣāṃ nāpekṣā bhavati ca nijālokavibhavāt /
ato vyākhyādīpe 'prakaṭa iva nātrāsty adhikṛto
bhaved vā ko 'pīti bhramata iha yatnas tu racitaḥ // *9 //
avatārakaṇṭhaputraḥ pautro vaiḍūryakaṇṭhapādānām /
bhāskarakaṇṭho racayati vidvatkaṇṭhe vibhūṣaṇaṃ vyākhyām // *10 //
śaktyādīnām abhāve me pravṛttasya pade pade /
skhalitāni bhaviṣyanti santu santo 'valambanam // *11 //
nutvā gaṇeśaṃ vibudheśavandyaṃ vāgdevatāṃ ca pratibhāsvarūpām /
gurūṃs tathā kaulanarottamādīn karomi ṭīkāṃ śrutipātrapeyām // *12 //
gurūṇāṃ caraṇau smṛtvā kṛtvā svātmārcanaṃ svataḥ /
mokṣopāyābhidhe granthe vyākhyāṃ kurve samāsataḥ // *13 //
************************************************************************
iha khalu kaścin mahāpuruṣaḥ śrīvālmīkinibaddhaśrīmahārāmāyaṇākhyasāgarādikāṇḍasthaśrīrāmajñānotpādakaśrīvasiṣṭhopadeśaratnaiḥ svayam āsāditasamyagjñānākhyaprakāśaḥ athānyān prati dayayā prakaṭīkaraṇārtham proktasāgarāt tāny uddhartukāmas taduddhṛtinirvighnasamāptigamanāya paradevatāsvarūpam paramātmānaṃ stauti
divi bhūmau tathākāśe bahir antaś ca me vibhuḥ /
yo 'vabhāty avabhāsātmā tasmai viśvātmane namaḥ // Mo_1,1.1 //
"tasmai" prasiddhāya | "viśvātmane" sarvasāratvena sthitatvāt sarveṣām ātmabhūtāyārthāt paramātmane "namaḥ" | aparimitāyāṃ tatsattāyām parimitasvasattānyagbhāvarūpaḥ prahvībhāvaḥ astu | tatsattāyām eva svasattāṃ līnām bhāvayāmīti yāvat | "tasmai" kasmai | "avabhāsātmā" bāhyāntarālokagatanānāvidhabāhyāntarapadārthavṛndaviṣayajñānasārabhūtaḥ | "yaḥ "viśvātmā | "avabhāti" pratyakṣam eva sphurati | yataḥ pratyakṣaṃ sphurantaḥ nānābhāsāḥ vicāraviṣayīkṛtāḥ santaḥ anirvācyatāsvarūpāyām paramātmatāyām eva viśrāmyanti | tataḥ nānāvabhāsāvabhāsena paramātmaivāvabhātīti bhāvaḥ | "yaḥ" kathambhūtaḥ | "vibhuḥ" vyāpakaḥ | kutra | "me" parimitapramātṛtāsādanena cinmātrarūpāparimitapramātṛbhāvāc cyutasyāta eva paricchinnavācakāsmacchabdavācyatāṃ gatasya parimitapramātuḥ | "bahiḥ "bāhye | ahantāviṣayatām anīte pradeśe iti yāvat | punaḥ kutra | "antaś ca" ahantāviṣayatāṃ nīte pradeśe ca | "bahiḥ" kiṃrūpe | "divi" samastasurādhārabhūtasvargalokarūpe | tathā "bhūmau" samastanarādinānāvidhabhūtādhārabhūtabhūlokarūpe | "tathā" tadvat | "ākāśe" śūnyamātrādhārabhūtākāśalokasvarūpe | etena caturdaśabhuvanānāṃ grahaṇaṃ jñeyaṃ | "antaś ca" kiṃrūpe | "divi" dyotanamātrasvarūpasvapnāvasthārūpe | "bhūmau" sthūlatvasādṛśyāj jāgradavasthārūpe | "tathā" tadvat | "ākāśe" śūnyamātrādhāratvasādṛśyāt suṣuptyavasthāsvarūpe | atra ca paramātmanaḥ vyāpakatvaṃ śaktiprādhānyenopādānatayā sthitatvāt svaprādhānyena sākṣitayā sthitatvāc ceti dvividhaṃ jñeyam | evam abhīṣṭasamu-citadevatānamaskāralakṣaṇam maṅgalaṃ kṛtvā uddhariṣyamāṇasyāsya granthasyādhikāryādyanubandhacatuṣṭayaṃ vaktukāmaḥ sa evoddhṛtikāraḥ abhidheyasambandhaprayojanāny arthāt sūcayan adhikārinirūpaṇaṃ sākṣātkaroti || MoT_1,1.1 ||
aham baddho vimuktaḥ syām iti yasyāsti niścayaḥ /
nātyantatajjño nātajjñaḥ so 'smiñ śāstre 'dhikāravān // Mo_1,1.2 //
śrībhagavatkṛpākaṭākṣapātrībhūtasya "yasya" puruṣasya | ahamparimitapramātṛrūpaḥ "aham baddhaḥ" svātmabhāvena niścitadehopayogibhogajālāsaktacittaḥ | asmi katham iti śeṣaḥ | proktajālānāsaktacittaḥ kathaṃ "syām" bhave-yam | "iti" evam |" niścayaḥ" manasi satatam anusandhānaṃ | syāt | "saḥ" puruṣaḥ | "asminn" uddhariṣyamāṇe mokṣopāyākhye granthe | "adhikāravān" syāt | tasyaivedaṃ śāstraṃ vicāraṇīyam ity arthaḥ | "saḥ" kathambhūtaḥ | nātyantaṃ tajjñaḥ "nātyantatajjñaḥ" | muktikāmatvena samyagjñānarahita 4ity arthaḥ | samyagjñānī hi muktim api na kāṅkṣati | kāṅkṣāmātrasyaiva bandhatvāt | punaḥ kathambhūtaḥ | "nātajjñaḥ" | bhogākāṅkṣāyāḥ muktatvāt | atajjño hi bhogākāṅkṣāṃ tyaktuṃ na śaknoti | atyantatajjñe kṛtakṛtyatvāt "asmiñ śāstre" anadhikāraḥ | atajjñe tu ayogyatayeti vibhāgaḥ | atra paramātmatattvaikyam abhidheyam | pade pade tasyaivābhidhānāt svaviṣayajñānadvāreṇa mokṣākhyaparamaprayojanasādhakatvāc ca | sarvaśāstreṣv abhidheyasyaiva paramaprayojanasādhakatvadarśanāt | tadviṣayaṃ samyagjñānam avāntaraprayojanam | anyathā tatkāṅkṣiṇaḥ amūrkhasyāvāntarādhikāritvaṃ na syāt | paramaprayojaṇam muktir | anyathā tatkāṅkṣiṇaḥ mumukṣoḥ paramādhikāritvaṃ na syāt | śāstrāvāntaraprayojanayoḥ abhidheyaparamaprayojanayoś ca sādhyasādhanabhāvaḥ sambandhaḥ | adhikārī tu svakaṇṭhenaivokta iti sarvaṃ svastham || MoT_1,1.2 ||
evam adhikāryādi nirūpya śāstroddhāram ārabhate
vālmīkir uvāca
iti | "vālmīkiḥ" vālmīkināmā ṛṣiḥ | "uvāca" uktavān | śrīrāmam prati iti śeṣaḥ | kim uvācety āśaṅkāyām āha
kathopāyān vicāryādau mokṣopāyān imān atha |
yo vicārayati prājño na sa bhūyo 'bhijāyate || MoT_1,1.3 ||
kathārūpā upāyāḥ "kathopāyāḥ" | tān | kathānām api samyagjñānam prati pravartakatvenopāyatvaṃ jñeyam | "imān" vakṣyamāṇān | nanu śrīvālmīkiḥ śrīrāmavṛttāntamayaṃ śrīmahārāmāyaṇaṃ śrīrāmam praty eva katham uvācānyasyaiva hy anyavṛttāntakathanam ucitam iti cet | satyam | adyakalpe bhavaḥ śrīvālmīkir adyakalpe bhavaṃ śrīrāmam prati purātanakalpaśrīvālmīkikṛtam purātanaśrīrāmavṛttāntamayaṃ śrīmahārāmāyaṇam uvāceti kecid atra samādadhate | kim asmākaṃ vyākhyāmātrapravṛttānām etadyuktatvāyuktatvacintanena | asti cātra kim api nigūḍham bījam "api pauruṣam ādeyam" ityādivakṣyamāṇaślokasūcitam | tac ca pratibhāvatāṃ svayam eva gamyam | anyeṣāṃ tatkathanam ayuktam | ity alaṃ rahasyodghāṭanena || MoT_1,1.3 ||
asmin rāmāyaṇe rāma kathopāyān mahāphalān /
etāṃs tu prathamaṃ kṛtvā purāham arimardana // Mo_1,1.4 //
śiṣyāyāsmai vinītāya bharadvājāya dhīmate /
ekāgro dattavān ramyān maṇīn abdhir ivārthine // Mo_1,1.5 //
"rāme"ty āmantraṇam | rāmasyaiva pratipādyatvāt | "etān" tvayā "asmin" samaya eva dṛṣṭān | ādau "kṛtvā" sampādya | "asmai" agre sthitāya | "ekāgraḥ" etasya vinayena etasmiṃl lagnacittaḥ | yugalakam || MoT_1,1.4-5 ||
tata ete kathopāyā bharadvājena dhīmatā /
kasmiṃścin merugahane brahmaṇo 'gra udāhṛtāḥ // Mo_1,1.6 //
"udāhṛtāḥ" kathitāḥ || MoT_1,1.6 ||
athāsya tuṣṭo bhagavān brahmā lokapitāmahaḥ /
varam putra gṛhāṇeti samuvāca mahāśayaḥ // Mo_1,1.7 //
spaṣṭam || MoT_1,1.7 ||
bharadvājaḥ kathayati
bhagavan bhūtabhavyeśa varo 'yam me 'dya rocate /
yeneyaṃ janatā duḥkān mucyate tad udāhara // Mo_1,1.8 //
"bhūtabhavyeśā"tītānāgatayor īśātītānāgatajñeti yāvat | "udāhara" kathaya || MoT_1,1.8 || bharadvājavākyaṃ śrutvā śrībrahmā kathayati
guruṃ vālmīkim atrāśu prārthayasva prayatnataḥ /
tenedaṃ yat samārabdhaṃ rāmāyaṇam aninditam // Mo_1,1.9 //
tasmiñ jñāte naro mohāt samagrāt santariṣyati /
setunevāmbudheḥ pāram apāraguṇaśālinā // Mo_1,1.10 //
yugalakam | "pāram" iti pūrvārdhenāpi yojyam | "ambudher" iti pañcamī brahmavākyam upasaṃharati || MoT_1,1.9-10 ||
ity uktvā sa bharadvājam parameṣṭhī mamāśramam /
abhyāgamat samaṃ tena bharadvājena bhūtakṛt // Mo_1,1.11 //
parame cinmātrākhye uttame pade tiṣṭhati śuddhamanorūpatvād iti "parameṣṭhī" || MoT_1,1.11 ||
tūrṇaṃ sampūjito devaḥ so 'rghyapādyādinā mayā /
avocan mām mahāsattvaḥ sarvabhūtahite rataḥ // Mo_1,1.12 //
[BhG V 25d]
spaṣṭam || MoT_1,1.12 ||
brahmā kathayati
rāmasvabhāvakathanād asmād varamune tvayā /
nodyogaḥ samparityājya ā samāpter aninditāt // Mo_1,1.13 //
"ā samāpteḥ "samāptiparyantam || MoT_1,1.13 ||
nanu kimartham udyogaṃ na tyajāmīty | atrāha
jñātenānena loko 'yam asmāt saṃsārasaṅkaṭāt /
samuttariṣyati kṣipram potenevātha sāgarāt // Mo_1,1.14 //
"atha"śabdaḥ pādapūraṇārthaḥ || MoT_1,1.14 ||
vaktuṃ tavaitam evārtham aham āgatavān ayam /
kuru lokahitārthaṃ tvaṃ śāstram ity uktavān ajaḥ // Mo_1,1.15 //
spaṣṭam | brahmaṇo vākyam upasaṃharati "ity uktavān" iti || MoT_1,1.15 ||
rāma puṇyāśramāt tasmāt kṣaṇād antardhim āgataḥ /
muhūrtād udyataḥ proccais taraṅga iva vāriṇaḥ // Mo_1,1.16 //
"puṇyāśramāt" pavitrāt madāśramāt | "tasmāt" tasmin samaye gṛhītāt | munayo
hi navīnāni navīnāny āśramāṇi gṛhṇanti | brahmā ka "iva" | "taraṅga iva" | yathā "vāriṇaḥ" "udyataḥ" pūrvam utthitaḥ "taraṅgaḥ" | "muhūrtād antardhim" āgacchati tathety arthaḥ || MoT_1,1.16 ||
tasmin prayāte bhagavaty ahaṃ vismayam āgataḥ /
punas tatra bharadvājam apṛcchaṃ svacchayā dhiyā // Mo_1,1.17 //
"bharadvājaṃ" kathambhūtam | upalakṣitaṃ kayā | "svacchayā dhiyā" | anyathā pṛcchanam ayuktam eva syād iti bhāvaḥ || MoT_1,1.17 ||
kim apṛccha ity | atrāha
kim etad brahmaṇā proktam bharadvāja vadāśu me /
ity uktena punaḥ proktam bharadvājena me 'nagha // Mo_1,1.18 //
"anagha" he doṣarahita rāma || MoT_1,1.18 ||
bharadvājaḥ kathayati
etad uktam bhagavatā yathā rāmāyaṇaṃ kuru /
sarvalokahitāyāśu saṃsārārṇavapotakam // Mo_1,1.19 //
"etat"padākāṅkṣām pūrayati "yathe"ti || MoT_1,1.19 ||
nanu tatas tava kim ity | atrāha
mahyaṃ ca bhagavan brūhi kathaṃ saṃsārasaṅkaṭe /
rāmo vyavahṛto 'py asmin bharataś ca mahāmanāḥ // Mo_1,1.20 //
"vyavahṛtaḥ" vyavahāraṃ kṛtavān | "api"śabdaḥ asambhāvanādyotakaḥ "saṃsārasaṅkaṭe" ity anena sambadhyate || MoT_1,1.20 ||
śatrughno lakṣmaṇaś cāpi sītā cāpi yaśasvinī /
rāmānuyāyinas te vā mantriputrā mahādhiyaḥ // Mo_1,1.21 //
spaṣṭam || MoT_1,1.21 ||
nirduḥkhatāṃ yathaite tu prāptās tad brūhi me sphuṭam /
tathaivāhaṃ tariṣyāmi tato janatayā saha // Mo_1,1.22 //
"ete" rāmādayaḥ || MoT_1,1.22 ||
śrīvālmīkiḥ śrīrāmam prati kathayati
bharadvājena rājendra yadety ukto 'smi sādaram /
tadā kartuṃ vibhor ājñām ahaṃ vaktum pravṛttavān // Mo_1,1.23 //
"asmi" aham | "iti" pūrvoktaprakāreṇa | "uktaḥ" kathitaḥ | "vibhoḥ" brahmaṇaḥ || MoT_1,1.23 ||
pravṛttim eva sphuṭayati
śṛṇu vatsa bharadvāja yathāpṛṣṭaṃ vadāmi te /
śrutena yena sammoham alaṃ dūre kariṣyasi // Mo_1,1.24 //
"alam" atiśayena | "śṛṇv" iti pratijñāṃ sampādayitum prastāvaṃ karoti || MoT_1,1.24 ||
tathā vyavahara prājña yathā vyavahṛtaḥ sukhī /
sarvāsaṃsaktayā buddhyā rāmo rājīvalocanaḥ // Mo_1,1.25 //
"sarvāsaṃsaktayā" samastaphalāsaṅgarahitayā || MoT_1,1.25 ||
na kevalaṃ rāma eva kiṃ tv anye 'pīty abhiprāyeṇa kathayati
lakṣmaṇo bharataś caiva śatrughnaś ca mahāmanāḥ |
kausalyā ca sumitrā ca sītā daśarathas tathā || MoT_1,1.26 ||
spaṣṭam || MoT_1,1.26 ||
kṛtāsthaś cāvirodhaś ca bodhapāram upāgataḥ /
vasiṣṭho vāmadevaś ca mantriṇo 'ṣṭau tathetare // Mo_1,1.27 //
"kṛtāstha" iti nāma "avirodha" iti ca | "aṣṭau mantriṇaḥ" aṣṭāv amātyās | "tathetare" anye 'py aṣṭau mantriṇaḥ | tena ṣoḍaśa mantriṇa iti paramārthaḥ || MoT_1,1.27 ||
"itara" ity asyārthaṃ sphuṭaṃ kathayati
ghṛṣṭir vikunto bhāmaś ca satyavardhana eva ca /
vibhīṣaṇaḥ suṣeṇaś ca hanumān indrajit tathā // Mo_1,1.28 //
spaṣṭam || MoT_1,1.28 ||
ete 'ṣṭāviṃśatiḥ proktāḥ samanīrāgacetasaḥ /
jīvanmuktā mahātmāno yathāprāptānuvartinaḥ // Mo_1,1.29 //
"yathāprāptānuvartinaḥ" | na tu svaprayatnaniṣṭhā iti yāvat || MoT_1,1.29 ||
ebhir yathā hṛtaṃ dattaṃ gṛhītam uṣitaṃ smṛtam /
tathā ced vartase putra mukta evāsi saṅkaṭāt // Mo_1,1.30 //
"ebhiḥ" rāmādibhiḥ || MoT_1,1.30 ||
bharadvājasya praśnāvasaradānārthaṃ sargāntaślokena tāvat svavākyam upasaṃharati
apārasaṃsārasamudrapātī
labdhvā parāṃ yuktim udārasattvaḥ /
na śokam āyāti na dainyam eti
gatajvaras tiṣṭhati nityatṛptaḥ // Mo_1,1.31 //
"apāraḥ" yaḥ "saṃsārasamudraḥ" | tatra "pātī" patanaśīlaḥ | "udārasattvaḥ" utkṛṣṭadhairyayuktaḥ "puruṣaḥ" | "parām" utkṛṣṭāṃ | "yuktiṃ" dṛśyātyantābhāvajñānalakṣaṇāṃ vakṣyamāṇāṃ yuktiṃ | prāpya | "śokam" apekṣālakṣaṇaṃ śokaṃ | "nāyāti" | tathā "dainyam" dīnatvam | atṛptim iti yāvat | "naiti" | pratyuta "gatajvaraḥ" apekṣāsvarūpajvararahitaḥ | ata eva "nityatṛptaḥ" "tiṣṭhatī"ti śivam || MoT_1,1.31 ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe prathamaḥ sargaḥ || 1,1 ||
************************************************************************
bharadvājaḥ pṛcchati
jīvanmuktasthitim brahman kṛtvā rāghavam āditaḥ /
kramāt kathaya me nityam bhaviṣyāmi sukhī yathā // Mo_1,2.1 //
"brahman" śrīvālmīke | tvaṃ | "jīvanmuktasthitiṃ" jīvanmuktamaryādāṃ | "rāghavaṃ" śrīrāmam | "āditaḥ" "kṛtvā" | "me kathaya" śrīrāmavṛttāntadvāreṇa kathayeti bhāvaḥ | nanu kimarthaṃ kathayāmīty | atrāha | "bhaviṣyāmī"ti | ahaṃ "yathā" yena jīvanmuktasthitikathanena | "nityasukhī" jīvanmuktyākhyamahāsukhayukto | "bhaviṣyāmi" || MoT_1,2.1 ||
śrīvālmīkiḥ śrīrāmavṛttāntaśravaṇādhikāritvasampādanārthaṃ tāvat sāmānyenopadeśaṃ karoti
bhramasya jāgatasyāsya jātasyākāśavarṇavat /
apunaḥsmaraṇam manye sādho vismaraṇaṃ varam // Mo_1,2.2 //
he "sādho" | aham "asya" puraḥ sphurataḥ | "jāgatasya" jagatsambandhinaḥ | tadviṣayasyeti yāvat | tathā "ākāśavarṇavat" ākāśanīlimavat | "jātasya" prādurbhūtasya | mithyābhātasyeti yāvat | "bhramasya" jagattvajñānarūpasya mithyājñānasya | "apunaḥsmaraṇam" punaḥsmṛtiviṣayabhāvānayanam | upekṣām iti yāvat | "varam" utkṛṣṭaṃ | "vismaraṇam" vismṛtiṃ | "manye" | upekṣā evātra yuktā | na vismṛtiḥ | tasyāḥ jāḍyavyāptatvād iti bhāvaḥ || MoT_1,2.2 ||
nanu tad "apunaḥsmaraṇaṃ "kenopāyena bhaviṣyatīty | atrāha
dṛśyātyantābhāvabodhaṃ vinā tan nānubhūyate /
kadācit kenacin nāma sa bodho 'nviṣyatām ataḥ // Mo_1,2.3 //
"nāma" niścaye | "kenacit" puruṣeṇa | "tad" apunaḥsmaraṇaṃ | dṛśyasya ...
...
ajñānasughanākārā ghanāhaṅkāraśālinī /
punar janmakarī proktā malinā vāsanā budhaiḥ // Mo_1,2.12 //
paṇḍitaiḥ "vāsanā" "malinā" "uktā" | kathambhūtā | "ajñānasughanākārā" | "ajñānena" cinmātrājñānena | "sughanaḥ ākāraḥ" yasyāḥ | sā | cinmātrājñānenaiva hi vāsanā ghanībhavanti | anyathā śuddhacinmātraikyena vāsanā kiṃviṣayā syāt | punaḥ kathambhūtā | "ghanaḥ" acchinnaḥ | yaḥ "ahaṅkāraḥ" dehādiviṣayaḥ ahambhāvaḥ | tena "śālinī" | vāsanāvaśenaiva hi dehādiniṣṭhaḥ ahaṅkāro ghanībhavati | punaḥ kathambhūtā | "punaḥ janmakarī" punar api bhavakarī | padārthabhāvena vyaktībhāvāt || MoT_1,2.12 ||
śuddhāyāḥ svarūpaṃ kathayati
punarjanmāṅkuratyaktā sthitā sambhṛṣṭabījavat /
dehāntaṃ dhriyate jñātajñeyā śuddheti socyate // Mo_1,2.13 //
paṇḍitaiḥ "sā" vāsanā | "śuddheti" kathyate | "sā" kā | yā "dehāntaṃ" dehasthitiparyantam eva | na tu tadanantaram api | "dhriyate" avatiṣṭhate | yā kathambhūtā |" punarjanmā"khyen"āṅkureṇa" "tyaktā" | yataḥ "sambhṛṣṭabījavat" bharjitabījavat | "sthitā" | yathā sambhṛṣṭam bījam ākāramātreṇa tiṣṭhati | aṅkurasamarthaṃ na bhavati | tathā śuddhā vāsanāpy ākāramātreṇaiva tiṣṭhati | janmāṅkurotpādanasamarthā na bhavatīty arthaḥ | punaḥ kathambhūtā | "jñātaṃ jñeyam" avaśyajñeyatvena sthitam paramātmatattvam | yayā hetubhūtayā | tādṛśī | śāstravicārādirūpayā śuddhayā vāsanayaiva hi paramātmatattvaṃ jñāyate || MoT_1,2.13 ||
śuddhāyā āśrayaviśeṣaṃ kathayati
apunarjanmakaraṇī jīvanmukteṣu dehiṣu /
vāsanā vidyate śuddhā dehe cakra iva bhramaḥ // Mo_1,2.14 //
"jīvanmukteṣu dehiṣu" jīveṣu | "apunarjanmakaraṇī" punarjanmākārikā | "śuddhā" "vāsanā dehe vidyate" | na tu citte | kā "iva "| "bhramaḥ" "iva" | yathā "bhramaḥ" cākrākāreṇa bhramaṇaṃ | "cakre" vidyate | tathety arthaḥ | jīvanmuktānāṃ vāsanā phalādyanusandhānānutpādikā evāstīti bhāvaḥ || MoT_1,2.14 ||
jīvanmuktalakṣaṇaṃ kathayati
ye śuddhavāsanā bhūyo na janmānarthabhājanam /
jñātajñeyās ta ucyante jīvanmuktā mahādhiyaḥ // Mo_1,2.15 //
"śuddhā vāsanā" yeṣāṃ | te | tādṛśāḥ || MoT_1,2.15 ||
sāmānyenopadeśaṃ kṛtvā śrīrāmavṛttāntam ārabhate
jīvanmuktapadam prāpto yathā rāmo mahāmatiḥ /
tat te 'ham sampravakṣyāmi jarāmaraṇaśāntaye // Mo_1,2.16 //
nanu kimarthaṃ śrīrāmajīvanmuktiprāptiṃ kathayasīty | atrāha "jare"ti | śrīrāmajīvanmuktipadaprāptiśravaṇena hi tavāpi tadvyavahārānusāreṇa jarādiśāntir bhavatīti bhāvaḥ || MoT_1,2.16 ||
nanu bahūpadeśakāṅkṣiṇo mama kiṃ rāmakramamātrakathanenety | atrāha
bharadvāja mahābuddhe rāmakramam imaṃ śubham /
śṛṇu vakṣyāmi tenaiva sarvaṃ jñāsyasi sarvathā // Mo_1,2.17 //
"sarvathe"ty anena tataḥ kāpy ākāṅkṣā tava na syād iti bhāvaḥ || MoT_1,2.17 ||
tad eva kathayati
vidyāgṛhād viniṣkramya rāmo rājīvalocanaḥ /
divasāny anayad gehe līlābhir akutobhayaḥ // Mo_1,2.18 //
"divasāni" | na tu māsān | avidyamānaṃ kuto 'pi bhayaṃ yasya saḥ "akutobhayaḥ "| nirbhaya ity arthaḥ || MoT_1,2.18 ||
atha gacchati kāle 'tra pālayaty avaniṃ nṛpe /
prajāsu vītaśokāsu sthitāsu vigatajvaram // Mo_1,2.19 //
tīrthamunyāśramaśreṇīṃ draṣṭum utkaṇṭhitam manaḥ /
rāmasyābhūd bhṛśaṃ tatra kadācid guṇaśālinaḥ // Mo_1,2.20 //
spaṣṭam | yugmam || MoT_1,2.19-20 ||
rāghavaś cintayitvaivam upetya caraṇau pituḥ /
haṃsaḥ padmāv iva navau jagrāha navakesarau // Mo_1,2.21 //
pādavandanaṃ cakārety arthaḥ || MoT_1,2.21 ||
śrīrāmaḥ pitaram prati kathayati
tīrthāni devasadmāni vanāny āyatanāni ca /
draṣṭum utkaṇṭhitaṃ tāta mamedaṃ hi bhṛśam manaḥ // Mo_1,2.22 //
"hi" niścaye || MoT_1,2.22 ||
tad etām arthanām pūrvāṃ saphalīkartum arhasi /
na so 'sti bhuvane tāta tvayā yo 'rthī vimānitaḥ // Mo_1,2.23 //
mayādya tāvat tava kāpi prārthanā na kṛteti "pūrvām" ity asyābhiprāyaḥ || MoT_1,2.23 || śrīrāmaprārthanām upasaṃharati
iti samprārthito rājā vasiṣṭhena samaṃ tadā /
vicāryāmuñcad evainaṃ rāmam prathamam arthinam // Mo_1,2.24 //
"vicāryai"va | na tu "vicāram" akṛtvā | "prathamam arthinaṃ" tatpūrvam arthibhūtam || MoT_1,2.24 ||
śubhe nakṣatradivase bhrātṛbhyāṃ saha rāghavaḥ /
maṅgalālaṅkṛtavapuḥ kṛtasvastyayano dvijaiḥ // Mo_1,2.25 //
vasiṣṭhaprahitair vipraiḥ śāstratajjñaiḥ samanvitaḥ /
snigdhaiḥ katipayair eva rājaputravaraiḥ saha // Mo_1,2.26 //
ambābhir vihitāśīrbhir āliṅgyāliṅgya bhūṣitaḥ /
niragāt sa gṛhāt tasmāt tīrthayātrārtham udyataḥ // Mo_1,2.27 //
"āliṅgyāliṅgye"ty anena snehātiśayo dyotyate | "niragāt" niryayau || MoT_1,2.25-27 ||
nirgataḥ svapurāt paurais tūryaghoṣeṇa vardhitaḥ /
pīyamānaḥ purandhrīṇāṃ netrair bhṛṅgaughabhaṅguraiḥ // Mo_1,2.28 //
grāmīṇalalanālokahastapadmāpavarjitaiḥ /
lājavarṣair vikīrṇātmā himair iva himācalaḥ // Mo_1,2.29 //
āvarjayan vipragaṇān pariśṛṇvan prajāśiṣaḥ /
ālokayan digantāṃś ca paricakrāma jaṅgale // Mo_1,2.30 //
"paricakrāma" pādacāreṇa gatavān | tīrthayātrāyāṃ hi pādacāreṇa gamanam puṇyāvaham || MoT_1,2.28-30 ||
athārabhya svakāt tasmāt kramāt kosalamaṇḍalāt /
snānadānatapodhyānapūrvakaṃ sa dadarśa ha // Mo_1,2.31 //
"ha"śabdaḥ nipātaḥ || MoT_1,2.31 ||
kiṃ "dadarśe"ti karmāpekṣāyām āha
nadīs tīrthāni puṇyāni vanāny āyatanāni ca /
jaṅgalāni vanānteṣu taṭāny abdhimahībhṛtām // Mo_1,2.32 //
"vanānteṣu" sthitāni "jaṅgalāni" sajalāḥ deśāḥ || MoT_1,2.32 ||
mandākinīm indunibhāṃ kālindīṃ cotpalāmalām /
sarasvatīṃ śatadruṃ ca candrabhāgām irāvatīm // Mo_1,2.33 //
spaṣṭam || MoT_1,2.33 ||
veṇāṃ ca kṛṣṇaveṇāṃ ca nirvindhyāṃ sarayūṃ tathā /
carmaṇvatīṃ vitastāṃ ca vipāśām bāhudām api // Mo_1,2.34 //
spaṣṭam || MoT_1,2.34 ||
prayāgaṃ naimiṣaṃ caiva dharmāraṇyaṃ gayāṃ tathā /
vārāṇasīṃ śrīgiriṃ ca kedāram puṣkaraṃ tathā // Mo_1,2.35 //
spaṣṭam || MoT_1,2.35 ||
mānasaṃ ca kramasaras tathaivottaramānasam /
vaḍavām maḍavāṃ caiva tīrthavṛndaṃ sasodaram // Mo_1,2.36 //
"tīrthavṛndaṃ" kathambhūtaṃ | "sasodaraṃ" sodarākhyatīrthasahitam || MoT_1,2.36 ||
agnitīrtham mahātīrtham indradyumnasaras tathā /
sarāṃsi sarasīś caiva tathā vāpīhradāvalīm // Mo_1,2.37 //
spaṣṭam || MoT_1,2.37 ||
svāminaṃ kārttikeyaṃ ca sāligrāmahariṃ tathā /
sthānāni ca catuṣṣaṣṭiṃ harasya girijāpateḥ // Mo_1,2.38 //
spaṣṭam || MoT_1,2.38 ||
nānāścaryavicitrāṇi caturabdhitaṭāni ca /
vindyakandarakuñjāṃś ca kulaśailasthalāni ca // Mo_1,2.39 //
spaṣṭam || MoT_1,2.39 ||
rājarṣīṇāṃ ca mahatām brahmarṣīṇāṃ tathaiva ca /
devānām brāhmaṇānāṃ ca pāvanān āśramāñ śubhān // Mo_1,2.40 //
spaṣṭam || MoT_1,2.40 ||
bhūyo bhūyaḥ sa babhrāma bhrātṛbhyāṃ saha mānadaḥ /
caturṣv api diganteṣu sarvān eva mahītaṭān // Mo_1,2.41 //
spaṣṭam || MoT_1,2.41 ||
sargāntaślokena tīrthayātrābhramaṇam upasaṃharati
amarakinnaramānavamānitaḥ
samavalokya mahīm akhilām imām /
upayayau svagṛhaṃ raghunandano
vihṛtadik śivalokam iveśvaraḥ // Mo_1,2.42 //
"īśvaraḥ" kathambhūtaḥ | "vihṛtadik" vihṛtāḥ vihāraviṣayīkṛtāḥ diśaḥ yena | tādṛśaḥ | iti śivam || MoT_1,2.42 ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe dvitīyaḥ sargaḥ || 1,2 ||
************************************************************************
śrīrāmasya gṛhapraveśaṃ kathayati
lājapuṣpāñjalivrātair vikīrṇaḥ pauravāsibhiḥ /
sa viveśa gṛhaṃ śrīmāñ jayanto viṣṭapaṃ yathā // Mo_1,3.1 //
"vikīrṇaḥ" bharitaḥ |" jayantaḥ" indraputraḥ || MoT_1,3.1 ||
praṇanāmātha pitaraṃ vasiṣṭham mātṛbāndhavān /
brāhmaṇān guruvṛddhāṃś ca rāghavaḥ prathamāgataḥ // Mo_1,3.2 //
spaṣṭam || MoT_1,3.2 ||
suhṛdbhir mātṛbhiś caiva pitrā dvijagaṇena ca /
muhur āliṅganācārai rāghavo na mamau tadā // Mo_1,3.3 //
"rāghavas" "tadā" "suhṛd"ādi"bhiḥ" sahakṛtaiḥ "āliṅganācāraiḥ" āliṅganarūpaiḥ lokācāraiḥ |" na" "mamau" mahānandayukto jāta iti bhāvaḥ || MoT_1,3.3 ||
tasmin dṛḍhair dāśarathau priyaprakathanair mithaḥ /
jughūrṇur madhurair āśā mṛduvaṃśasvanair iva // Mo_1,3.4 //
"tasmin" "dāśarathau" "mithaḥ" "priyaprakathanaiḥ" śrīrāmaviṣayaiḥ anyo'nyam priyakathanaiḥ | śrīrāmo gṛham prāpta ity evaṃrūpaiḥ parasparam priyakathanair iti yāvat |" āśāḥ" diśaḥ | "jughūrṇuḥ" ghūrṇim prāpuḥ | maṅgalavācibhūkampotthānād iyam uktiḥ |" priyaprakathanaiḥ" kathambhūtaiḥ | "dṛḍhais" tathā "madhuraiḥ" karṇasukhaiḥ | "priyaprakathanaiḥ" kair "iva" | "mṛduvaṃśasvanair" "iva" | yathā taiḥ puruṣāḥ ghūrṇanti | tathety arthaḥ || MoT_1,3.4 ||
bahūny āsa dināny atra rāmāgamanam utsavaḥ /
mahānande janān muñcan kelikolāhalākulaḥ // Mo_1,3.5 //
"atra" daśarathapure |" rāmāgamanam" " utsavaḥ" "āsa" abhūt | kiyantaṃ kālaṃ | "bahūni" "dināni" | bahudinaparyantam ity arthaḥ |" utsavaḥ" kiṃ kurvan | "janān mahānande" "muñcan" | "āse"ti prayoga ārṣaḥ || MoT_1,3.5 ||
uvāsa sa sukhaṃ gehe tataḥ prabhṛti rāghavaḥ /
varṇayan vividhācārān deśācārān itas tataḥ // Mo_1,3.6 //
"itas tataḥ" yatra tatra || MoT_1,3.6 ||
prātar utthāya rāmo 'sau kṛtvā sandhyāṃ yathāvidhi /
sabhāsaṃsthaṃ dadarśendrasamaṃ svapitaraṃ tadā // Mo_1,3.7 //
spaṣṭam || MoT_1,3.7 ||
kathābhiḥ suvicitrābhiḥ sa vasiṣṭhādibhiḥ saha /
sthitvā dinacaturbhāgaṃ jñānagarbhābhir ādṛtaḥ // Mo_1,3.8 //
jagāma pitranujñāto mahatyā senayāvṛtaḥ /
varāhamahiṣākīrṇaṃ vanam ākheṭakecchayā // Mo_1,3.9 //
"ākheṭecchayā" mṛgayākāṅkṣayā || MoT_1,3.8-9 ||
tata āgatya sadane kṛtvā snānādikaṃ kramāt /
samitrabāndhavo bhuktvā nināya sasuhṛn niśām // Mo_1,3.10 //
spaṣṭam || MoT_1,3.10 ||
evaṃrūpam ācāram asau naikasminn eva dine kṛtavān api tu sarvadaivety abhiprāyeṇa kathayati
evamprāyadinācāro bhrātṛbhyāṃ saha rāghavaḥ /
āgatya tīrthayātrāyāḥ samuvāsa pitur gṛhe // Mo_1,3.11 //
spaṣṭam || MoT_1,3.11 ||
sargāntaślokenaitad upasaṃharati
nṛpatisaṃvyavahāramanojñayā
sujanacetasi candrikayā tathā /
parinināya dināni sa ceṣṭayā
śrutasudhārasapeśalayānaghaḥ // Mo_1,3.12 //
"saḥ anaghaḥ" doṣarahitaḥ śrīrāmaḥ | evaṃvidhayā "ceṣṭayā dināni parinināya" laṅghitavān | kiṃvidhayā | "nṛpativyavahāreṇa" prajāvicārādinā rājavyavahāreṇa | "manojñayā" hṛdyayā | tathā "sujanacetasi" satpuruṣamanasi | "candrikayā" sujanahṛdayāhlādikayeti yāvat | tathā "śrute" śravaṇe | "sudhārasa"vat "peśalayā" | dṛṣṭatve tu kiṃ vācyam iti bhāvaḥ | iti śivam || MoT_1,3.12 ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe tṛtīyaḥ sargaḥ || 1,3 ||
************************************************************************
athonaṣoḍaśe varṣe vartamāne raghūdvahe /
rāmānuyāyini tathā śatrughne lakṣmaṇe 'pi ca // Mo_1,4.1 //
bharate saṃsthite nityam mātāmahagṛhe sukham /
pālayaty avaniṃ rājñi yathāvad akhilām imām // Mo_1,4.2 //
janyatrārthaṃ ca putrāṇām pratyahaṃ saha mantribhiḥ /
kṛtamantre mahāprājñe tajjñe daśarathe nṛpe // Mo_1,4.3 //
kṛtāyāṃ tīrthayātrāyāṃ rāmo nijagṛhasthitaḥ /
jagāmānudinaṃ kārśyaṃ śaradīvāmalaṃ saraḥ // Mo_1,4.4 //
"tathā" ūnaṣoḍaśavarṣe satīty arthaḥ | "janyatrārthaṃ" vivāhārtham | "kārśyaṃ" kṣīṇatām || MoT_1,4.1-4 ||
kārśyam eva kathayati
kramād asya viśālākṣam pāṇḍutām mukham ādadhe /
pākaphulladalaṃ śuklaṃ sālimālam ivāmbujam // Mo_1,4.5 //
kṛśatāyāṃ hi mukhasya pāṇḍimā jāyate || MoT_1,4.5 ||
kapolatalasaṃlīnapāṇiḥ padmāsanasthitaḥ /
cintāparavaśas tūṣṇīm avyāpāro babhūva saḥ // Mo_1,4.6 //
"saḥ" śrīrāmaḥ || MoT_1,4.6 ||
kṛśāṅgaś cintayā yuktaḥ khedī paramadurmanāḥ /
novāca kasyacit kiñcil lipikarmārpitopamaḥ // Mo_1,4.7 //
spaṣṭam || MoT_1,4.7 ||
khedāt parijanenāsau prārthyamānaḥ punaḥ punaḥ /
cakārāhnikam ācāram parimlānamukhāmbujaḥ // Mo_1,4.8 //
spaṣṭam || MoT_1,4.8 ||
evam muniviśiṣṭaṃ taṃ rāmaṃ guṇagaṇākaram /
ālokya bhrātarāv asya tām evāyayatur daśām // Mo_1,4.9 //
"muniviśiṣṭam" utkṛṣṭam muniṃ | vairāgyavattvāt | "asya tām" "eva" "daśāṃ" rāmasambandhinīṃ kārśyādirūpām evāvasthām || MoT_1,4.9 ||
tathā teṣu tanūjeṣu khedavatsu kṛśeṣu ca /
sapatnīko mahīpālaś cintāvivaśatāṃ yayau // Mo_1,4.10 //
spaṣṭam || MoT_1,4.10 ||
kā te putra ghanā cintety evaṃ rāmam punaḥ punaḥ /
apṛcchat snigdhayā vācā na cākathayad asya saḥ // Mo_1,4.11 //
"saḥ" rāmaḥ | "asya" pituḥ || MoT_1,4.11 ||
na kiñcit tāta me duḥkam ity uktvā pitur aṅkagaḥ /
rāmo rājīvapatrākṣas tūṣṇīm eva sma tiṣṭhati // Mo_1,4.12 //
spaṣṭam || MoT_1,4.12 ||
tato daśaratho rājā rāmaḥ kiṃ khedavān iti /
apṛcchat sarvakāryajñaṃ vasiṣṭhaṃ vadatāṃ varam // Mo_1,4.13 //
"sarvakāryajñaṃ" sarveṣu kāryeṣu nipuṇam | anyathā pṛcchanam ayuktam eva syād iti bhāvaḥ || MoT_1,4.13 ||
asty atra kāraṇaṃ śrīman mā rājan duḥkham astu te /
ity uktaś cintayā yukto vasiṣṭhamuninā nṛpaḥ // Mo_1,4.14 //
"śrīmat" jñānākhyaphalakāritvāt | "kāraṇaṃ" vairāgyākhyaṃ kiñcid | asmin samaye vaktum ayuktam iti bhāvaḥ || MoT_1,4.14 ||
upasaṃhṛtam api vasiṣṭhavākyaṃ sargāntaślokena punaḥ kathayati
kopaṃ viṣādakalanāṃ vitataṃ ca harṣaṃ
nālpena kāraṇavaśena vahanti santaḥ |
sargeṇa saṃhatijavena vinā jagatyām
bhūtāni bhūpa na mahānti vikārayanti || MoT_1,4.15 ||
"santaḥ" sādhavaḥ | "alpena" stokena | "kāraṇavaśena" vitataṃ "kopaṃ" vitatāṃ "viṣādakalanāṃ" "vitataṃ" "harṣaṃ" "ca" | "na" "vahanti" na dhārayanti | "alpene"ti viśeṣaṇasya "kāraṇe"ty anenārthikaḥ sambandhaḥ | atra vyatirekeṇa dṛṣṭāntam āha "sargeṇe"ti | he "bhūpa" | "mahānti bhūtāni" mahābhūtāni | "jagatyāṃ" jagati | "sargeṇa vinā" mahāsṛṣṭiṃ "vinā" | tathā "saṃhatijavena vinā" saṃhārākhyavegena vinā | "na vikārayanti" kāryotpattyākhyavikārayuktāni tathā nāśākhyavikārayuktāni ca na bhavanti | tat karoti tad ācaṣṭe iti ṇic | "vikāravantī"ti vā pāṭhaḥ | sthityavasthāyām avāntarasargasaṃhatirūpeṇālpena kāraṇena na bhavantīti bhāvaḥ | iti śivam || MoT_1,4.15 ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe caturthaḥ sargaḥ || 1,4 ||
************************************************************************
śrīvālmīkir bharadvājam prati kathayati
ity ukte munināthena sandehavati pārthive /
khedavaty āsthite maunaṃ kañcit kālam pratīkṣiṇi // Mo_1,5.1 //
parikhinnāsu sarvāsu rājñīṣu nṛpasadmasu /
sthitāsu sāvadhānāsu rāmaceṣṭāsu sarvataḥ // Mo_1,5.2 //
etasminn eva kāle tu viśvāmitra iti śrutaḥ /
maharṣir āgamad draṣṭuṃ tam ayodhyāṃ narādhipam // Mo_1,5.3 //
"āgamat" āgacchati sma || MoT_1,5.1-3 ||
nanu kimartham asau āgata ity | atrāha
tasya yajño 'tha rakṣobhis tadā vilulupe kila /
māyāvīryabalonmattair dharmakāmasya dhīmataḥ // Mo_1,5.4 //
rakṣārthaṃ tasya yajñasya draṣṭum aicchat sa pārthivam /
na hi śakto hy avighnena tam āptuṃ sa muniḥ kratum // Mo_1,5.5 //
nanu kimarthaṃ taṃ "rakṣārthaṃ" "draṣṭum aicchad" ity | atrāha "na hī"ti || MoT_1,5.4-5 ||
tatas teṣāṃ vināśārtham udyatas tapasāṃ nidhiḥ /
viśvāmitro mahātejā ayodhyām abhyayāt purīm // Mo_1,5.6 //
[Rām I 17, 23]
"abhyayāt" abhigacchati sma || MoT_1,5.6 ||
sa rājño darśanākāṅkṣī dvārādhyakṣān uvāca ha /
śīghram ākhyāta mām prāptaṃ kauśikaṃ gādhinaḥ sutam // Mo_1,5.7 //
[Rām I 17, 24]
"ha"śabdaḥ nipātaḥ | kim "uvāce"ti karmāpekṣāyām uttarārdhaṃ karmatvena kathayati "śīghram" iti | "ākhyāta" kathayata | yūyam iti śeṣaḥ | "gādhinaḥ" gādhirājasya || MoT_1,5.7 ||
tasya tad vacanaṃ śrutvā dvāḥsthā rājagṛhaṃ yayuḥ /
sambhrāntamanasaḥ sarve tena vākyena coditāḥ // Mo_1,5.8 //
[Rām I 17, 25]
"tena" "vākyena" viśvāmitroktena vākyena || MoT_1,5.8 ||
te gatvā rājabhavanaṃ viśvāmitram ṛṣiṃ tataḥ /
prāptam āvedayām āsuḥ pratīhārapatiṃ tadā // Mo_1,5.9 //
[Rām I 17, 26]
"pratīhārapatiṃ" dvāsthādhikāriṇam || MoT_1,5.9 ||
athāsthānagatam bhūpaṃ rājamaṇḍalam āsthitam /
samupetya tvarāyukto yāṣṭīko 'sau vyajijñapat // Mo_1,5.10 //
"asau yāṣṭīkaḥ" pratīhārapatiḥ || MoT_1,5.10 ||
kiṃ "vyajijñapad" ity | atrāha
deva dvāri mahātejā bālabhāskarasannibhaḥ /
jvālāruṇajaṭājūṭaḥ pumāñ śrīmān avasthitaḥ // Mo_1,5.11 //
spaṣṭam || MoT_1,5.11 ||
sa cāmarapatākāḍhyaṃ sāśvebhapuruṣāyudham /
kṛtavāṃs tam pradeśaṃ yas tejobhiḥ kīrṇakāñcanam // Mo_1,5.12 //
spaṣṭam || MoT_1,5.12 ||
vakty asmān āśu yāṣṭīkā nivedayata rājani /
viśvāmitro muniḥ prāpta ity anuddhatayā girā // Mo_1,5.13 //
asau puruṣaḥ "asmān" "anuddhatayā" "gire"ti "vaktī"ti sambandhaḥ |
yāṣṭīkā ity āmantraṇam | yūyam ity adhyāhāryam || MoT_1,5.13 ||
iti yāṣṭīkavacanam ākarṇya nṛpasattamaḥ /
sa samantrī sasāmantaḥ prottasthe hemaviṣṭarāt // Mo_1,5.14 //
"hemaviṣṭarāt" suvarṇapīṭhāt || MoT_1,5.14 ||
padātir eva mahatāṃ rājñāṃ vṛndena pālitaḥ /
vasiṣṭhavāmadevābhyāṃ saha sāmantasaṃstutaḥ // Mo_1,5.15 //
spaṣṭam || MoT_1,5.15 ||
jagāma tatra yatrāsau viśvāmitro mahāmuniḥ /
dadarśa muniśārdūlaṃ dvārabhūmāv adhiṣṭhitam // Mo_1,5.16 //
spaṣṭam || MoT_1,5.16 ||
kīdṛśaṃ dadarśety apekṣāyām āha
kenāpi kāraṇenorvītalam arkam ivāgatam /
brāhmeṇa tejasākrāntaṃ kṣātreṇa ca mahaujasā // Mo_1,5.17 //
spaṣṭam || MoT_1,5.17 ||
jarājaraḍhayā nityaṃ tapaḥprasararūkṣayā /
jaṭāvallyā vṛtaskandhaṃ sasandhyābhram ivācalam // Mo_1,5.18 //
spaṣṭam || MoT_1,5.18 ||
upaśāntaṃ ca kāntaṃ ca dīptam apratighaṃ tathā /
nibhṛtaṃ corjitākāraṃ dadhānam bhāsvaraṃ vapuḥ // Mo_1,5.19 //
"apratigham" apratighātākāram | "nibhṛtaṃ" komalaṃ || MoT_1,5.19 ||
peśalenātibhīmena prasannenākulena ca /
gambhīreṇātipūrṇena tejasā rañjitaprajam // Mo_1,5.20 //
spaṣṭam || MoT_1,5.20 ||
anantajīvitadaśāsakhīm ekām aninditām /
dhārayantaṃ kare ślakṣṇāṃ vīṇām amlānamānasam // Mo_1,5.21 //
"ślakṣṇām" peśalām || MoT_1,5.21 ||
karuṇākrāntacetastvāt prasannamadhurekṣitaiḥ /
īkṣaṇair amṛteneva saṃsiñcantam imāḥ prajāḥ // Mo_1,5.22 //
spaṣṭam || MoT_1,5.22 ||
sitāsitatatāpāṅgaṃ dhavalapronnatabhruvam /
ānandaṃ ca bhayaṃ cāntaḥ prayacchantam avekṣituḥ // Mo_1,5.23 //
"avekṣituḥ" paśyataḥ | atipeśalatvāt "ānanda"dānaṃ | satejaskatvāt "bhaya"dānam || MoT_1,5.23 ||
munim ālokya bhūpālo dūrād evānatākṛtiḥ /
praṇanāma galanmaulimaṇimālitabhūtalam // Mo_1,5.24 //
"galad" ityādi kriyāviśeṣaṇam || MoT_1,5.24 ||
munir apy avaner īśam bhāsvān iva śatakratum /
tatrābhivādayāṃ cakre madhurodārayā girā // Mo_1,5.25 //
spaṣṭam || MoT_1,5.25 ||
tato vasiṣṭhapramukhāḥ sarva eva dvijātayaḥ /
svāgatādikrameṇainam pūjayām āsur ādṛtāḥ // Mo_1,5.26 //
"enaṃ" viśvāmitram || MoT_1,5.26 ||
daśarathaḥ kathayati
aśaṅkitopanītena bhāsvatā darśanena te /
sādho svanugṛhītāḥ smo raviṇevāmbujākarāḥ // Mo_1,5.27 //
"aśaṅkitam" śaṅkarāhitam | "upanītena" prāptena || MoT_1,5.27 ||
yad anādi yad akṣubdhaṃ yad apāyavivarjitam /
tad ānandasukham prāptā adya tvaddarśanān mune // Mo_1,5.28 //
"tvaddarśanena" vayam brahmānandam "prāptā" iti bhāvaḥ || MoT_1,5.28 ||
adya vartāmahe nūnaṃ dharmyāṇāṃ dhuri dharmataḥ /
bhavadāgamanasyeme yad vayaṃ lakṣyatāṃ gatāḥ // Mo_1,5.29 //
"vartāmahe" tiṣṭhāmaḥ | "lakṣyatām" āśrayatvam | viṣayatvam iti yāvat || MoT_1,5.29 ||
evam prakathayanto 'tra rājāno 'tha maharṣayaḥ /
āsaneṣu sabhāsthānam āsthāya samupāviśan // Mo_1,5.30 //
"samupāviśan" upaviṣṭāḥ || MoT_1,5.30 ||
sa dṛṣṭvā jvalitaṃ lakṣmyā bhītas tam ṛṣim āgatam /
prahṛṣṭavadano rājā svayam arghyaṃ nyavedayat // Mo_1,5.31 //
[Rām I 17, 28]
"nyavedayad" arpitavān || MoT_1,5.31 ||
sa rājñaḥ pratigṛhyārghyaṃ śāstradṛṣṭena karmaṇā /
pradakṣiṇam prakurvantaṃ rājānam paryapūjayat // Mo_1,5.32 //
[Rām I 17, 29ab (*539cd)]
spaṣṭam || MoT_1,5.32 ||
sa rājñā pūjitas tena prahṛṣṭavadanas tadā /
kuśalaṃ cāvyayaṃ caiva paryapṛcchan narādhipam // Mo_1,5.33 //
[Rām I 17, 29cd]
spaṣṭam || MoT_1,5.33 ||
vasiṣṭhena samāgamya prahasya munipuṅgavaḥ /
yathārhaṃ cārcayitvainam papracchānāmayaṃ tataḥ // Mo_1,5.34 //
[Rām I 17, 30ab (*541ab)]
spaṣṭam || MoT_1,5.34 ||
kṣaṇaṃ yathārham anyo'nyam pūjayitvā sametya ca /
te sarve hṛṣṭamanaso mahārājaniveśane // Mo_1,5.35 //
[Rām I 17, 31ab (*541cd)]
spaṣṭam || MoT_1,5.35 ||
yathocitāsanagatā mithaḥ saṃvṛddhatejasaḥ /
paraspareṇa papracchuḥ sarve 'nāmayam ādarāt // Mo_1,5.36 //
spaṣṭam || MoT_1,5.36 ||
upaviṣṭāya tasmai sa viśvāmitrāya dhīmate /
pādyam arghyaṃ ca gāś caiva bhūyo bhūyo nyavedayat // Mo_1,5.37 //
[Rām I *542ab;ef]
spaṣṭam || MoT_1,5.37 ||
arcayitvā ca vidhivad viśvāmitram abhāṣata /
prāñjaliḥ prayato vākyam idam prītamanā nṛpaḥ // Mo_1,5.38 //
[Rām I *542g-j]
spaṣṭam || MoT_1,5.38 ||
yathāmṛtasya samprāptir yathā varṣam avarṣake |
[Rām I 17, 33ab]
yathāndhasyekṣaṇaprāptir bhavadāgamanaṃ tathā || MoT_1,5.39 ||
spaṣṭam || MoT_1,5.39 ||
yatheṣṭadhanasamparkaḥ putrajanmāprajāvataḥ |
[Rām I 17, 33cd]
svapnadṛṣṭārthalābhaś ca bhavadāgamanaṃ tathā || MoT_1,5.40 ||
[Rām I *545c]
spaṣṭam || MoT_1,5.40 ||
yathepsitena saṃyoga iṣṭasyāgamanaṃ yathā |
[Rām I *544]
praṇaṣṭasya yathā lābho bhavadāgamanaṃ tathā || MoT_1,5.41 ||
[Rām I 17, 33e]
spaṣṭam || MoT_1,5.41 ||
yathā harṣo nabhogatyā mṛtasya punar āgamāt /
tathā tvadāgamād brahman svāgataṃ te mahāmune // Mo_1,5.42 //
[Rām I 17, 33f-h (*545d)]
"mṛtasya" "punar āgamād" | ity atra yatheti śeṣaḥ | he mahāmune | "te" "svāgatam" astu || MoT_1,5.42 ||
brahmalokanivāso hi kasya na prītim āvahet /
mune tavāgamas tadvat satyam eva bravīmi te // Mo_1,5.43 //
[Rām I *545ef;*546]
spaṣṭam || MoT_1,5.43 ||
kaś ca te paramaḥ kāmaḥ kiṃ ca te karavāṇy aham /
pātrabhūto 'si me vipra prāptaḥ paramadhārmikaḥ // Mo_1,5.44 //
[Rām I 17, 34a-d]
he "vipra" | "asi" tvaṃ | "me pātrabhūtaḥ prāptaḥ" || MoT_1,5.44 ||
pūrvaṃ rājarṣiśabdena tapasā dyotitaprajaḥ /
brahmarṣitvam anu prāptaḥ pūjyo 'si bhagavan mama // Mo_1,5.45 //
[Rām I 17, 35]
he "bhagavan" | "pūrvaṃ" "rājarṣiśabdenai"va pūjyaḥ | "anu" paścāt | "tapasā dyotitaprajaḥ" san | "brahmarṣitvam" "prāptaḥ" tvam | "mama pūjyaḥ asi" || MoT_1,5.45 ||
gaṅgājalābhiṣekeṇa yathā prītir bhaven mama /
tathā tvaddarśanāt prītir antaḥ śītayatīva mām // Mo_1,5.46 //
[Rām I *551a-c]
"antaḥ" manasi || MoT_1,5.46 ||
vigatecchābhayakrodho vītarāgo nirāmayaḥ /
idam atyadbhutam brahman yad bhavān mām upāgataḥ // Mo_1,5.47 //
"mām" upāgamānarham iti bhāvaḥ || MoT_1,5.47 ||
śubhakṣetragataṃ cāham ātmānam apakalmaṣam |
[Rām I 17, 36c]
candrabimba ivonmagnaṃ vedmi vedyavidāṃ vara || MoT_1,5.48 ||
"unmagnam" uditam || MoT_1,5.48 ||
sākṣād iva brahmaṇo me tavābhyāgamanam matam /
pūto 'smy anugṛhīto 'smi tavābhyāgamanān mune // Mo_1,5.49 //
[Rām I *555]
spaṣṭam || MoT_1,5.49 ||
tvadāgamanapuṇyena sādho yad anurañjitam /
adya me saphalaṃ janma jīvitaṃ tat sujīvitam // Mo_1,5.50 //
[Rām I 17, 34ef]
"tvadāgamanāt" utpannena "puṇyena" | "me janma me jīvitaṃ" ca | "yat" "anurañjitam" svoparaktaṃ kṛtaṃ | "tat" tato hetoḥ | "me janma saphalam" bhavati | "me jīvitaṃ sujīvitam" bhavati || MoT_1,5.50 ||
tvām ihābhyāgataṃ dṛṣṭvā pratipūjya praṇamya ca |
[Rām I *552]
ātmany eva namāmy antar dṛṣṭendur jaladhir yathā || MoT_1,5.51 ||
spaṣṭam || MoT_1,5.51 ||
yat kāryaṃ yena cārthena prāpto 'si munipuṅgava /
kṛtam ity eva tad viddhi mānyo 'si hi bhṛśam mama // Mo_1,5.52 //
[Rām I *557]
spaṣṭam || MoT_1,5.52 ||
svakāryeṇa vimarśaṃ tvaṃ kartum arhasi kauśika /
bhagavan nāsty adeyaṃ hi tvayi yat pratipadyate // Mo_1,5.53 //
[Rām I 17, 38ab (*558)]
he "kauśika" | "tvaṃ" | "svakāryeṇa" saha "vimarśaṃ kartum arhasi" kim mama kāryam astīti vicāraṃ kartum arhasīti bhāvaḥ | nanu kimartham ahaṃ "svakāryeṇa" saha "vimarśaṃ" karomīty | atrāha "bhagavann" iti | "hi" yasmāt | he "bhagavan" | "tvayi yat pratipadyate" upayujyate | tat "adeyaṃ nāsti" | tad dadāmy evety arthaḥ || MoT_1,5.53 ||
kāryasya ca vicāraṃ tvaṃ kartum arhasi dharmataḥ /
kartā cāham aśeṣaṃ te daivatam paramam bhavān // Mo_1,5.54 //
[Rām I 17, 38]
spaṣṭam || MoT_1,5.54 ||
sargāntaślokena daśarathavinayoktyā muner harṣagamanaṃ kathayati
idam atimadhuraṃ niśamya vākyaṃ
śrutisukham arthavidā vinītam uktam /
prathitaguṇavaśād guṇair viśiṣṭaṃ
munivṛṣabhaḥ paramaṃ jagāma harṣam // Mo_1,5.55 //
[Rām I 17, 39]
"atimadhuram" utkṛṣṭamadhurākhyaguṇaviśiṣṭaṃ | "śrutisukhaṃ" karṇasukham | "arthavidā" paramārthajñena daśarathena | "vinītaṃ" savinayaṃ yathā bhavati tath"oktaṃ" kathitaṃ | tathā "prathitāḥ" ye "guṇāḥ" vākyaguṇās | tad"vaśāt" "guṇaiḥ viśiṣṭam" | prathitaguṇaviśiṣṭam iti yāvat | īdṛśaṃ "vākyaṃ niśamya" saḥ "munivṛṣabhaḥ" muniśreṣṭhaḥ kauśikaḥ | "paramaṃ harṣaṃ jagāma" | dātṛvinayena hi arthino mahān harṣo jāyate | iti śivam || MoT_1,5.55 ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe pañcamaḥ sargaḥ || 1,5 ||
************************************************************************
tac chrutvā rājasiṃhasya vākyam adbhutavistaram /
hṛṣṭaromā mahātejā viśvāmitro 'bhyabhāṣata // Mo_1,6.1 //
[Rām I 18, 1]
spaṣṭam || MoT_1,6.1 ||
sadṛśaṃ rājaśārdūla tavaivaitan mahītale /
mahāvaṃśaprasūtasya vasiṣṭhavaśavartinaḥ // Mo_1,6.2 //
[Rām I 18, 2]
"tavaiva" na tv anyasyety arthaḥ || MoT_1,6.2 ||
yat tu me hṛdgataṃ vākyaṃ tasya kāryavinirṇayam /
kuru tvaṃ rājaśārdūla dharmaṃ samanupālaya // Mo_1,6.3 //
[Rām I 18, 3]
"tu"śabdaḥ "vākya"vācyasya "kārya"syātikaṣṭaṃ sampādanīyatāṃ dyotayati | tasya "kāryanirṇayam" hṛdgatavākyavācyakāryanirṇayam ity arthaḥ | nanu kimarthaṃ karomīty | atrāha "dharmam" iti | tavānena dharmapālanam bhaviṣyatīti bhāvaḥ || MoT_1,6.3 ||
"hṛdgataṃ vākyam" prakaṭīkaroti
ahaṃ niyamam ātiṣṭhe siddhyartham puruṣarṣabha /
tasya vighnakarā ghorā rākṣasā mama saṃsthitāḥ // Mo_1,6.4 //
[Rām I 18, 4]
"ātiṣṭhe" āśrayāmi || MoT_1,6.4 ||
yadā yadā tu yajñena yaje 'haṃ vibudhavrajam /
tadā tadā me yajñaṃ taṃ vinighnanti niśācarāḥ // Mo_1,6.5 //
"yaje" pūjayāmi || MoT_1,6.5 ||
bahuśo vihite tasmin mama rākṣasanāyakāḥ /
akiraṃs te mahīṃ yāge māṃsena rudhireṇa ca // Mo_1,6.6 //
[Rām I 18, 5 (*562)]
spaṣṭam || MoT_1,6.6 ||
avadhūte tathābhūte tasmin yāgakadambake /
kṛtaśramo nirutsāhas tasmād deśād apāgamam // Mo_1,6.7 //
[Rām I 18, 6]
"apāgamam" apagataḥ || MoT_1,6.7 ||
na ca me krodham utsraṣṭum buddhir bhavati pārthiva /
tathābhūtaṃ hi tat karma na śāpas tasya vidyate // Mo_1,6.8 //
[Rām I 18, 7]
śāpadānena sa yajñaḥ naśyatīti bhāvaḥ || MoT_1,6.8 ||
īdṛśī ca kṣamā rājan mama tasmin mahākratau /
tvatprasādād avighnena prāpayeyam mahāphalam // Mo_1,6.9 //
he "rājan" | ataḥ "mama tasmin mahākratau īdṛśī kṣamā" bhavati | ataḥ aham "mahāphalam" taṃ kratuṃ | "tvatprasādāt prāpayeyam" prāpnuyām | "prāpayeyam" iti svārthe ṇic ārṣaḥ || MoT_1,6.9 ||
trātum arhasi mām ārtaṃ śaraṇārthinam āgatam /
arthināṃ yan nirāśatvaṃ satām abhibhavo hi saḥ // Mo_1,6.10 //
spaṣṭam || MoT_1,6.10 ||
nanu kena prakāreṇāhaṃ tvattrāṇaṃ karomīty | atrāha
tavāsti tanayaḥ śrīmān dṛptaśārdūlavikramaḥ /
mahendrasadṛśo vīro rāmo rakṣovidāraṇaḥ // Mo_1,6.11 //
spaṣṭam || MoT_1,6.11 ||
nanu tataḥ kim ity | atrāha
tam putraṃ rājaśārdūla rāmaṃ satyaparākramam /
kākapakṣadharaṃ śūraṃ jyeṣṭham me dātum arhasi // Mo_1,6.12 //
[Rām I 18, 8]
tenaiva rakṣāparaparyāyaṃ trāṇam me bhaviṣyatīti bhāvaḥ || MoT_1,6.12 ||
nanu kathaṃ śiśurūpo 'sau rākṣasebhyas tava makhaṃ rakṣiṣyatīty | atrāha
śakto hy eṣa mayā gupto divyena svena tejasā /
rākṣasā ye 'pakartāras teṣām mūrdhavinigrahe // Mo_1,6.13 //
[Rām I 18, 9]
spaṣṭam || MoT_1,6.13 ||
śreyaś cāsmin kariṣyāmi bahurūpam anantakam /
trayāṇām api lokānāṃ yena pūjyo bhaviṣyati // Mo_1,6.14 //
[Rām I 18, 10]
spaṣṭam || MoT_1,6.14 ||
nanu katham asau tādṛśānāṃ rākṣasānām puraḥ sthātuṃ śaknotīty | atrāha
na ca tena samāsādya sthātuṃ śaktā niśācarāḥ |
[Rām I 18, 11ab]
kruddhaṃ kesariṇaṃ dṛṣṭvā raṇe vana ivaiṇakāḥ || MoT_1,6.15 ||
"tena" iti dvitīyāsthāne tṛtīyā ārṣī || MoT_1,6.15 ||
teṣāṃ ca nānyaḥ kākutsthād yoddhum utsahate pumān |
[Rām I 18, 11cd]
ṛte kesariṇaḥ kruddhān mattānāṃ kariṇām iva || MoT_1,6.16 ||
spaṣṭam || MoT_1,6.16 ||
vīryotsiktā hi te pāpāḥ kālakūṭopamā raṇe |
[Rām I 18, 12ab]
kharadūṣaṇayor bhṛtyāḥ kṛtāntāḥ kupitā iva || MoT_1,6.17 ||
spaṣṭam || MoT_1,6.17 ||
rāmasya rājaśārdūla sahiṣyante na sāyakān |
[Rām I 18, 12cd]
anāratāgatā dhārā jaladasyeva pāṃsavaḥ || MoT_1,6.18 ||
spaṣṭam || MoT_1,6.18 ||
na ca putragataṃ snehaṃ kartum arhasi pārthiva |
[Rām I 18, 13ab]
na tad asti jagaty asmin yan na deyam mahātmanaḥ || MoT_1,6.19 ||
spaṣṭam || MoT_1,6.19 ||
hanta nūnaṃ vijānāmi hatāṃs tān viddhi rākṣasān |
[Rām I 18, 13cd]
na hy asmadādayaḥ prājñāḥ sandigdhe sampravṛttayaḥ || MoT_1,6.20 ||
"hanta" harṣe |" nūnaṃ" niścaye | ahaṃ tān "rākṣasān" "hatān" jānāmi | tvam api "viddhi" | nanu katham ahaṃ tvatkathanamātreṇa jānāmīty | atrāha "na" "hī"ti | "saṃ" samyak | "pravṛttiḥ" | yeṣāṃ | te tādṛśāḥ || MoT_1,6.20 ||
ahaṃ vedmi mahātmānaṃ rāmaṃ rājīvalocanam /
vasiṣṭhaś ca mahātejā ye cānye dīrghadarśinaḥ // Mo_1,6.21 //
[Rām I 18, 14]
spaṣṭam || MoT_1,6.21 ||
yadi dharmo mahattvaṃ ca yaśas te manasi sthitam /
tan mahyaṃ svam abhipretam ātmajaṃ dātum arhasi // Mo_1,6.22 //
[Rām I 18, 15]
"manasi sthitaṃ" kāṅkṣitam | "abhipretam" proktaṃ kāryārtham iṣṭam || MoT_1,6.22 ||
daśarātraś ca me yajño yasmin rāmeṇa rākṣasāḥ |
[Rām I 18, 17cd]
hantavyā vighnakartāro mama yajñasya vairiṇaḥ || MoT_1,6.23 ||
spaṣṭam || MoT_1,6.23 ||
atrābhyanujñāṃ kākutstha dadatām tava mantriṇaḥ /
vasiṣṭhapramukhāḥ sarve tena rāmaṃ visarjaya // Mo_1,6.24 //
[Rām I 18, 16]
spaṣṭam || MoT_1,6.24 ||
nātyeti kālaḥ kālajña yathāyam mama rāghava /
tathā kuruṣva bhadraṃ te mā ca śoke manaḥ kṛthāḥ // Mo_1,6.25 //
[Rām I 18, 18]
"atyeti" gacchati || MoT_1,6.25 ||
kāryam aṇv api kāle tu kṛtam ety upakāratām /
mahad apy upakāreṇa riktatām ety akālataḥ // Mo_1,6.26 //
"akālataḥ" akāle || MoT_1,6.26 ||
ity evam uktvā dharmātmā dharmārthasahitaṃ vacaḥ /
virarāma mahātejā viśvāmitro munīśvaraḥ // Mo_1,6.27 //
[Rām I 18, 19]
spaṣṭam || MoT_1,6.27 ||
sargāntaślokena daśarathatūṣṇīmbhāvaṃ kathayati
śrutvā vaco munivarasya mahāprabhāvas
tūṣṇīm atiṣṭhad upapannam idaṃ sa vaktum /
no yuktiyuktakathanena vinaiti toṣaṃ
dhīmān apūritamano'bhimataś ca lokaḥ // Mo_1,6.28 //
"mahāprabhāvo" mahānubhāvayuktaḥ | "sa" daśarathaḥ | "munivarasya" viśvāmitrasya | "vacaḥ" "śrutvā" "tūṣṇīm atiṣṭḥat" | no kiñcid apy uktavān ity arthaḥ | "idaṃ" tūṣṇīm āsanam | "upapannaṃ" yuktam | bhavati | yataḥ "dhīmān" buddhiyuktaḥ | "yuktiyuktakathanena" "vinā" "vaktuṃ" kathayituṃ "toṣaṃ" "naiti" | na kathayatīty arthaḥ | "lokaś" "ca" lokas tu | "apūritamano'bhi"laṣitaḥ "vaktuṃ" "toṣaṃ" "naiti" | ataḥ yuktirahitaṃ viśvāmitrasya vākyaṃ śrutvā daśarathaḥ tuṣṇīm abhūd iti bhāvaḥ | iti śivam || MoT_1,6.28 ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe ṣaṣṭhaḥ sargaḥ || 1,6 ||
************************************************************************
tac chrutvā rājaśārdūlo viśvāmitrasya bhāṣitam /
muhūrtam āsīn niśceṣṭaḥ sadainyaṃ caivam abravīt // Mo_1,7.1 //
[Rām I 19, 1]
spaṣṭam || MoT_1,7.1 ||
ūnaṣoḍaśavarṣo 'yaṃ rāmo rājīvalocanaḥ /
na yuddhayogyatām asya paśyāmi saha rākṣasaiḥ // Mo_1,7.2 //
[Rām I 19, 2]
spaṣṭam || MoT_1,7.2 ||
iyam akṣauhiṇī pūrṇā yasyāḥ patir aham prabho /
tayā parivṛto yuddhaṃ dāsyāmi piśitāśinām // Mo_1,7.3 //
[Rām I 19, 3]
"piśitāśināṃ" rākṣasānām || MoT_1,7.3 ||
ime hi śūrā vikrāntā bhṛtyā astraviśāradāḥ |
[Rām I 19, 4ab]
ahaṃ caiṣāṃ dhanuṣpāṇir goptā samaramūrdhani || MoT_1,7.4 ||
[Rām I 19, 5ab]
spaṣṭam || MoT_1,7.4 ||
ebhiḥ saha tavārīṇām mahendramahatām api /
dadāmi yuddham mattānāṃ kariṇām iva kesarī // Mo_1,7.5 //
"hi" yasmād | ete "bhṛtyā" bhavanti | "aham caiṣāṃ samaramūrdhani goptā"smi | ataḥ aham "ebhiḥ" "saha tavārīṇāṃ yuddhaṃ dadāmī"ti sambandhaḥ || MoT_1,7.5 ||
bālo rāmas tv anīkeṣu na jānāti balābalam |
[Rām I 19, 7ab]
antaḥpurād ṛte dṛṣṭā nānenānyā raṇāvaniḥ || MoT_1,7.6 ||
spaṣṭam || MoT_1,7.6 ||
na cāstraiḥ paramair yukto na ca yuddhaviśāradaḥ /
na bhaṭabhrūkuṭīnāṃ ca tajjñaḥ samaramūrdhasu // Mo_1,7.7 //
eṣa iti śeṣaḥ || MoT_1,7.7 ||
kevalam puṣpaṣaṇḍeṣu nagaropavaneṣu ca /
udyānavanakuñjeṣu sadaiva pariśīlitaḥ // Mo_1,7.8 //
spaṣṭam || MoT_1,7.8 ||
vihartum eṣa jānāti saha rājakumārakaiḥ /
kīrṇapuṣpopakārāsu svakāsv ajirabhūmiṣu // Mo_1,7.9 //
spaṣṭam || MoT_1,7.9 ||
adya tv atitarām brahman mama bhāgyaviparyayāt /
himenevāhataḥ padmas sampanno haritaḥ kṛśaḥ // Mo_1,7.10 //
"haritaḥ" pāṇḍuḥ || MoT_1,7.10 ||
nāttum annāni śaknoti na vihartuṃ gṛhāvanau /
antaḥkhedaparītātmā tūṣṇīṃ tiṣṭhati kevalam // Mo_1,7.11 //
"attum" bhakṣitum || MoT_1,7.11 ||
sadāraḥ sahabhṛtyo 'haṃ tatkṛte munināyaka /
śaradīva payovāho nūnaṃ niḥsahatāṃ gataḥ // Mo_1,7.12 //
"niḥsahatām" utkṛśatāṃ | soḍhum aśaktatvam || MoT_1,7.12 ||
īdṛśo 'sau suto bāla ādhinā vivaśīkṛtaḥ /
kathaṃ dadāmi taṃ tubhyaṃ yoddhuṃ saha niśācaraiḥ // Mo_1,7.13 //
spaṣṭam || MoT_1,7.13 ||
api bālāṅganāsaṅgād api sādho sudhārasāt /
rājyād api sukhāyaiṣa putrasneho mahāmate // Mo_1,7.14 //
spaṣṭam || MoT_1,7.14 ||
ye durantā mahārambhās triṣu lokeṣu khedadāḥ /
putrasnehena santo 'pi kurvate te na saṃśrayam // Mo_1,7.15 //
"santaḥ api" sthitā api | "saṃśrayaṃ" sthitiṃ | "putrasnehena te" vismṛtiṃ gacchantīti bhāvaḥ || MoT_1,7.15 ||
asavo 'tha dhanaṃ dārās tyajyante mānavaiḥ sukham /
na putrā muniśārdūla svabhāvo hy eṣa jantuṣu // Mo_1,7.16 //
spaṣṭam || MoT_1,7.16 ||
rākṣasāḥ krūrakarmāṇaḥ kūṭayuddhaviśāradāḥ |
[Rām I 19, 7ef]
rāmas tān yodhayatv ittham uktir evātiduḥsahā || MoT_1,7.17 ||
"kūṭayuddhaṃ" chalayuddham | "uktir eve"ti anuṣṭhānasya kā katheti bhā-vaḥ || MoT_1,7.17 ||
viprayukto hi rāmeṇa muhūrtam api notsahe /
jīvituṃ jīvitākāṅkṣī na rāmaṃ netum arhasi // Mo_1,7.18 //
[Rām I 19, 8]
"notsahe" samartho na bhavāmi | "jīvituṃ" jīvanakriyākartṛtām anubhavitum | "jīvitākāṅkṣī" mama jīvitākāṅkṣīty arthaḥ || MoT_1,7.18 ||
navavarṣasahasrāṇi mama yātāni kauśika /
duḥkhenotpāditās tv ete catvāraḥ putrakā mayā // Mo_1,7.19 //
[Rām I 19, 10]
anukampitāḥ putrāḥ "putrakāḥ" || MoT_1,7.19 ||
pradhānabhūtas teṣv eṣu rāmaḥ kamalalocanaḥ /
taṃ vinā te trayo 'py anye dhārayanti na jīvitam // Mo_1,7.20 //
spaṣṭam || MoT_1,7.20 ||
sa eva rāmo bhavatā nīyate rākṣasān prati /
yadi tat putrahīnaṃ tvam mṛtam evāśu viddhi mām // Mo_1,7.21 //
spaṣṭam || MoT_1,7.21 ||
caturṇām ātmajānāṃ hi prītir atra hi me parā /
jyeṣṭhaṃ dharmamayaṃ tasmān na rāmaṃ netum arhasi // Mo_1,7.22 //
[Rām I 19, 11]
nirdhāraṇe ṣaṣṭhī || MoT_1,7.22 ||
niśācarabalaṃ hantum mune yadi tavepsitam /
caturaṅgasamāyuktaṃ mayā saha balaṃ naya // Mo_1,7.23 //
spaṣṭam || MoT_1,7.23 ||
kiṃvīryā rākṣasās te tu kasya putrāḥ kathaṃ ca te /
kiyatpramāṇāḥ ke caite iti varṇaya me sphuṭam // Mo_1,7.24 //
[Rām I 19, 12]
spaṣṭam || MoT_1,7.24 ||
kathaṃ tena prahartavyaṃ teṣāṃ rāmeṇa rākṣasām | / māmakair vā balair brahman mayā vā kūṭayodhinām // Mo_1,7.25 //
[Rām I 19, 13]
rāmasyāgre sthitatvābhāvāt "tene"ty uktam || MoT_1,7.25 ||
sarvam me śaṃsa bhagavan yathā teṣām mayā raṇe /
sthātavyaṃ duṣṭasattvānāṃ vīryotsiktā hi rākṣasāḥ // Mo_1,7.26 //
[Rām I 19, 14]
spaṣṭam || MoT_1,7.26 ||
śrūyate hi mahāvīro rāvaṇo nāma rākṣasaḥ /
sākṣād vaiśravaṇabhrātā putro viśravaso muneḥ // Mo_1,7.27 //
[Rām I 19, 17]
spaṣṭam || MoT_1,7.27 ||
astu saḥ | tataḥ kim ity | atrāha
sa cet tava makhe vighnaṃ karoti kila durmatiḥ /
tat saṅgrāme na śaktāḥ 'smo vayaṃ tasya durātmanaḥ // Mo_1,7.28 //
[Rām I 19, 19cd]
"tat" tadā || MoT_1,7.28 ||
nanu katham asau tādṛgvīryaḥ astīty | atrāha
kāle kāle pṛthag brahman bhūrivīryavibhūtayaḥ | /
bhūteṣv abhyudayaṃ yānti pralīyante ca kālataḥ // Mo_1,7.29 //
"bhūrivīryavibhūtayaḥ" mahadvīryasampadyuktāḥ | "bhūteṣv" iti nirdhāraṇe sap-tamī || MoT_1,7.29 ||
adyāsmiṃs te vayaṃ kāle rāvaṇādiṣu śatruṣu /
na samarthāḥ puraḥ sthātuṃ niyater eṣa niścayaḥ // Mo_1,7.30 //
spaṣṭam || MoT_1,7.30 ||
tasmāt prasādaṃ dharmajña kuru tvaṃ mama putrake /
mama caivālpabhāgyasya bhavān hy asamadaivatam // Mo_1,7.31 //
[Rām I 19, 20]
"alpabhāgyasye"ti | anyathā tvaṃ rāmaṃ na yācitavān iti bhāvaḥ || MoT_1,7.31 ||
devadānavagandharvā yakṣaplavagapannagāḥ /
na śaktā rāvaṇaṃ yoddhuṃ kiṃ punaḥ puruṣā yudhi // Mo_1,7.32 //
spaṣṭam || MoT_1,7.32 ||
mahāvīryavatāṃ vīryam ādatte sa sudhābhujām /
tena sārdhaṃ na śaktā smas saṃyuge tasya vāvarāḥ // Mo_1,7.33 //
[Rām I 19, 22a-d]
"ādatte" gṛhṇāti | pratibadhnātīti yāvat | mahāvīryān sudhābhujo 'py asau vīryarahitān karotīti bhāvaḥ | "avarās" tadapekṣayā nīcāḥ | "vā"śabdaḥ pādapūraṇārthaḥ || MoT_1,7.33 ||
nanu rāmasya sajjanatvenaivāvaśyaṃ jayaḥ syād ity | atrāha
ayam anyatamaḥ kālaḥ pelavīkṛtasajjanaḥ /
rāghavo 'pi gato dainyaṃ yatra vārdhakajarjaraḥ // Mo_1,7.34 //
"api"śabdaḥ rāghavasya mahāsajjanatvaṃ dyotayati | vārdhakeneva jarjaraḥ "vārdhakajarjaraḥ" || MoT_1,7.34 ||
atha vā lavaṇam brahman yajñaghnaṃ tam madhoḥ sutam /
kathaya tvaṃ suraprakhya kveva mokṣyāmi putrakam // Mo_1,7.35 //
"atha vā madhoḥ sutaṃ taṃ" prasiddhaṃ | "yajñaghnaṃ lavaṇaṃ" yoddhuṃ "na śaktāḥ" smaḥ iti vyavahitādhyāhṛtaiḥ saha sambandhaḥ | lavaṇo 'pi cet tava yajñavighnakārī asti tam api yoddhuṃ na śaktāḥ sma iti bhāvaḥ | he "suraprakhya" | "tvaṃ kathaya" | ahaṃ "putrakaṃ kveva" kutreva | "mokṣyāmi" | na mokṣyāmīti bhāvaḥ || MoT_1,7.35 ||
atha necchasi ced brahmaṃs tad vidheyo 'ham eva te /
anyathā tu na paśyāmi śāśvataṃ jayam ātmanaḥ // Mo_1,7.36 //
"atha" pakṣāntare | tvam putrāmokṣaṇaṃ "cet" yadi | "necchasi" | "tad ahaṃ te" tava | "vidheyaḥ" āyattaḥ | "evā"smi | tadā aham evāgacchāmīty arthaḥ | "anyathā" sahajavicāre kriyamāṇe | aham "ātmanaḥ śāśvataṃ jayaṃ na paśyāmi" | na jānāmīty arthaḥ || MoT_1,7.36 ||
sargāntaślokena daśarathavacanam upasaṃharati
ity uktvā mṛduvacanam bhayākulo 'sāv
ālole munimatasaṃśaye nimagnaḥ /
nājñāsīt kaṇam api niścayaṃ mahātmā
prodvīcāv iva jaladhau samuhyamānaḥ // Mo_1,7.37 //
"munimatasya saṃśaye" 'nuṣṭhānānanuṣṭhānarūpe sandehe | "magnaḥ" | ata eva "bhayākulaḥ" | "mahātmā asau" daśarathaḥ | "ity" evaṃ | "mṛduvacanaṃ" komalavacanam | "uktvā" | "kaṇam api" stokam api | "niścayaṃ na ajñāsīt" na jñātavān | "asau" kathambhūtaḥ "iva" | "prodvīcau jaladhau samuhyamāna iva" | jaladhau samuhyamāno 'pi kutra gacchāmīti niścayaṃ na jānātīti śivam || MoT_1,7.37 ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe saptamaḥ sargaḥ || 1,7 ||
************************************************************************
tac chrutvā vacanaṃ tasya snehaparyākulākṣaram /
samanyuḥ kauśiko vākyam pratyuvāca mahīpatim // Mo_1,8.1 //
[Rām I 20, 1]
"tasya" daśarathasya || MoT_1,8.1 ||
viśvāmitraḥ kathayati
kariṣyāmīti saṃśrutya pratijñāṃ hātum icchasi |
[Rām I 20, 2ab]
sattvavān kesarī bhūtvā mṛgatām abhivāñchasi || MoT_1,8.2 ||
spaṣṭam || MoT_1,8.2 ||
rāghavānām ayukto 'yaṃ kulasyāsya viparyayaḥ |
[Rām I 20, 2cd]
na kadācana jāyante śītāṃśau kṛṣṇaraśmayaḥ || MoT_1,8.3 ||
nanu kathaṃ "rāghavānāṃ kulasyāyaṃ viparyayaḥ ayukto" bhavatīty | atra dṛṣṭāntam āha | "na kadācane"ti || MoT_1,8.3 ||
yadi tvaṃ na kṣamo rājan gamiṣyāmi yathāgataḥ /
hīnapratijñaḥ kākutstha sukhī bhava sabāndhavaḥ // Mo_1,8.4 //
[Rām I 20, 3]
spaṣṭam || MoT_1,8.4 ||
śrīvālmīkiḥ bharadvājam prati kathayati
tasmin kopaparīte 'tha viśvāmitre mahātmani /
cacāla vasudhā kṛtsnā surāś ca bhayam āviśan // Mo_1,8.5 //
[Rām I 20, 4]
spaṣṭam || MoT_1,8.5 ||
krodhābhibhūtaṃ vijñāya jaganmitram mahāmunim /
dhṛtimān suvrato dhīmān vasiṣṭho vākyam abravīt // Mo_1,8.6 //
[Rām I 20, 5]
"jaganmitraṃ" viśvāmitram || MoT_1,8.6 ||
śrīvasiṣṭhaḥ kathayati
ikṣvākūṇāṃ kule jātaḥ sākṣād dharma ivāparaḥ |
[Rām I 20, 6ab]
bhavān daśarathaḥ śrīmāṃs trailokye guṇabhūṣitaḥ || MoT_1,8.7 ||
spaṣṭam || MoT_1,8.7 ||
nītimān suvrato bhūtvā na dharmaṃ hātum arhasi |
[Rām I 20, 6cd]
munes tribhuvaneśasya vacanaṃ kartum arhasi || MoT_1,8.8 ||
spaṣṭam | yugmam || MoT_1,8.8 ||
triṣu lokeṣu vikhyāto dharmeṇa yaśasā yutaḥ /
svadharmam pratipadyasva na dharmaṃ hātum arhasi // Mo_1,8.9 //
[Rām I 20, 7]
"pratipadyasva" svīkuru || MoT_1,8.9 ||
kariṣyāmīti saṃśrutya tat te rājann akurvataḥ /
iṣṭāpūrtaḥ pated dharmas tasmād rāmaṃ visarjaya // Mo_1,8.10 //
[Rām I 20, 8]
"iṣṭāpūrtaḥ" iṣṭāpūrtasvarūpaḥ | pratijñātākaraṇena hi sarvo dharmaḥ naśyati || MoT_1,8.10 ||
guptam puruṣasiṃhena jvalanenāmṛtaṃ yathā |
[Rām I 20, 9cd]
kṛtāstram akṛtāstraṃ vā nainaṃ drakṣyanti rākṣasāḥ || MoT_1,8.11 ||
[Rām I 20, 9ab]
"kṛtāstraṃ" śikṣitāstram || MoT_1,8.11 ||
ikṣvākuvaṃśajāto 'pi svayaṃ daśaratho 'pi san /
na pālayasi ced vākyaṃ ko 'paraḥ pālayiṣyati // Mo_1,8.12 //
spaṣṭam || MoT_1,8.12 ||
yuṣmadādipraṇītena vyavahāreṇa jantavaḥ /
maryādāṃ na vimuñcanti tāṃ na hātum ihārhasi // Mo_1,8.13 //
"tām" maryādām || MoT_1,8.13 ||
eṣa vigrahavān dharma eṣa vīryavatāṃ varaḥ /
eṣa buddhyādhiko loke tapasāṃ ca parāyaṇaḥ // Mo_1,8.14 //
[Rām I 20, 10]
"parāyaṇaḥ" āśrayaḥ || MoT_1,8.14 ||
eṣo 'straṃ vividhaṃ vetti trailokye sacarācare /
naitad anyaḥ pumān vetti na ca vetsyati kaścana // Mo_1,8.15 //
[Rām I 20, 11]
spaṣṭam || MoT_1,8.15 ||
na ca devarṣayaḥ kecin nāmarā na ca rākṣasāḥ /
na nāgayakṣagandharvā anena sadṛśā nṛpa // Mo_1,8.16 //
[Rām I 20, 12]
spaṣṭam || MoT_1,8.16 ||
astram asmai kṛśāśvena paraiḥ paramadurjayam |
[Rām I 20, 13;599*]
kauśikāya purā dattaṃ yadā rājyaṃ samanvaśāt || MoT_1,8.17 ||
[Rām I 20, 13cd]
"paraiḥ" anyaiḥ | "paramadurjayam" atyantaṃ jetum aśakyaṃ | "samanvaśāt" sa-mapālayat || MoT_1,8.17 ||
nanu kimarthaṃ kṛśāśvenāsmai astrāṇi dattānīty | atrāha
te hi putrāḥ kṛśāśvasya prajāpatisutopamāḥ /
enam anvacaran vīrā dīptimanto mahaujasaḥ // Mo_1,8.18 //
[Rām I 20, 14]
"hi" yasmāt | "prajāpatisutopamās te" prasiddhāḥ | "kṛśāśvasya putrāḥ" | "enaṃ" viśvāmitram | "anvacaran" anucaranti sma | ataḥ putrasnehena dattavān iti bhāvaḥ || MoT_1,8.18 ||
te putrāḥ ke ity apekṣāyām āha
jayā ca suprabhā caiva dākṣāyaṇyau sumadhyame /
tayos tu yāny apatyāni śatam paramadurjayam // Mo_1,8.19 //
"jayā ca suprabhā caive"ti ye | "dākṣāyaṇyau" dakṣasya strīrūpe apatye | "sumadhyame" striyau | āstām | "tayoḥ" "yāni" "paramadurjayaṃ" "śataṃ" "apatyāni" āsan | atra ca pūrvaślokāpekṣayottaravākyagatatvād yacchabdasya tacchabdāpekṣā nāsti || MoT_1,8.19 ||
nanu kasyāḥ katy apatyāni āsann ity apekṣāyām āha
pañcāśataḥ sutāñ jajñe jayā labdhavarā purā /
vadhāyāsurasainyānāṃ te 'kṣayāḥ kāmarūpiṇaḥ // Mo_1,8.20 //
[Rām I 20, 16]
"akṣayāḥ" nāśarahitāḥ || MoT_1,8.20 ||
suprabhā janayām āsa putrān pañcāśataḥ parān /
saṅgharṣān nāma durdharṣān durākrośān balīyasaḥ // Mo_1,8.21 //
[Rām I 20, 17]
"durdharṣān" parābhavitum aśakyān | "durākrośān" śatrubhiḥ samare āhvātum aśakyān || MoT_1,8.21 ||
prāsaṅgikam upasaṃhṛtya prakṛtam anusarati
evaṃvīryo mahātejā viśvāmitro mahāmuniḥ /
na rāmagamane buddhiṃ viklavāṃ kartum arhasi // Mo_1,8.22 //
[Rām I 20, 19]
pūrvārdham uttarārdhasya hetutvena yojyam || MoT_1,8.22 ||
sargāntaślokena śrīvasiṣṭho vākyaṃ samāpayati
asmin mahāsattvamaye munīndre
sthite samīpe puruṣas tu sādhuḥ /
prāpte 'pi mṛtyāv amaratvam eti
mā dīnatāṃ gaccha yathā vimūḍhaḥ // Mo_1,8.23 //
"yathā vimūḍhaḥ" | mūḍhavad ity arthaḥ | iti śivam || MoT_1,8.23 ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe aṣṭamaḥ sargaḥ || 1,8 ||
************************************************************************
śrīvālmīkir bharadvājam prati kathayati
tathā vasiṣṭhe bruvati rājā daśarathaḥ sutam /
samutsraṣṭumanā rāmam ājuhāva salakṣmaṇam // Mo_1,9.1 //
[Rām I 21, 1]
"samutsraṣṭumanāḥ" dātumanāḥ || MoT_1,9.1 ||
daśarathaḥ pratīhāram prati kathayati
pratīhāra mahābāhuṃ rāmam satyaparākramam /
salakṣmaṇam avighnena munyarthaṃ śīghram ānaya // Mo_1,9.2 //
spaṣṭam || MoT_1,9.2 ||
daśarathavākyam upasaṃharati
iti rājñā visṛṣṭo 'sau gatvāntaḥpuramandiram /
muhūrtamātreṇāgatya samuvāca mahīpatim // Mo_1,9.3 //
spaṣṭam || MoT_1,9.3 ||
pratīhāraḥ kathayati
deva dordalitāśeṣaripo rāmaḥ svamandire /
vimanāḥ saṃsthito rātrau ṣaṭpadaḥ kamale yathā // Mo_1,9.4 //
spaṣṭam || MoT_1,9.4 ||
āgacchāmi kṣaṇeneti vakti dhyāyati caikakaḥ /
na kasyacic ca nikaṭe sthātum icchati khinnadhīḥ // Mo_1,9.5 //
spaṣṭam || MoT_1,9.5 ||
ity ukte tena bhūpālas taṃ rāmānucaraṃ janam /
sarvam āśvāsayām āsa papraccha ca yathākramam // Mo_1,9.6 //
spaṣṭam || MoT_1,9.6 ||
rājapraśnam eva kathayati
kathaṃ kīdṛk sthito rāma iti pṛṣṭo mahībhṛtā /
rāmabhṛtyajanaḥ khinno vākyam āha mahīpatim // Mo_1,9.7 //
spaṣṭam || MoT_1,9.7 ||
dehayaṣṭim imāṃ deva dhārayanta ime vayam /
khinnāḥ khedaparimlāne vibho rāme sute tava // Mo_1,9.8 //
he "deva" he rājan | "dehayaṣṭiṃ" dehalatāṃ | "rāme" rāmākhye | "tava sute" tava sutanimittaṃ | carmaṇi dvīpinaṃ hantītivat || MoT_1,9.8 ||
rāmo rājīvapatrākṣo yataḥprabhṛti cāgataḥ /
savipras tīrthayātrāyās tataḥprabhṛti durmanāḥ // Mo_1,9.9 //
spaṣṭam || MoT_1,9.9 ||
yatnaprārthanayāsmākaṃ nijavyāpāram āhnikam /
sāyam amlānavadanaḥ karoti na karoti vā // Mo_1,9.10 //
spaṣṭam || MoT_1,9.10 ||
snānadevārcanācāraparyante parikhedavān /
prārthito 'pi hi nā tṛpter aśnāty aśanam īśvaraḥ // Mo_1,9.11 //
"ā tṛpteḥ" tṛptiparyantam || MoT_1,9.11 ||
lolāntaḥpuranārībhiḥ kṛtadolābhir aṅgane /
na ca krīḍati līlābhir varādbhir iva cātakaḥ // Mo_1,9.12 //
"varādbhiḥ" sarojalaiḥ | "cātakaḥ" pakṣiviśeṣaḥ | sa hi varṣābindūn eva pibati || MoT_1,9.12 ||
māṇikyamuktāsamprotā keyūrakaṭakāvalī /
nānandayati taṃ rājan dyauḥ pātavivaśaṃ yathā // Mo_1,9.13 //
"pātavivaśam" patantam || MoT_1,9.13 ||
krīḍadvadhūviloleṣu vahatkusumavāyuṣu /
latāvalayageheṣu bhavaty ativiṣādavān // Mo_1,9.14 //
"latāvalayageheṣu" latāmaṇḍalayukteṣu gṛheṣu || MoT_1,9.14 ||
yad ramyam ucitaṃ svādu peśalaṃ cittahāri vā /
bāṣpapūrekṣaṇa iva tenaiva parikhidyate // Mo_1,9.15 //
spaṣṭam || MoT_1,9.15 ||
kim imā duḥkhadāyinyaḥ prasphuranti purogatāḥ /
iti nṛttavilāseṣu kāminīḥ parinindati // Mo_1,9.16 //
"imāḥ" etāḥ kāminyaḥ || MoT_1,9.16 ||
bhojanaṃ śayanam pānaṃ vilāsaṃ snānam āsanam /
unmattaveṣṭitam iva nābhinandati ninditam // Mo_1,9.17 //
"ninditaṃ" nindāviṣayīkṛtam || MoT_1,9.17 ||
kiṃ sampadā kiṃ vipadā kiṃ gehena kim īhitaiḥ /
sarvam evāsad ity uktvā tūṣṇīm eko 'vatiṣṭhate // Mo_1,9.18 //
spaṣṭam || MoT_1,9.18 ||
nodeti parihāseṣu na bhogeṣu nimajjati /
na ca tiṣṭhati kāryeṣu maunam evāvalambate // Mo_1,9.19 //
spaṣṭam || MoT_1,9.19 ||
vilolālakavallaryo helāvalitalocanāḥ /
nānandayanti taṃ nāryo mṛgyo vanataruṃ yathā // Mo_1,9.20 //
spaṣṭam || MoT_1,9.20 ||
ekānteṣu diganteṣu tīreṣu vipineṣu ca /
ratim āyāty araṇyeṣu vikrītavad ajantuṣu // Mo_1,9.21 //
"vikrīto" hi palāyanārthaṃ "janturahite" eva deśe "ratim āyāti" || MoT_1,9.21 ||
vastrapānāśanādānaparāṅmukhatayā tayā /
parivraḍdharmiṇāṃ rājan so 'nuyāti tapasvinām // Mo_1,9.22 //
"tapasvinām anuyāti" tapasvisambandhicaritam anukarotīty arthaḥ | na māṣāṇām aśnīyād itivat prayogaḥ || MoT_1,9.22 ||
eka eva vasan deśe janaśūnye janeśvara /
na hasaty ekayā buddhyā na gāyati na roditi // Mo_1,9.23 //
"ekayā buddhyā" sarvatyāgarūpayā matyā upalakṣitaḥ || MoT_1,9.23 ||
punaḥ kiṃ karotīty apekṣāyām āha
baddhapadmāsanaḥ śūnyamanā vāmakarasthale /
kapolatalam ādāya kevalam paritiṣṭhati // Mo_1,9.24 //
spaṣṭam || MoT_1,9.24 ||
nābhimānam upādatte nāpi vāñchati rājatām /
nodeti nāstam āyāti sukhaduḥkhānuvṛttiṣu // Mo_1,9.25 //
spaṣṭam || MoT_1,9.25 ||
na vidmaḥ kim asau jātaḥ kiṃ karoti kim īhate /
kiṃ dhyāyati kim āyāti kathaṃ kim anudhāvati // Mo_1,9.26 //
"na vidma" ity asya karmāpekṣāyām āha "kim asau jātaḥ" kimartham asau jātaḥ | jananaṃ hi bhogādisevanārtham iti bhāvaḥ || MoT_1,9.26 ||
pratyahaṃ kṛśatāṃ yāti pratyahaṃ yāti pāṇḍutām /
virāgam pratyahaṃ yāti śaradanta iva drumaḥ // Mo_1,9.27 //
spaṣṭam || MoT_1,9.27 ||
anuyātau tam evaitau rājañ śatrughnalakṣmaṇau /
tādṛśāv eva tasyaiva pratibimbāv iva sthitau // Mo_1,9.28 //
spaṣṭam || MoT_1,9.28 ||
bhṛtyai rājabhir ambābhiḥ sa pṛṣṭo 'pi punaḥ punaḥ /
uktvā na kiñcid eveti tūṣṇīm āste nirīhitaḥ // Mo_1,9.29 //
"saḥ" śrīrāmaḥ | nirīhitaḥ ceṣṭitarahitaḥ | "iti"śabdaḥ pādapūraṇārthaḥ śrīrāmottaravākyasvarūpanirdeśaparo vā jñeyaḥ || MoT_1,9.29 ||
āpātamātrahṛdyeṣu mā bhogeṣu manaḥ kṛthāḥ /
iti pārśvagatam bhavyam anuśāsti suhṛjjanam // Mo_1,9.30 //
"bhavyam" anuśāsanayogyam || MoT_1,9.30 ||
nānāvibhavaramyāsu strīṣu goṣṭhīkathāsu ca /
puraḥsthitam ivāsneho nāśam evānupaśyati // Mo_1,9.31 //
spaṣṭam || MoT_1,9.31 ||
rītimādhuryasāyāsapadasaṃsthitivarjitaiḥ /
ceṣṭitair eva kākalyā bhūyo bhūyaḥ pragāyati // Mo_1,9.32 //
saḥ rāmaḥ | "rītimādhuryasāyāsapadasaṃsthitivarjitaiḥ" "ceṣṭitair eva" kevalaiḥ abhinayair evopalakṣitayā "kākalyā" kalasūkṣmadhvaninā | "gāyati" || MoT_1,9.32 ||
samrāḍ bhaveti pārśvasthaṃ vadantam anujīvinam /
pralapantam ivonmattaṃ hasaty anyamanā muniḥ // Mo_1,9.33 //
spaṣṭam || MoT_1,9.33 ||
na proktam ākarṇayati prekṣate na purogatam /
karoty avajñāṃ sarvatra sumahaty api vastuni // Mo_1,9.34 //
spaṣṭam || MoT_1,9.34 ||
apy ākāśasarojinyām apy ākāśamahāvane /
ittham etat katham iti vismayo 'sya na jāyate // Mo_1,9.35 //
vismayasya svarūpaṃ darśayati "ittham etat katham" iti || MoT_1,9.35 ||
kāntāmadhyagatasyāpi mano 'sya madaneṣavaḥ /
na bhedayanti durbhedaṃ dhārā iva mahopalam // Mo_1,9.36 //
spaṣṭam || MoT_1,9.36 ||
āpadām ekam āvāsam abhivāñchasi kiṃ dhanam /
anuśāsyeti sarvasvam arthine samprayacchati // Mo_1,9.37 //
"anuśāsya" anuśāsanaṃ kṛtvā || MoT_1,9.37 ||
iyam āpad iyaṃ saṃpad ity ayaṃ kalpanāmayaḥ /
manasy abhyudito moha iti śokāt pragāyati // Mo_1,9.38 //
spaṣṭam || MoT_1,9.38 ||
hā hato 'ham anātho 'ham ity ākrandaparo 'pi san /
na jano yāti vairāgyaṃ citram ity eva vakty asau // Mo_1,9.39 //
ākrandaparasya vairāgyaṃ yuktam evety "api"śabdena dyotyate || MoT_1,9.39 ||
raghukānanasālena rāmeṇa ripughātinā /
bhṛśam itthaṃ sthitenaiva vayaṃ khedam upāgatāḥ // Mo_1,9.40 //
spaṣṭam || MoT_1,9.40 ||
na vidmaḥ kim mahābāho tasya tādṛśacetasaḥ /
kurmaḥ kamalapatrākṣa gatir atra hi no bhavān // Mo_1,9.41 //
spaṣṭam || MoT_1,9.41 ||
rājānam atha vā vipram upadeṣṭāram agragam /
hasan paśum ivāvyagraḥ so 'vadhīrayati prabho // Mo_1,9.42 //
spaṣṭam || MoT_1,9.42 ||
prapañco 'yam iha sphāraṃ jagannāma yad utthitam /
naitad vastu na caivāham iti nirṇīya saṃsthitaḥ // Mo_1,9.43 //
yaḥ "ayam prapañcaḥ utthitam" idaṃ "sphāraṃ jagannāma" bhavati | "etad" "vastu" paramārthasat | "na" bhavati | "eva"śabdaḥ apiśabdasyārthe | "aham" api "vastu na ca" bhavāmi | "iti" evaṃ | "nirṇīyā"sau rāmaḥ "saṃsthitaḥ" || MoT_1,9.43 ||
nārau nātmani no mitre na rājye na ca mātari /
na saṃpadāpador nāntas tasyāsthā na vibhor bahiḥ // Mo_1,9.44 //
"āsthā" ratiḥ || MoT_1,9.44 ||
nirastāstho nirāśo 'sau nirīho 'sau nirāspadaḥ /
mohe na ca vimukto 'sau tena tapyāmahe vayam // Mo_1,9.45 //
spaṣṭam || MoT_1,9.45 ||
kiṃ dhanena kim ambābhiḥ kiṃ rājyena kim īhayā /
iti niścayavān antaḥ prāṇatyāgamanāḥ sthitaḥ // Mo_1,9.46 //
spaṣṭam || MoT_1,9.46 ||
bhogeṣv āyuṣi rājye ca mitre pitari mātari /
param udvegam āyātaś cātako 'vagrahe yathā // Mo_1,9.47 //
spaṣṭam || MoT_1,9.47 ||
tasya tādṛksvabhāvasya samagravibhavānvitam /
saṃsārajālam ābhogi prabho prativiṣāyate // Mo_1,9.48 //
prativiṣam ivācarate "prativiṣāyate" || MoT_1,9.48 ||
tādṛśaḥ syān mahāsattvaḥ ka ivāsmin mahītale /
prakṛte vyavahāre taṃ yo niveśayituṃ kṣamaḥ // Mo_1,9.49 //
spaṣṭam || MoT_1,9.49 ||
iti no yeyam āyātā śākhāprasaraśālinī /
āpat tām alam uddhartuṃ samudetu dayā parā // Mo_1,9.50 //
"samudetu" taveti śeṣaḥ || MoT_1,9.50 ||
sargāntaślokena rāmabhṛtyavacanaṃ samāpayati
manasi moham apāsya mahāmanāḥ
sakalam ārtimataḥ kila sādhutām /
saphalatāṃ nayatīha tamo haran
dinakaro bhuvi bhāskaratām iva // Mo_1,9.51 //
"mahāmanāḥ" puruṣaḥ | "ārtimataḥ" ārtiyuktasya puruṣasya | "manasi sakalam moham" ārtisvarūpaṃ samastam moham | "apāsya" dūrīkṛtya | "sādhutām" svasmin sthitaṃ sādhubhāvaṃ | "saphalatāṃ nayati" | ka "iva" | "dinakara iva" | yathā "dinakaraḥ" "bhuvi" "tamaḥ" "haran" "bhāskaratām" "saphalatāṃ" "nayati" | tathety arthaḥ | iti śivam || MoT_1,9.51 ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe navamaḥ sargaḥ || 1,9 ||
************************************************************************
rāmabhṛtyavacanaṃ śrutvā viśvāmitraḥ kathayati
evaṃ cet tan mahāprājñam bhavanto raghunandanam /
ihānayantu tvaritaṃ hariṇaṃ hariṇā iva // Mo_1,10.1 //
spaṣṭam || MoT_1,10.1 ||
eṣa moho raghupater nāpadbhyo na ca rāgataḥ /
vivekavairāgyakṛto bodha eṣa mahodayaḥ // Mo_1,10.2 //
mahān udayaḥ muktilakṣaṇaḥ yasmāt "saḥ" "mahodayaḥ" || MoT_1,10.2 ||
ihāyātu kṣaṇād rāmas tad ihaiva vayaṃ kṣaṇāt /
mohaṃ tasyāpaneṣyāmo maruto 'drer ghanaṃ yathā // Mo_1,10.3 //
"vayaṃ" ke iva | "maruta" iva | "yathā" "marutaḥ" vāyavaḥ | "adreḥ" "ghanaṃ" megham | apanayanti | tathety arthaḥ || MoT_1,10.3 ||
etasmin mārjite yuktyā mohe ca raghunandanaḥ /
viśrāntim eṣyati pade tasmin vayam ivottame // Mo_1,10.4 //
"tasmin pade" cinmātrākhye viśrāntisthāne || MoT_1,10.4 ||
satyatām muditām prajñāṃ viśrāntiṃ ca sametya saḥ /
pīnatāṃ varavarṇatvam pītāmṛta ivaiṣyati // Mo_1,10.5 //
spaṣṭam || MoT_1,10.5 ||
nijāṃ ca prakṛtām eva vyavahāraparamparām /
paripūrṇamanā mānya ācariṣyaty akhaṇḍitām // Mo_1,10.6 //
spaṣṭam || MoT_1,10.6 ||
bhaviṣyati mahāsattvo jñātalokaparāvaraḥ /
sukhaduḥkhadaśāhīnaḥ samaloṣṭāśmakāñcanaḥ // Mo_1,10.7 //
[BhG VI 8d; XIV 24b]
"jñāte" samyak niścite | "lokānām" "parāvare" parāvācī | pāradvayam iti yāvat | yena | saḥ || MoT_1,10.7 ||
viśvāmitravākyam upasaṃharati
ity ukte munināthena rājā sampūrṇamānasaḥ /
prāhiṇod rāmam ānetum bhūyo dūtaparamparām // Mo_1,10.8 //
spaṣṭam || MoT_1,10.8 ||
etāvatā ca kālena rāmo nijagṛhāsanāt /
pituḥ sakāśam āgantum utthito 'rka ivācalāt // Mo_1,10.9 //
spaṣṭam || MoT_1,10.9 ||
vṛtaḥ katipayair bhṛtyair bhrātṛbhyāṃ cājagāma ha /
tat puṇyam pitur āsthānaṃ svargaṃ surapater iva // Mo_1,10.10 //
spaṣṭam || MoT_1,10.10 ||
dūrād eva dadarśāsau rāmo daśarathaṃ tadā /
vṛtaṃ rājasamūhena devaugheneva vāsavam // Mo_1,10.11 //
spaṣṭam || MoT_1,10.11 ||
vasiṣṭhaviśvāmitrābhyāṃ sevitam pārśvayor dvayoḥ /
sarvaśāstrārthatajjñena mantrivṛndena pālitam // Mo_1,10.12 //
spaṣṭam || MoT_1,10.12 ||
cārucāmarahastābhiḥ kāntābhiḥ samupāsitam |
kakubbhir iva mūrtābhiḥ saṃsthitābhir yathocitam || MoT_1,10.13 ||
"kakubbhiḥ" digbhiḥ || MoT_1,10.13 ||
vasiṣṭhaviśvāmitrādyās tathā daśarathādayaḥ /
dadṛśū rāghavaṃ dūrād upāyāntaṃ guhopamam // Mo_1,10.14 //
"guhopamaṃ" kumārasadṛśam || MoT_1,10.14 ||
sattvāvaṣṭambhagarveṇa śaityeneva himālayam /
śritaṃ sakalasevyena gambhīreṇa svareṇa ca // Mo_1,10.15 //
"sattvasyāvaṣṭambhena" hastāvalambena yaḥ "garvaḥ" | tena | pūrvasya ślokasya viśeṣaṇatvena yojyam || MoT_1,10.15 ||
saumyaṃ samaśubhākāraṃ vinayodāram ūrjitam /
kāntopaśāntavapuṣam parasyārthasya bhājanam // Mo_1,10.16 //
"parasyārthasya" mokṣasya || MoT_1,10.16 ||
samudyadyauvanārambham udyogaśamaśobhitam /
anudvignam anāyāsam pūrṇaprāyamanoratham // Mo_1,10.17 //
spaṣṭam || MoT_1,10.17 ||
vicāritajagadyātram pavitraguṇagocaram /
mahāsattvaikalobhena guṇair iva samāśritam // Mo_1,10.18 //
"mahāsattvasya" mahādhairyasya | yaḥ "eko" "lobhaḥ" | tatsaṅgalobhaḥ iti yāvat | tena || MoT_1,10.18 ||
udārasāram āpūrṇam antaḥkaraṇakoṭaram /
avikṣubhitayā vṛttyā darśayantam anuttamam // Mo_1,10.19 //
rāmam punaḥ kathambhūtam | īdṛśyā "vṛttyā" īdṛśam "antaḥkaraṇaṃ" "darśayantam" iti sambandhaḥ | "āpūrṇam" bhogān prati alaulyena samantāt pūrṇam || MoT_1,10.19 ||
śrīrāmaviśeṣaṇāny upasaṃharati
evam guṇagaṇākīrṇo dūrād eva raghūdvahaḥ /
parimeyasitācchācchasvahārāmbarapallavaḥ // Mo_1,10.20 //
praṇanāma calaccārucūḍāmaṇimarīcinā /
śirasā vasudhākampalolamānācalaśriyā // Mo_1,10.21 //
"parimeyāḥ" parimitāḥ | "sitāḥ" "acchācchāḥ" "svahārāmbarapallavāḥ" yasya | saḥ tādṛśaḥ | "śirasā" kathambhūtena | "vasudhāyāṃ" yaḥ "kampaḥ" | tena "lolamānasyā-calasya" "śrīḥ" yasya | tat | tādṛśena | yugmam || MoT_1,10.20-21 ||
kān praṇanāmety apekṣāyām āha
prathamam pitaram paścān munīn mānyaikam ānataḥ /
tato viprāṃs tato bandhūṃs tato 'dhikaguṇān gurūn // Mo_1,10.22 //
"pitaraṃ" kathambhūtaṃ | mānyānām madhye ekam "mānyaikam" || MoT_1,10.22 ||
jagrāha cātmanā dṛṣṭvā manāk svādugirā tathā /
rājalokena vihitāṃ sa praṇāmaparasparām // Mo_1,10.23 //
spaṣṭam || MoT_1,10.23 ||
vihitāśīr munibhyāṃ tu rāmaḥ saśamamānasaḥ /
āsasāda pituḥ puṇyaṃ samīpaṃ surasundaraḥ // Mo_1,10.24 //
"samīpaṃ" nikaṭam || MoT_1,10.24 ||
pādābhivandanarataṃ tam athāsau mahīpatiḥ /
śirasy abhyāliliṅgāśu cucumba ca punaḥ punaḥ // Mo_1,10.25 //
śatrughnaṃ lakṣmaṇaṃ caiva tathaiva paravīrahā /
āliliṅga ghanasnehaṃ rājahaṃso 'mbujaṃ yathā // Mo_1,10.26 //
spaṣṭam | yugmam || MoT_1,10.25-26 ||
utsaṅge vatsa tiṣṭheti vadaty atha mahīpatau /
bhūmau parijanāstīrṇe so 'ṃśuke 'tha nyavikṣata // Mo_1,10.27 //
"nyavikṣata" upāviśat | "atha"śabdadvayaṃ sambandhibhedenānantaryadvayavācakam || MoT_1,10.27 ||
daśarathaḥ kathayati
putra prāptavivekas tvaṃ kalyāṇānāṃ ca bhājanam /
janavaj jīrṇayā buddhyā khedāyātmā na dīyate // Mo_1,10.28 //
tvayā "na dīyate" na deya ity arthaḥ | "khedāy"eti sampradāne caturthī || MoT_1,10.28 ||
vṛddhavipraguruproktaṃ tvādṛśenānutiṣṭhatā /
padam āsādyate puṇyaṃ na moham anudhāvatā // Mo_1,10.29 //
spaṣṭam || MoT_1,10.29 ||
tāvad evāpado dūre tiṣṭhanti paripelavāḥ /
yāvad eva na mohasya prasaraḥ putra dīyate // Mo_1,10.30 //
spaṣṭam || MoT_1,10.30 ||
śrīvasiṣṭhaḥ kathayati
rājaputra mahābāho śūras tvaṃ vijitās tvayā /
durucchedā durārambhā apy amī viṣayārayaḥ // Mo_1,10.31 //
spaṣṭam || MoT_1,10.31 ||
kim atajjña ivājñānāṃ yogye vā mohasāgare /
vinimajjasi kallolagahane jāḍyaśālini // Mo_1,10.32 //
spaṣṭam || MoT_1,10.32 ||
viśvāmitra āha
calannīlotpalavyūhasamalocana lolatām /
brūhi cetaḥkṛtāṃ tyaktvā hetunā kena muhyasi // Mo_1,10.33 //
he "calannīlotpalavyūhasamalocana "tvaṃ | "cetaḥkṛtāṃ" "lolatāṃ" "tyaktvā" "brūhi" | karmāpekṣāyāṃ vākyaṃ karmatvena kathayati "hetune"ti | tvaṃ kimarthaṃ "muhyasī"ty arthaḥ || MoT_1,10.33 ||
kiṃniṣṭhāḥ kiyatā kena kiyantaḥ kāraṇena te /
ādhayo nu vilumpanti mano geham ivākhavaḥ // Mo_1,10.34 //
"te" "kiyantaḥ" "ādhayaḥ" | "kiṃniṣṭhāḥ" kiṃviṣayāḥ santaḥ | "kiyatā" "kena" "kāraṇena" "manaḥ" "nu" "vilumpanti" | ke "iva" | "ākhava" "iva" | yathā "ākhavaḥ gehaṃ vilumpanti" | tathety arthaḥ | "nu"śabdaḥ praśnadyotakaḥ || MoT_1,10.34 ||
manye nānucitānāṃ tvam ādhīnām padam uttamaḥ /
āpatsu cāpto yo dhīro nirjitās tena cādhayaḥ // Mo_1,10.35 //
"āptaḥ" vicārakārī | na hy ucitasy"ānucitapadatvaṃ" yuktam iti bhāvaḥ || MoT_1,10.35 ||
yathābhimatam āśu tvam brūhi prāpsyasi cānagham /
sarvam eva punar yena tava bhetsyanti nādhayaḥ // Mo_1,10.36 //
"yena" sarvaprāpaṇena || MoT_1,10.36 ||
viśvāmitravākyaṃ sargāntaślokenopasaṃharati
ity uktam asya sa mune raghuvaṃśaketur
ākarṇya vākyam ucitārthavilāsagarbham /
tatyāja khedam abhigarjati vārivāhe
barhī yathābhyanumitābhimatārthasiddhiḥ // Mo_1,10.37 //
"abhyanumitā" garjanahetukenānumānena jñātā | "abhimatārthasya siddhiḥ" yas-ya | sa | iti śivam || MoT_1,10.37 ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe daśamaḥ sargaḥ || 1,10 ||
************************************************************************
iti pṛṣṭo munīndreṇa samāśvāsya ca rāghavaḥ /
uvāca vacanaṃ cāru dhīrapūrṇārthamantharam // Mo_1,11.1 //
"dhīraṃ" ca tat "pūrṇārthena" "mantharaṃ" nirbharaṃ ca "dhīrapūrṇārthamantharam" || MoT_1,11.1 ||
itaḥ paraṃ vairāgyaprakaraṇārambhaḥ |
smṛtvā tattvam paramagahanaṃ svasvarūpākhyam ādyaṃ
spṛṣṭvā mūrdhnā gurucaraṇayor dhūlipuñjam prayatnāt *
kṛtvā devaṃ śaraṇam aniśaṃ vighnarājaṃ ca ṭīkā
vairāgyākhye prakaraṇavare tanyate bhāskareṇa ** 14 **
samāśvāsanaparaṃ śrīvasiṣṭhaśrīviśvāmitrayor vākyaṃ śrutvā śrīrāmo hṛdgataṃ vairāgyam prakaṭīkaroti
bhagavan bhavatā pṛṣṭo yathāvad adhunā kila /
kathayāmy aham ajño 'pi ko laṅghayati sadvacaḥ // Mo_1,11.2 //
"bhavate"ti kulaguruṃ vasiṣṭham praty uktiḥ | kimarthaṃ kathayasīty | atrāha "ko" "laṅghayatī"ti || MoT_1,11.2 ||
svayaṃ kṛtām pratijñāṃ sampādayati
ahaṃ tāvad ayaṃ jāto nije 'smin pitṛsadmani /
krameṇa vṛddhiṃ samprāptaḥ prāptavidyaś ca saṃsthitaḥ // Mo_1,11.3 //
"tāvac"chabdo vipratipattyabhāvavācakaḥ || MoT_1,11.3 ||
tataḥ sadācāraparo bhūtvāham munināyaka /
vihṛtas tīrthayātrārtham urvīm ambudhimekhalām // Mo_1,11.4 //
spaṣṭam || MoT_1,11.4 ||
etāvatātha kālena saṃsārāsthām imām mama /
svaviveko jahārāntar oghas taṭalatām iva // Mo_1,11.5 //
"svavivekaḥ" ko 'ham iti vicāraḥ || MoT_1,11.5 ||
vivekena parītātmā tenāhaṃ tad anu svayam /
bhoganīrasayā buddhyā pravicāritavān idam // Mo_1,11.6 //
spaṣṭam || MoT_1,11.6 ||
kiṃ tvayā "pravicāritam" ity | atrāha
kiṃ nāmedaṃ vata sukhaṃ yo 'yaṃ saṃsārasaṃsṛtiḥ /
jāyate mṛtaye loko mriyate jananāya ca // Mo_1,11.7 //
"vata" kaṣṭe | "idaṃ" "sukhaṃ" "kiṃ" "nāma" bhavati | na bhavatīty arthaḥ | "idaṃ" kiṃ | "saṃsāre" "saṃsṛtiḥ" saṃsaraṇaṃ yasya | saḥ tādṛśaḥ | "yaḥ" "ayaṃ" "lokaḥ" | "mṛtaye" yat "jāyate" | "jananāya" ca yan "mriyate" || MoT_1,11.7 ||
mṛtijananarūpasya saṃsaraṇasya duḥkhatvam uktvā tadāśrayabhūtānām bhāvānāṃ duḥkhayuktatvaṃ kathayati
svasthitāḥ sarva eveme sacarācaraceṣṭitāḥ /
āpadām patayaḥ pāpā bhāvā vibhavabhūmayaḥ // Mo_1,11.8 //
"sacarācaraceṣṭitāḥ" calanasthitirūpakriyāyuktāḥ | "sarve" "eveme" 'nubhūyamānāḥ | "bhāvāḥ" sthāvarajaṅgamarūpāḥ padārthāḥ | "āpadām" "patayaḥ" āpadyuktāḥ bhavanti | pūrvaślokoktajananamaraṇarūpaduḥkhāśrayatvād ity arthaḥ | "bhāvāḥ" kathambhūtāḥ | "svasthitāḥ" svasmin sthitāḥ | na tu parasparaṃ sambandhayuktāḥ | punaḥ kathambhūtāḥ | "vibhavabhūmayaḥ" yathāsvaṃ śaktiyuktāḥ || MoT_1,11.8 ||
nanu katham "bhāvāḥ" "svasthitāḥ" bhavanti | parasparaṃ teṣāṃ nānāvidhasambandhadarśanād ity | atrāha
ayaḥśalākāsadṛśāḥ parasparam asaṅginaḥ /
śliṣyante kevalam bhāvā manaḥkalpanayā svayā // Mo_1,11.9 //
ayam mama putrādiḥ ayam mama pitrādir iti "manaḥkalpitena" saṅkalpenaiva bhāvānām "parasparaṃ" sambandho 'sti | na tu paramārthata iti bhāvaḥ || MoT_1,11.9 ||
nanu manasaḥ katham etāvatī śaktir astīty | atrāha
manaḥsamāyattam idaṃ jagad ābhogi dṛśyate /
manaś cāsad ihābhāti kena smaḥ parimohitāḥ // Mo_1,11.10 //
"ābhogi" vistārayuktam | "manasaḥ" "asattvam" asatyabhūtapadārthānusandhānamātrarūpatvena jñeyam || MoT_1,11.10 ||
asataiva vayaṃ kaṣṭaṃ vikrītā mūḍhabuddhayaḥ /
mṛgatṛṣṇāmbhasā dūre vane mugdhamṛgā iva // Mo_1,11.11 //
"asatā" "eva" | na tu satyabhūtena | manaseti śeṣaḥ || MoT_1,11.11 ||
na kenacic ca vikrītā vikrītā iva saṃsthitāḥ /
vata mūḍhā vayaṃ sarve janānā api śambaram // Mo_1,11.12 //
"śambaram" māyām || MoT_1,11.12 ||
kim eteṣu prapañceṣu bhogā nāma sudurbhagāḥ /
mudhaiva hi vayam mohāt saṃsthitā baddhabhāvanāḥ // Mo_1,11.13 //
"eteṣu prapañceṣu" madhye |" sudurbhagāḥ" atiśayena durbhagatvākhyaguṇayuktāḥ | "bhogā nāma kim" bhavanti | āpātamātraramaṇīyatvāt na kiñcid api bhavantīty arthaḥ | "hi"śabdaḥ ataḥśabdārthe | "hi" ataḥ | "vayam" "eteṣu" bhogeṣu | "baddhabhāvanāḥ" | "mohāt" "mudhaiva" "saṃsthitāḥ" vyarthatvāt || MoT_1,11.13 ||
ajñāte bahukālena vyartha eva vayaṃ ghane /
mohe nipatitā mugdhāḥ śvabhre mugdhamṛgā iva // Mo_1,11.14 //
"mohe" bhogabhāvanākhye mohe | "bahukālena" bahukālaṃ tāvat || MoT_1,11.14 ||
kim me rājyena kim bhogaiḥ ko 'haṃ kim idam āgatam /
yan mithyaivāstu tan mithyā kasya nāma kim āgatam // Mo_1,11.15 //
[BhG I 32cd]
"yat mithyā" bhavati "tat mithyaivāstu" iti sambandhaḥ || MoT_1,11.15 ||
avāntaram upasaṃhāraṃ karoti
evaṃ vimṛśato brahman sarveṣv eva tato mama /
bhāveṣv aratir āyātā pathikasya maruṣv iva // Mo_1,11.16 //
spaṣṭam || MoT_1,11.16 ||
svābhimatam āviṣkaroti
tad etad bhagavan brūhi kim idam parinaśyati /
kim idaṃ jāyate bhūyaḥ kim idam parivardhate // Mo_1,11.17 //
"kim" iti katham ity asyārthe || MoT_1,11.17 ||
jarāmaraṇam āpac ca jananaṃ sampadas tathā /
āvirbhāvatirobhāvair vivartante punaḥ punaḥ // Mo_1,11.18 //
bhāveṣu iti śeṣaḥ | "bhāvair" iti itthambhāve tṛtīyā | "vivartante" rūpāntaraṃ gacchanti || MoT_1,11.18 ||
bhāvais tair eva tair eva tucchair vayam ime kila /
paśya jarjaratāṃ nītā vātair iva giridrumāḥ // Mo_1,11.19 //
spaṣṭam || MoT_1,11.19 ||
acetanā iva janāḥ pavanaiḥ prāṇanāmabhiḥ /
dhvanantaḥ saṃsthitā vyarthaṃ yathā kīcakaveṇavaḥ // Mo_1,11.20 //
"kīcakaveṇavo" hi vyarthaṃ dhvananti || MoT_1,11.20 ||
śāmyatīdaṃ kathaṃ duḥkham iti tapto 'smi cintayā /
jaraddruma ivogreṇa koṭarasthena vahninā // Mo_1,11.21 //
spaṣṭam || MoT_1,11.21 ||
saṃsāraduḥkhapāṣāṇanīrandhrahṛdayo 'py aham /
nijalokabhayād eva galadbāṣpair na rodimi // Mo_1,11.22 //
"saṃsāraduḥkhāny" eva "pāṣāṇāḥ" | taiḥ "nīrandhraṃ" "hṛdayaṃ" yasya | saḥ tādṛśaḥ || MoT_1,11.22 ||
śūnyasanmukhavṛttīs tu śuṣkarodananīrasāḥ /
viveka eva hṛtsaṃstho mamaikānteṣu paśyati // Mo_1,11.23 //
"śūnyā" vyarthāś ca tāḥ | "sanmukhavṛttayaḥ" sanmukhavyāpārāḥ tāḥ | "ekānteṣu" "vivekai"kapara "evā"smīti bhāvaḥ || MoT_1,11.23 ||
bhṛśam muhyāmi saṃsmṛtya bhāvābhāvamayīṃ sthitim /
dāridryeṇeva subhago dūre saṃsāracintayā // Mo_1,11.24 //
"sthitiṃ" jagadākhyāṃ sthitim | ahaṃ ka "iva" | "subhaga iva" | yathā "subhagaḥ" "dāridryeṇa" "muhyati" | tathety arthaḥ | ataḥ "saṃsāracintayā" "dūre" | sā dūre bhavatv ity arthaḥ || MoT_1,11.24 ||
evaṃ sāmānyena saṃsārapadārthānāṃ duḥkhadatām uktvā tad viśeṣeṣu pradhānabhūtāyāḥ śriyaḥ kathayati
mohayanti manovṛttiṃ khaṇḍayanti guṇānalam /
duḥkhajālam prayacchanti vipralambhaparāḥ śriyaḥ // Mo_1,11.25 //
"mohayanti" avivekayuktatāṃ kurvanti | aiśvaryamadagrastā hi pūrvāparavicāraśūnyā eva bhavanti | "vipralambhaparāḥ" vañcanaparāḥ || MoT_1,11.25 ||
evaṃ śriyaḥ duḥkhadatvam uktvā tat pradhānāvayavabhūtasya dhanasyāpi duḥkhadatvaṃ kathayati
cintānicayavakrāṇi nānandāya dhanāni me /
samprasūtakalatrāṇi gṛhāṇy ugrāpadāṃ yathā // Mo_1,11.26 //
"cintānicayenā"rjanādyartham prayuktena cintāsamūhena | "vakrāṇi" kuṭilāni | "ugrāpadāṃ" hi bahu"kalatrāṇi" "gṛhāṇi" duḥkhāyaiva bhavanti || MoT_1,11.26 ||
saṅgraheṇa svāsvāsthyaṃ kathayati
vividhadoṣadaśāparicintanaiḥ
satatabhaṅgurakāraṇakalpitaiḥ /
mama na nirvṛtim eti mano mune
nigaḍitasya yathā vanahastinaḥ // Mo_1,11.27 //
"vividhā" yāḥ "doṣadaśāḥ" | tāsām "paricintanaiḥ" | kathambhūtaiḥ | "satataṃ" "bhaṅgurāṇi" yāni "kāraṇāni" bhogarūpāṇi kāraṇāni | taiḥ "kalpitaiḥ" svaviṣayatayā prakaṭīkṛtaiḥ || MoT_1,11.27 ||
sarvadoṣamūlakāraṇabhūtān viṣayān sargāntaślokena nindati
khalāḥ kāle kāle niśi niśitamohaikamihikā
gatāloke loke viṣayahaṭhacaurāḥ sucaturāḥ /
pravṛttāḥ prodyuktā diśi diśi vivekaikaharaṇe
raṇe śaktās teṣāṃ vadata vibudhāḥ ke 'dya subhaṭāḥ // Mo_1,11.28 //
"khalāḥ" atyantaduḥkhakāritvāt durjanasadṛśās | tathā "sucaturāḥ" aticāturyayuktāḥ | "viṣayahaṭhacaurāḥ" | "niśi" lakṣaṇayā avidyārūpāyāṃ rātrau | "niśitā" tīkṣṇā yā "mohaikamihikā" | tayā "gatāloke" dūre gatavicārākhyaprakāśe | "loke" asmin saṃsāre | "kāle kāle" sarveṣu kāleṣu | "diśi diśi" sarvāsu dikṣu | "prodyuktāḥ" prakṛṣṭodyogabhājaḥ | ata eva "vivekasya" samyagvicārasya | yad "ekaṃ" "haraṇaṃ" kevalaṃ haraṇaṃ | tatra "pravṛttāḥ" bhavanti | he "vibudhāḥ" yūyaṃ | "vadatādya" asmin samaye | "teṣāṃ" "viṣayahaṭhacaurāṇāṃ" "raṇe ke subhaṭāḥ" "śaktāḥ" bhavanti | na ke 'pīti bhāvaḥ | iti śivam || MoT_1,11.28 ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe ekādaśaḥ sargaḥ || 1,11 ||
************************************************************************
samanantaram eva prakṛtāṃ śrīnindāṃ vistareṇa kathayati
iyam asmin vinodāya saṃsāre parikalpitā /
śrīr mune parimohāya sāpi nūnam anarthadā // Mo_1,12.1 //
"nūnaṃ" niścayena | "anarthade"ti viśeṣaṇadvārahetuḥ || MoT_1,12.1 ||
anarthadatvam evāsyāḥ kathayati
ullāsabahulān antaḥ kallolān akramākulān /
jaḍān prasravati sphārān prāvṛṣīva taraṅgiṇī // Mo_1,12.2 //
iyaṃ śrīḥ "ullāsabahulān" ullāsapūrṇān | "akramākulān" kramollaṅghananirbha-rān | tathā "jaḍān" jāḍyadāyitvāt jaḍarūpān | "kallolān" darpākhyān mahātaraṅgān | "prasravati" utpādayati | kā "iva" | "taraṅgiṇīva" | yathā "taraṅgiṇī" "prāvṛṣi" varṣākāle | uktaviśeṣaṇān mahātaraṅgān prasravati | tathety arthaḥ || MoT_1,12.2 ||
cintāduhitaro bahvyo bhūridurlaliteritāḥ /
cañcalāḥ prabhavanty asyās taraṅgāḥ sarito yathā // Mo_1,12.3 //
"bhūrīṇi" yāni "durlalitāni" durvilāsāḥ | tair "īritāḥ" cañcalitāḥ | utthāpitā iti yāvat || MoT_1,12.3 ||
eṣā hi padam ekatra na nibadhnāti durbhagā /
mugdhevāniyatācāram itaś cetaś ca dhāvati // Mo_1,12.4 //
"hi" niścaye | "aniyatācāraṃ" kāmacārata ity arthaḥ | kriyāviśeṣaṇam etat || MoT_1,12.4 ||
janayantī paraṃ dāham parāmṛṣṭāṅgikā satī /
vināśam eva dhatte 'ntar dīpalekheva kajjalam // Mo_1,12.5 //
spaṣṭam || MoT_1,12.5 ||
guṇāguṇavicāreṇa vinaiva kila pārśvagam /
rājaprakṛtivan mūḍhā durārūḍhāvalambate // Mo_1,12.6 //
"rājaprakṛtivat" rājasvabhāvavat | rājāpi hi "guṇāguṇavicāra"rahitam eva "pārśvagam" "avalambate" || MoT_1,12.6 ||
karmaṇā tena tenaiṣā vistāram upagacchati /
doṣāśīviṣavegasya yat kṣīravisarāyate // Mo_1,12.7 //
"kṣīrasya" "visaraḥ" sekaḥ | sa ivācarate "kṣīravisarāyate" || MoT_1,12.7 ||
tāvac chītamṛdusparśaḥ parasve ca jane janaḥ /
vātyayeva himaṃ yāvac chriyā na paruṣīkṛtaḥ // Mo_1,12.8 //
śrīsparśe "janaḥ" "svasmin pare ca" mahākaṭhina eva bhavatīti piṇḍārthaḥ | "vātyā" hi "himam" "paruṣīkarotī"ty upamānatvena gṛhītā || MoT_1,12.8 ||
prājñāḥ śūrāḥ kṛtajñāś ca peśalā mṛdavaś ca ye /
pāṃsumuṣṭyeva maṇayaḥ śriyā te malinīkṛtāḥ // Mo_1,12.9 //
spaṣṭam || MoT_1,12.9 ||
na śrīḥ sukhāya bhagavan duḥkhāyaiva hi kalpate /
guptaṃ vināśanaṃ dhatte mṛtiṃ viṣalatā yathā // Mo_1,12.10 //
spaṣṭam || MoT_1,12.10 ||
śrīmān ajananindyaś ca śūraś cāpy avikatthanaḥ /
samadṛṣṭiḥ prabhuś caiva durlabhāḥ puruṣās trayaḥ // Mo_1,12.11 //
śriyā spṛṣṭaḥ sāhaṅkāratvena jananindya eva bhavatīti bhāvaḥ || MoT_1,12.11 ||
eṣā hi viṣamā duḥkhabhogināṃ gahanā guhā /
ghanamohagajendrāṇāṃ vindhyaśailamahāṭavī // Mo_1,12.12 //
spaṣṭaṃ || MoT_1,12.12 ||
punaḥ kīdṛśy astīty apekṣāyām āha
satkāryapadmarajanī duḥkhakairavacandrikā /
saddṛṣṭidīpikāvātyā kallolaughataraṅgiṇī // Mo_1,12.13 //
"kallolāḥ" darparūpāḥ mahātaraṅgāḥ || MoT_1,12.13 ||
sambhramābhrādipadavī viṣādaviṣavardhinī /
kedārikā vikalpānāṃ khadā kubhayabhoginām // Mo_1,12.14 //
"khadā" guhā | "kubhayāni" eva "bhoginaḥ" sarpāḥ | teṣām || MoT_1,12.14 ||
himaṃ vairāgyavallīnāṃ vikārolūkayāminī /
rāhudaṃṣṭrā vivekendoḥ saujanyāmbhojacandrikā // Mo_1,12.15 //
spaṣṭam || MoT_1,12.15 ||
indrāyudhavad ālolanānārāgamanoharā /
lolā taḍid ivotpannadhvaṃsinī jaḍasaṃśrayā // Mo_1,12.16 //
spaṣṭam || MoT_1,12.16 ||
capalā varjitā ratyā nakulī nakulīnajā /
vipralambhanatātparyahetūgramṛgatṛṣṇikā // Mo_1,12.17 //
"capalā" cāpalyaguṇasahitā | ata eva "ratyā" "varjitā" kutrāpi ratim akurvatīty arthaḥ | tathā "nakulī" aticāpalatvena nakulastrīsarūpā | tathā "nakulīnajā" duṣṭā | akulīnajo hi duṣṭo bhavati | tathā "vipralambhane" paravañcane | yat "tātparyam" | tasya "hetuś" cāsau "ugramṛgatṛṣṇikā" kaṭhinamṛgatṛṣṇāsvarūpā || MoT_1,12.17 ||
laharīvaikarūpeṇa kṣaṇam padam akurvatī /
calā dīpaśikhevāti durjñeyāgatigocarā // Mo_1,12.18 //
na "gatau" gamane gocarā "agatigocarā" | "dīpaśikhā"pi gatau agocarā eva bhavati || MoT_1,12.18 ||
siṃhīva vigrahavyagrakarīndrakulapātinī /
khaḍgadhāreva śiśirā tīkṣṇā tīkṣṇāśayāśrayā // Mo_1,12.19 //
"vigrahavyagraṃ" yuddhavyagraṃ | yat "karīndrakulaṃ" hastikulaṃ | tatra patatīti tādṛśī tatsādhyatvāt | "siṃhī" cedṛśī bhavati | "śiśirā" āmukhe santāpaharitvāt | "tīkṣṇāśayāḥ" kaṭhinacintāḥ | "āśrayaḥ" yasyāḥ | sā || MoT_1,12.19 ||
nānayopahatārthinyā durādhiparipīnayā /
paśyāmy abhavyayā lakṣmyā kiñcid duḥkhād ṛte sukham // Mo_1,12.20 //
"upahatān" ajñānabādhitān | "arthate" ālambanatvena kāṅkṣatīti tādṛśyā || MoT_1,12.20 ||
dvāreṇotsāritā lakṣmīḥ punar eti tamo'riṇā /
aho vata hṛtasthānā nirlajjā durjanāspadā // Mo_1,12.21 //
"tamo'riṇā" gehāntargatatamonivāraṇārthaṃ kalpitena kṣudradvāreṇa || MoT_1,12.21 || sargāntaślokena śrīnindāṃ samāpayati
manoramā karṣati cittavṛttiṃ
kadaryasādhyā kṣaṇabhaṅgurā ca /
vyālāvalīgarbhanivṛttadehā
śvabhrotthitā puṣpalateva lakṣmīḥ // Mo_1,12.22 //
"kadaryasādhyā" kukarmasādhyā | śrīpakṣe "vyālāvalī" duḥkhāvalī | iti śivam || MoT_1,12.22 ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe dvādaśaḥ sargaḥ || 1,12 ||
************************************************************************
evaṃ śrīnindāṃ kṛtvā jīvitanindāṃ karoti
āyuḥ pallavakoṇāgralambāmbukaṇabhaṅguram /
unmattam iva santyajya yāty akāṇḍe śarīrakam // Mo_1,13.1 //
"āyuḥ" jīvitaṃ | "yātī"ti sambandhaḥ | "akāṇḍe" asamaye | tatsammatirūpaṃ samayam ullaṅghyeti yāvat || MoT_1,13.1 ||
viṣayāśīrviṣāsaṅgaparijarjaracetasām /
aprauḍhātmavivekānām āyur āyāsakāraṇam // Mo_1,13.2 //
spaṣṭam || MoT_1,13.2 ||
ye tu vijñātavijñeyā viśrāntā vitate pade /
bhāvābhāvasamāśvastā āyus teṣāṃ sukhāyate // Mo_1,13.3 //
"viśrāntā" ātmatve niścitāḥ | "vitate" aparimite | "bhāvābhāveṣu" pravāhāgateṣu nāśotpādeṣu | "samāśvastāḥ" svabhāvād apracyutāḥ || MoT_1,13.3 ||
vayam parimitākārapariniṣṭhitaniścayāḥ /
saṃsārābhrataḍitpuñje mune nāyuṣi nirvṛtāḥ // Mo_1,13.4 //
"parimitaḥ" pārimityayuktaḥ | yaḥ "ākāraḥ" dehādirūpaḥ ākāraḥ | tatra "pariniṣṭhitaḥ" niṣṭhāṃ gataḥ | "niścayaḥ" ātmaniścayaḥ | yeṣāṃ | te | "nirvṛtir" hi aparimitasvarūpaniṣṭhatvam iti bhāvaḥ || MoT_1,13.4 ||
yujyate veṣṭanaṃ vāyāv ākāśasya ca khaṇḍanam /
grathanaṃ ca taraṅgāṇām āsthā nāyuṣi yujyate // Mo_1,13.5 //
"āsthā" dṛḍhatāviśvāsaḥ || MoT_1,13.5 ||
pelavaṃ śaradīvābhram asneham iva dīpakam /
taraṅgakam ivālolaṃ gatam evopalakṣyate // Mo_1,13.6 //
āyur iti śeṣaḥ | "pelavaṃ" laghu || MoT_1,13.6 ||
taraṅgapratibimbenduṃ taḍitpuñjaṃ nabho'mbudam /
grahītum āsthām badhnāmi na tv āyuṣi gatasthitau // Mo_1,13.7 //
spaṣṭam || MoT_1,13.7 ||
aviśrāntamanāḥ śūnyam āyur ātatam īhate /
duḥkhāyaiva vimūḍho 'ntar garbham aśvatarī yathā // Mo_1,13.8 //
"aśvatarī" kharastriyām aśvāj jātā vaḍavā | tasyā "garbhaḥ" kukṣipāṭanaṃ vinā na niryāti || MoT_1,13.8 ||
saṃsārasaṃsṛtāv ambhaḥpheno 'smin sargasāgare /
kāyavallyāṃ raso rājañ jīvitam me na rocate // Mo_1,13.9 //
"sargasāgare" kathambhūte | "saṃsāre" "saṃsṛtiḥ" saṃsaraṇaṃ | yasya | tādṛśe | "ambhaḥphenaḥ" ambhovikāraḥ phenaḥ | daśaratham prati iyam uktiḥ || MoT_1,13.9 ||
prāpyaṃ samprāpyate yena bhūyo yena na śocyate /
parāyā nirvṛteḥ sthānaṃ yat taj jīvitam ucyate // Mo_1,13.10 //
"parāyā" utkṛṣṭāyāḥ || MoT_1,13.10 ||
taravo 'pi hi jīvanti jīvanti mṛgapakṣiṇaḥ /
sa jīvati mano yasya mananena na jīvati // Mo_1,13.11 //
"mananena" bhogānusandhānena || MoT_1,13.11 ||
jātās ta eva jagati jantavaḥ sādhujīvitāḥ /
ye punar neha jāyante śeṣā jānīta gardabhāḥ // Mo_1,13.12 //
yūyaṃ "jānīta" | kim ity apekṣāyām āha | "śeṣā" iti | "śeṣā" "gardabhāḥ" bhavanti || MoT_1,13.12 ||
bhāro 'vivekinaḥ śāstram bhāro jñānaṃ ca rāgiṇaḥ /
aśāntaṃ ca mano bhāro bhāro 'nātmavido vapuḥ // Mo_1,13.13 //
"avivekinaḥ" vivekarahitasya | "bhāra"tvaṃ ca "śāstrā"deḥ samyagjñānādyarthakriyākāritvābhāvena jñeyam || MoT_1,13.13 ||
rūpam āyur mano buddhir ahaṅkāras tathehitam /
bhāro bhāradharasyeva sarvaṃ duḥkhāya durdhiyaḥ // Mo_1,13.14 //
"durdhiyaḥ" buddhirahitasya | buddhirahito hi "rūpā"dau samatayā pāravaśyaṃ yāti | tataś ca duḥkhe nimajjati || MoT_1,13.14 ||
aviśrāntamanaḥpūrṇam āpadām paramāspadam /
nīḍo rogavihaṅgānām āyur āyāsanaṃ dṛḍham // Mo_1,13.15 //
"āyuḥ" kathambhūtam | "aviśrāntam" paramapadaviśrāntirahitaṃ | yan "manas" | tena "pūrṇam" || MoT_1,13.15 ||
pratyahaṃ khedam utsṛjya śanair alam anāratam /
āśv eva janmanaḥ śvabhraṃ kālena vinikhanyate // Mo_1,13.16 //
kālanāśyatvaṃ hi āyuṣaḥ prasiddham || MoT_1,13.16 ||
śarīrabilaviśrāntair viṣadāhapradāyibhiḥ /
rogair nipīyate raudrair vyālair iva vanānilaḥ // Mo_1,13.17 //
āyur iti śeṣaḥ || MoT_1,13.17 ||
prasuvānair avacchedaṃ tucchair antaravāsibhiḥ /
duḥkhair ākṛṣyate krūrair ghuṇair iva jaraddrumaḥ // Mo_1,13.18 //
"avacchedaṃ" chedanam | "prasuvānair" utpādayadbhiḥ | "ākṛṣyate" svavaśaṃ nīyate || MoT_1,13.18 ||
nūnaṃ nigiraṇāyāśu ghanagarvam anāratam /
ākhur mārjārakeṇeva maraṇenāvalokyate // Mo_1,13.19 //
"avalokyate" kadā etat grase iti dṛśyate || MoT_1,13.19 ||
garvādiguṇagarbhiṇyā śūnyayāśaktivaśyayā /
annam mahāśaneneva jarasā parijīryate // Mo_1,13.20 //
"aśaktivaśyayā" aśaktigrastayā || MoT_1,13.20 ||
dinaiḥ katipayair eva parijñāya gatādaram /
durjanaḥ sajjaneneva yauvanenāvamucyate // Mo_1,13.21 //
spaṣṭam || MoT_1,13.21 ||
vināśasuhṛdā nityaṃ jarāmaraṇabandhunā /
rūpaṃ śiḍgavareṇeva kṛtāntenābhilaṣyate // Mo_1,13.22 //
spaṣṭam || MoT_1,13.22 ||
sargāntaślokena jīvitanindāṃ samāpayati
sthiratayā sukhahāritayā tayā
satatam ujjhitam uttama phalgu ca /
jagati nāsti tathā guṇavarjitam
maraṇamārjitam āyur idaṃ yathā // Mo_1,13.23 //
"uttame"ty āmantraṇam | "phalgu" niḥsāram | "maraṇena" "mārjitaṃ" saṅkṣiptam | iti śivam || MoT_1,13.23 ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe trayodaśaḥ sargaḥ || 1,13 ||
************************************************************************
adhunāhaṅkāranindām prastauti
mudhaivābhyutthito mohān mudhaiva parivardhate /
mithyāmayena bhīto 'smi durahaṅkāraśatruṇā // Mo_1,14.1 //
"mithyāmayena" mithyāsvarūpeṇa || MoT_1,14.1 ||
ahaṅkāravaśād eva doṣakośaḥ kadarthanām /
dadāti dīnadīnānāṃ saṃsāro vividhākṛtiḥ // Mo_1,14.2 //
"kadarthanāṃ" duḥkham || MoT_1,14.2 ||
ahaṅkāravaśād āpad ahaṅkārād durādhayaḥ /
ahaṅkāravaśād īhāpy ahaṅkāro mahāmayaḥ // Mo_1,14.3 //
"īhā" bhogārthaṃ ceṣṭā || MoT_1,14.3 ||
tam ahaṅkāram āśritya paramaṃ ciravairiṇam /
na bhuñje na pibāmy ambhaḥ kim u bhogān bhaje mune // Mo_1,14.4 //
spaṣṭam || MoT_1,14.4 ||
saṃsārarajjur ādīrghā mama cetasi mohinī /
tatāhaṅkāradoṣeṇa kirāteneva vāgurā // Mo_1,14.5 //
"ahaṅkāradoṣeṇā"haṅkārākhyena doṣeṇa || MoT_1,14.5 ||
yāni duḥkhāni dīrghāṇi viṣamāṇi mahānti ca /
ahaṅkārāt prasūtāni tāny agāt khadirā iva // Mo_1,14.6 //
"agāt" parvatāt || MoT_1,14.6 ||
śamendoḥ saiṃhikeyāsyaṃ guṇipadmamahāśanim /
jñānameghaśaratkālam ahaṅkāraṃ tyajāmy aham // Mo_1,14.7 //
spaṣṭam || MoT_1,14.7 ||
ahaṅkāratyāgam eva karoti
nāhaṃ rāmo na me vāñchā bhāveṣu na ca me manaḥ /
śānta āsitum icchāmi svātmany eva jino yathā // Mo_1,14.8 //
dehasyaiva rāmatvāt | mama cinmātratvād iti bhāvaḥ | "śāntaḥ" ahaṅkārarahitaḥ || MoT_1,14.8 ||
ahaṅkāravaśād yad yan mayā bhuktaṃ kṛtaṃ hṛtam /
sarvaṃ tat tad avastv eva vastv ahaṅkārariktatā // Mo_1,14.9 //
"ahaṅkārariktatā" ahaṅkārarāhityam || MoT_1,14.9 ||
aham ity asti ced brahmann aham āpadi duḥkhitaḥ /
sampatsu sukhitas tasmād anahaṅkāritā dhanaḥ // Mo_1,14.10 //
dhanayuktasya eva hi āpatsu sampatsu ca duḥkhādisparśo na bhavatīti pūrvavākye bhāvaḥ | phalitam āha "tasmād" iti | "tasmāt" tato hetoḥ | "anahaṅkāritā dhanaḥ" dhanam bhavati | dehātmatve niścitaḥ puruṣo hi dehārtham bhogajālam icchan bhogarāhityarūpāyām āpadi duḥkhī bhavati | tatsampattirūpāyāṃ sampadi sukhī bhavati | cinmātrātmatve niścito 'haṃ na tādṛśo bhavāmīti bhāvaḥ || MoT_1,14.10 ||
ahaṅkāram parityājya mune śāntamanās tathā /
avatiṣṭhe gatodvego bhogaughe 'bhaṅgurāspadam // Mo_1,14.11 //
"avatiṣṭhe" tiṣṭhāmi | "ahaṅkāraṃ" kathambhūtam | "bhogaughe" bhogasamūhe | "abhaṅgurāspadam" anaśvarapratiṣṭham || MoT_1,14.11 ||
brahman yāvad ahaṅkāravāridaḥ pravijṛmbhate /
tāvad vikāsam āyāti tṛṣṇākuṭajamañjarī // Mo_1,14.12 //
spaṣṭam || MoT_1,14.12 ||
ahaṅkāraghane śānte tṛṣṇānavataḍillatā /
śāntadīpaśikhāvṛttyā kvāpi yāsyati satvaram // Mo_1,14.13 //
spaṣṭam || MoT_1,14.13 ||
ahaṅkāramahāvindhye manomattamataṅgajaḥ /
visphūrjati ghanāsphoṭaiḥ stanitair iva vāridaḥ // Mo_1,14.14 //
"visphūrjati" vilasati | "ghanāsphoṭaiḥ" niviḍakarṇatālaiḥ || MoT_1,14.14 ||
iha dehamahādaryāṃ ghanāhaṅkārakesarī /
yo 'yam ullasati sphāraṃ tenedaṃ jagad ātatam // Mo_1,14.15 //
anahaṅkāritve hi sad api jagan nāsti apekṣāviṣayatvābhāvāt || MoT_1,14.15 ||
tṛṣṇātantulavaprotā bahujanmaparamparā /
ahaṅkārograśiḍgena kaṇṭhe muktāvalī kṛtā // Mo_1,14.16 //
"śiḍgo" hi "tantuprotām" "muktāvalīṃ" "kaṇṭhe" karoti || MoT_1,14.16 ||
putradārakalatrāṇi tantram mantravivarjitam /
prasāritam aneneha durahaṅkāravairiṇā // Mo_1,14.17 //
spaṣṭam || MoT_1,14.17 ||
pramārjite 'ham ity asmin pade svayam akhidyatā /
pramārjitā bhavanty eva sarvā eva durādhayaḥ // Mo_1,14.18 //
spaṣṭam || MoT_1,14.18 ||
aham ity ambude śānte śanaiḥ suśamaśālini /
manomananasammohamihikā kvāpi gacchati // Mo_1,14.19 //
"manasaḥ" yaḥ "mananasammohaḥ" mananarūpaḥ | sa eva "mihikā" nīhāraḥ || MoT_1,14.19 ||
nirahaṅkāravṛtter me maurkhyāc chokena sīdataḥ /
yat kiñcid ucitam brahmaṃs tad ākhyātum ihārhasi // Mo_1,14.20 //
prathamam ahaṅkāraṃ svayam eva tyajāmi | paścāt tvaduktaṃ karomīti bhāvaḥ || MoT_1,14.20 ||
sargāntaślokenāhaṅkāranindāṃ samāpayati
sarvāpadāṃ nilayam adhruvam antarastham
unmuktam uttamaguṇena na saṃśrayāmi /
yatnād ahaṅkṛtipadam parito 'tiduḥkham
śeṣeṇa māṃ samanuśādhi mahānubhāva // Mo_1,14.21 //
"ahaṅkṛtipadam" ahaṅkṛtyākhyaṃ sthānam | "śeṣeṇe"ti ahaṅkārāśrayaṇaṃ tyaktvā yat kiñcit samājñāpayasi tat sampādayāmīti bhāvaḥ | ahaṅkāraś ca idantāviṣayatvayogye dehe ahantāviṣayatvasañjananaṃ jñeyam | iti śivam || MoT_1,14.21 ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe caturdaśaḥ sargaḥ || 1,14 ||
************************************************************************
evam ahaṅkāranindāṃ kṛtvā cittanindām prastauti
doṣair jarjaratāṃ yātaṃ satkāryād āryasevitāt /
vātāttapiñchalavavac cetaś calati cañcalam // Mo_1,15.1 //
"doṣaiḥ" rāgādidoṣaiḥ | "satkāryāt" "calati" satkārye sthairyeṇa na tiṣṭhatīty arthaḥ || MoT_1,15.1 ||
itaś cetaś ca suvyagraṃ vyartham evābhidhāvati /
dūrād dūrataraṃ dīnaṃ grāme kauleyako yathā // Mo_1,15.2 //
"kauleyakaḥ" śvā || MoT_1,15.2 ||
na prāpnoti kvacit kiñcit prāptair api mahādhanaiḥ /
nāntaḥ sampūrṇatām eti karaṇḍaka ivāmbubhiḥ // Mo_1,15.3 //
kiñcit prāpto hi punaḥ kiñcid "api" na prārthayed iti bhāvaḥ || MoT_1,15.3 ||
nityam eva manaḥ śūnyaṃ kadāśāvāgurāvṛtam /
na manāṅ nirvṛtiṃ yāti mṛgo yūthād iva cyutaḥ // Mo_1,15.4 //
"śūnyaṃ" niḥsāram || MoT_1,15.4 ||
taraṅgataralāṃ vṛttiṃ dadhad ālūnaśīrṇatām /
parityajya kṣaṇam api na mano yāti nirvṛtim // Mo_1,15.5 //
"ālūnaśīrṇatāṃ" hastasparśāsahatvam | maticāñcalyam iti yāvat || MoT_1,15.5 ||
mano mananavikṣubdhaṃ diśo daśa vidhāvati /
mandarāhananodbhūtaṃ kṣīrārṇavapayo yathā // Mo_1,15.6 //
"mananavikṣubdham" bhogānusandhānakṣubdham || MoT_1,15.6 ||
kallolakalanāvartam māyāmakaramālitam /
na niroddhuṃ samartho 'smi manomohamahārṇavam // Mo_1,15.7 //
"kallola"rūpā yā "kalanā" saṅkalpaḥ | saiv"āvartaḥ" yasya | tat | "māyā" viparyayajñānam || MoT_1,15.7 ||
bhogadūrvāṅkurākāṅkṣī śvabhrapātam acintayan /
manohariṇako brahman dūraṃ viparidhāvati // Mo_1,15.8 //
spaṣṭam || MoT_1,15.8 ||
na kadācana me cetas tām ālūnaviśīrṇatām /
tyajaty ākulayā vṛttyā cañcalatvam ivārṇavaḥ // Mo_1,15.9 //
"ālūnaviśīrṇatāṃ" hastasparśāsahatvaṃ | maticāñcalyam iti yāvat || MoT_1,15.9 ||
cetaś cañcalayā vṛttyā cintānicayacañcuram /
dhṛtim badhnāti naikatra kesarī pañjare yathā // Mo_1,15.10 //
"cintānicayena" cintāsamūhena | "cañcuraṃ" nirbharam || MoT_1,15.10 ||
mano moharathārūḍhaṃ śarīrāc chamatāsukham /
haraty upagatodyogaṃ haṃsaḥ kṣīram ivāmbhasaḥ // Mo_1,15.11 //
spaṣṭam || MoT_1,15.11 ||
analpakalpanātalpe nilīnāś cittavṛttayaḥ /
munīndra na prabudhyante tena tapto 'ham ākulaḥ // Mo_1,15.12 //
kalpanāgrastam eva sadāsanmano 'stīti bhāvaḥ || MoT_1,15.12 ||
kroḍīkṛtadṛḍhagranthitṛṣṇāsūtrombhitātmanā /
vihago jālakeneva brahman baddho 'smi cetasā // Mo_1,15.13 //
"granthayo" 'tra rāgādirūpā jñeyāḥ || MoT_1,15.13 ||
satatāmarṣadhūmena cintājvālābilena ca /
vahnineva tṛṇaṃ śuṣkam mune dagdho 'smi cetasā // Mo_1,15.14 //
"satatam amarṣaḥ" krodha eva | "dhūmaḥ" yasya | tādṛśena || MoT_1,15.14 ||
krūreṇa jaḍatāṃ yātas tṛṣṇābhāryānugāminā /
śavaḥ kauleyakeneva brahman bhukto 'smi cetasā // Mo_1,15.15 //
spaṣṭam || MoT_1,15.15 ||
taraṅgataralāsphālavṛttinā jaḍarūpiṇā /
taṭavṛkṣa ivaughena brahman nīto 'smi cetasā // Mo_1,15.16 //
"taraṅga"vat "taralāsphālā" atyantacañcalā | "vṛttiḥ" yasya | tādṛśena || MoT_1,15.16 ||
avāntaranipātāya śūnyenākramaṇāya ca /
tṛṇaṃ caṇḍānileneva dūre nunno 'smi cetasā // Mo_1,15.17 //
"avāntareṣu" bhogarūpeṣu paramaviśrāntirahiteṣu padeṣu | yaḥ "nipātas" | tasmai | "ākramaṇāya" ākramaṇārthaṃ | "śūnyene"ti manoviśeṣaṇam || MoT_1,15.17 ||
saṃsārajaladher asmān nityam uttaraṇonmukhaḥ /
setuneva payaḥpūro rodhito 'smi kucetasā // Mo_1,15.18 //
spaṣṭam || MoT_1,15.18 ||
pātālād gacchatā pṛṣṭham pṛṣṭhāt pātālagāminā /
kūpakāṣṭhaṃ kudāmneva veṣṭito 'smi kucetasā // Mo_1,15.19 //
spaṣṭam || MoT_1,15.19 ||
mithyaiva sphārarūpeṇa vicāraviśarāruṇā /
bālo vetālakeneva gṛhīto 'smi svacetasā // Mo_1,15.20 //
"gṛhītaḥ" svavaśīkṛtaḥ || MoT_1,15.20 ||
vahner uṣṇataraḥ śailād api kaṣṭatarakramaḥ /
vajrād api dṛḍho brahman durnigrahamanograhaḥ // Mo_1,15.21 //
"kaṣṭataraḥ" "kramaḥ" ullaṅghanaṃ yasya | saḥ "kaṣṭatarakramaḥ" | "durnigrahaṃ" duḥkhena nirgrahītuṃ śakyaṃ | yat "manaḥ" | tasya "grahaḥ" grahanaṃ | "durnigrahamanograhaḥ" || MoT_1,15.21 ||
cetaḥ patati kāryeṣu vihagaś cāmiṣeṣv iva /
kṣaṇena viratiṃ yāti bālaḥ krīḍanakād iva // Mo_1,15.22 //
spaṣṭam || MoT_1,15.22 ||
jaḍaprakṛtir ālolo vitatāvartavṛttimān /
mano'bdhir īhitavyālo dūrān nayati tāta mām // Mo_1,15.23 //
"jaḍaprakṛtiḥ" jaḍasvabhāvaḥ śītaprakṛtiś ca | "vitatāvartā" eva "vṛttayaḥ" yasya | saḥ | "īhitāni" kāṅkṣitāni eva "vyālāḥ" sarpāḥ | yasya | saḥ | ceṣṭāyuktasarpāś ca yasmin | saḥ | "dūrān" "nayati" nānāviṣayeṣu bhramayati || MoT_1,15.23 ||
yadīdṛśam manas tavāsti tarhi tasya nigrahaṃ kurv ity | atrāha
apy abdhipānān mahataḥ sumerūllaṅghanād api /
api vahnyaśanāt sādho viṣamaś cittanigrahaḥ // Mo_1,15.24 //
spaṣṭam || MoT_1,15.24 ||
nanu cittanigraho duḥsādhya eva bhavatu | kiṃ tena setsyatīty | atrāha
cittaṃ kāraṇam arthānāṃ tasmin sati jagattrayam /
tasmin kṣīṇe jagat kṣīṇaṃ tac cikitsyam prayatnataḥ // Mo_1,15.25 //
spaṣṭam || MoT_1,15.25 ||
cittād imāni sukhaduḥkhaśatāni nūnam
abhyāgatāny agavarād iva kānanāni /
tasmin vivekavaśatas tanutām prayāte
manye mune nipuṇam eva galanti tāni // Mo_1,15.26 //
"imāni" anubhūyamānāni | "agavarāt" parvataśreṣṭhāt | "nipuṇaṃ" samyak || MoT_1,15.26 ||
sargāntaślokena cittanindāṃ samāpayati
sakalaguṇajayāśā yatra baddhā mahadbhis
tam arim iha vijetuṃ cittam abhyutthito 'ham /
vigataratitayāntar nābhinandāmi lakṣmīṃ
jaḍamalinaviśālām meghamālām ivenduḥ // Mo_1,15.27 //
"yatra" yasmin manasi | "abhyutthitaḥ" udyogayukto jātaḥ | iti śivam || MoT_1,15.27 ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe pañcadaśaḥ sargaḥ || 1,15 ||
************************************************************************
evam manonindāṃ kṛtvā tṛṣṇānindām prastauti
hārdāndhakāraśarvaryā tṛṣṇayeha durantayā /
caranti cetanākāśe doṣakauśikapaṅktayaḥ // Mo_1,16.1 //
"cetanākāśe" cittākāśe | "doṣāḥ" rāgādayaḥ | yuktaṃ ca śarvaryāṃ kauśikaca-raṇam || MoT_1,16.1 ||
antardāhapradāyinyā samūḍharasamārdavaḥ /
paṅka ādityadīptyeva śoṣaṃ nīto 'smi cintayā // Mo_1,16.2 //
"samūḍhaṃ" dhṛtaṃ | "rasamārdavam" āsvādakṛtaṃ jalakṛtaṃ ca mārdavaṃ ye-na | saḥ | "cintā" cātra tṛṣṇā eva jñeyā | tṛṣṇāyāḥ cintārūpatvānapāyāt | evam uttaratrāpi jñeyam || MoT_1,16.2 ||
mama cittamahāraṇye vyāmohatimirākule /
śūnye tāṇḍavinī mattā bhṛśam āśā piśācikā // Mo_1,16.3 //
"āśā" tṛṣṇā || MoT_1,16.3 ||
rajoracitanīhārā kāñcanāvacayojjvalā /
nūnaṃ vikāsam āyāti cintā me 'śokamañjarī // Mo_1,16.4 //
"nūnaṃ" niścaye | "cintā" "aśokamañjarī" "me" "vikāsam" "āyāti" | kathambhūtā | "rajasā" svayam utpāditena lobhena | "racitaḥ" "nīhāraḥ" jāḍyaṃ yayā | sā | "rajasā" parā-geṇa | "racitaḥ" utpāditaḥ | "nīhāraḥ" yayā seti ca | "kāñcanāvacayena" kāñcanasaṅgraheṇa | "ujjvalā" jvalantī | kāñcanāvacayavat ujjvalā ca || MoT_1,16.4 ||
alam antar bhramāyaiṣā tṛṣṇā kavalitāśayā /
āyātā vimalollāsam ūrmir ambunidhāv iva // Mo_1,16.5 //
"antar" manasi | "bhramāya" mithyājñānāya || MoT_1,16.5 ||
uddāmakallolaravā dehādrau vahatīva me /
taraṅgitatarākārā taratṛṣṇātaraṅgiṇī // Mo_1,16.6 //
tarantī cāsau tṛṣṇātaraṅgiṇī "taratṛṣṇātaraṅgiṇī" || MoT_1,16.6 ||
vegaṃ saṃroddhum udito vātyayeva jarattṛṇam /
nītaḥ kaluṣayā kvāpi dhiyāyaṃ cittacātakaḥ // Mo_1,16.7 //
"vegaṃ" svakīyaṃ vegaṃ | "dhiyā" tṛṣṇāviṣṭayā buddhyā || MoT_1,16.7 ||
yāṃ yām aham adhītāsthām āśrayāmi guṇaśriyam /
tāṃ tāṃ kṛntati me tṛṣṇā tantrīm iva kumūṣikā // Mo_1,16.8 //
"adhītāsthām" śikṣitadārḍhyaṃ | dṛḍhām iti yāvat || MoT_1,16.8 ||
payasīva jaratparṇaṃ vāyāv iva jarattṛṇam /
nabhasīva śaranmeghaś cintācakre bhramāmy aham // Mo_1,16.9 //
"cintācakre" tṛṣṇācakre || MoT_1,16.9 ||
gantum āspadam ātmīyam asamarthadhiyo vayam /
cintājāle vimuhyāmo jāle śakunayo yathā // Mo_1,16.10 //
"ātmīyam āspadam" paramātmatattvākhyaṃ nijaṃ sthānam || MoT_1,16.10 ||
tṛṣṇābhidhānayā tāta dagdho 'smi jvālayā tathā /
yathā dāhopaśamanam āśaṅke nāmṛtair api // Mo_1,16.11 //
spaṣṭam || MoT_1,16.11 ||
dūraṃ dūram ito gatvā sametya ca punaḥ punaḥ /
bhramaty āśu diganteṣu tṛṣṇonmattā turaṅgamī // Mo_1,16.12 //
spaṣṭam || MoT_1,16.12 ||
jaḍasaṃsaṅgiṇī tṛṣṇā kṛtordhvādhogamāgamā /
kṣubdhā granthimatī nityam araghaṭṭograrajjuvat // Mo_1,16.13 //
"granthimatī" rāgādigranthiyuktā || MoT_1,16.13 ||
antar grathitayā dehe sambhramocchidyamānayā /
rajjvevāśu balīvardas tṛṣṇayā vāhyate janaḥ // Mo_1,16.14 //
"dehe" śarīre | "sambhrameṇa" na tu yuktyā | "ucchidyamānayā" nāśayitum ārabdhayā | "vāhyate" yatra tatra nīyate || MoT_1,16.14 ||
putradārakalatrāditṛṣṇayā nityakṛṣṇayā /
khageṣv iva kirātyeha jālaṃ lokeṣu racyate // Mo_1,16.15 //
"putrādibhir" eva hi lokaḥ saṃsāre bandham āpnoti || MoT_1,16.15 ||
bhāyayaty api dhīreham andhayaty api sekṣaṇam /
khedayaty api sānandaṃ tṛṣṇā kṛṣṇeva śarvarī // Mo_1,16.16 //
spaṣṭam || MoT_1,16.16 ||
kuṭilā komalasparśā viṣavaiṣamyaśaṃsinī /
dahaty api manāk spṛṣṭā tṛṣṇā kṛṣṇeva bhoginī // Mo_1,16.17 //
spaṣṭam || MoT_1,16.17 ||
bhinatti hṛdayam puṃsām māyāmayavidhāyinī /
daurbhāgyadāyinī dīnā tṛṣṇā kṛṣṇeva rākṣasī // Mo_1,16.18 //
"māyā" ev"āmayaḥ" rogas | taṃ karotīti tādṛśī | "daurbhāgyadāyinī" vaivarṇyakāriṇī || MoT_1,16.18 ||
tandrātantrīgaṇaṃ kośe dadhānā pariveṣṭitam /
nānande rājate brahmaṃs tṛṣṇājarjaravallakī // Mo_1,16.19 //
"tandrāḥ" viṣayeṣv avasādāḥ | tā eva "tantryas" | tāsāṃ "gaṇas" | taṃ "pariveṣṭitaṃ" samyak baddhaṃ | "ānande" viśrāntyavasthārūpe ānande nāṭye ca || MoT_1,16.19 ||
nityam evātimalinā kaṭukonmādaśālinī /
dīrghā tanvī ghanasnehā tṛṣṇāgahvaravallarī // Mo_1,16.20 //
"tṛṣṇā" eva "gahvaravallarī" śvabhralatā || MoT_1,16.20 ||
anānandakarī śūnyā niṣphalātyartham unnatā /
amaṅgalakarī krūrā tṛṣṇā kṣīṇeva mañjarī // Mo_1,16.21 //
"kṣīṇā mañjarī" nissārā mañjarī || MoT_1,16.21 ||
anāvarjitacittāpi sarvam evānudhāvati /
na cāpnoti phalaṃ kiñcit tṛṣṇā jīrṇeva kāminī // Mo_1,16.22 //
"anāvarjitacittā" aramyatvād avaśīkṛtajanahṛdayā || MoT_1,16.22 ||
saṃsāranṛtte mahati nānārasasamākule /
bhuvanābhogaraṅgeṣu tṛṣṇā jaraḍhanartakī // Mo_1,16.23 //
"nānārasāḥ" sukhādirūpāḥ śṛṅgārādirūpāś ca || MoT_1,16.23 ||
jarā kusumitā rūḍhā pātotpātaphalāvaliḥ /
saṃsārajaṅgale dīrghe tṛṣṇāviṣalatā tatā // Mo_1,16.24 //
"rūḍhā" prarohaṃ gatā || MoT_1,16.24 ||
yan na śaknoti tatrāpi dhatte tāṇḍavitāṃ gatim /
nṛtyaty ānandarahitaṃ tṛṣṇā jīrṇeva nartakī // Mo_1,16.25 //
spaṣṭam || MoT_1,16.25 ||
bhṛśaṃ sphurati nīhāre śāmyaty āloka āgate /
duḥkhaugheṣu padaṃ dhatte tṛṣṇācapalavarhiṇī // Mo_1,16.26 //
"nīhāre" mohe | "āloke" jñāne || MoT_1,16.26 ||
jaḍakallolabahalā ciraṃ śūnyatarāntarā /
kṣaṇam ullāsam āyāti tṛṣṇāprāvṛṭtaraṅgiṇī // Mo_1,16.27 //
"jaḍakallolaiḥ" jāḍyarūpaiḥ kallolaiḥ jalakallolaiś ca || MoT_1,16.27 ||
naṣṭam utsṛjya tiṣṭhantaṃ vṛkṣād vṛkṣam ivā param /
puruṣāt puruṣaṃ yāti tṛṣṇā loleva pakṣiṇī // Mo_1,16.28 //
"tṛṣṇā" "naṣṭam" "puruṣam" "utsṛjya" "puruṣāt" tasmān naṣṭāt puruṣāt | "param" anyarūpaṃ | "tiṣṭhantaṃ" sthitiyuktam | "puruṣam ā yāti" | kā "iva" | "pakṣiṇīva" | yathā "pakṣiṇī" "naṣṭaṃ vṛkṣam" parityajya "vṛkṣāt" tasmāt naṣṭāt | "aparam" anyarūpaṃ | "tiṣṭhantaṃ vṛkṣaṃ yāti" | tathety arthaḥ || MoT_1,16.28 ||
padaṃ karoty alaṅghye 'pi tṛptāpi phalam īhate /
ciraṃ tiṣṭhati naikatra tṛṣṇācapalamarkaṭī // Mo_1,16.29 //
spaṣṭam || MoT_1,16.29 ||
idaṃ kṛtvedam āyāti sarvam evāsamañjasam /
anārataṃ ca yatate tṛṣṇā ceṣṭeva daivikī // Mo_1,16.30 //
"daivikī" daivasambandhinī || MoT_1,16.30 ||
kṣaṇam āyāti pātālaṃ kṣaṇaṃ yāti nabhastalam /
kṣaṇam bhramati dikkuñje tṛṣṇāhṛtpadmaṣaṭpadī // Mo_1,16.31 //
spaṣṭam || MoT_1,16.31 ||
sarvasaṃsāradoṣāṇāṃ tṛṣṇaikā dīrghaduḥkhadā /
antaḥpurastham api yā yojayaty atisaṅkaṭe // Mo_1,16.32 //
"doṣāṇām" iti nirdhāraṇe ṣaṣṭhī | dīrghaduḥkhatvam evottarārdhena kathayati "antaḥpurastham" iti || MoT_1,16.32 ||
prayacchati paraṃ jāḍyam paramālokarodhinī /
mohanīhāragahanā tṛṣṇājaladamālikā // Mo_1,16.33 //
spaṣṭam || MoT_1,16.33 ||
sarveṣāṃ jantujālānāṃ saṃsāravyavahāriṇām /
pariprotamanomālās tṛṣṇā bandhanarajjavaḥ // Mo_1,16.34 //
spaṣṭam || MoT_1,16.34 ||
vicitravarṇā viguṇā dīrghā malinasaṃsthitiḥ /
śūnyāśūnyāspadā tṛṣṇā śakrakārmukadharmiṇī // Mo_1,16.35 //
malināspadatvaṃ śakrakārmukapakṣe meghāśrayatvena jñeyam || MoT_1,16.35 ||
aśanir guṇasasyānām phalitā śarad āpade /
himaṃ sampatsarojinyās tamasāṃ dīrghayāminī // Mo_1,16.36 //
tṛṣṇā kā | "āpade" āpadartham | "phalitā" "śarat" phalayuktā śarad | āpatpradety arthaḥ || MoT_1,16.36 ||
saṃsāranāṭakanaṭī kāyālayavihaṅgamī /
mānasāraṇyahariṇī smarasaṅgītavallakī // Mo_1,16.37 //
spaṣṭam || MoT_1,16.37 ||
vyavahārābdhilaharī mohamātaṅgaśṛṅkhalā /
mārganyagrodhasubhagā duḥkhakairavacandrikā // Mo_1,16.38 //
"mārge" "nyagrodha"cchāyāvat pariṇāmaduḥkhāvahety arthaḥ || MoT_1,16.38 ||
jarāmaraṇaduḥkhānām ekā ratnasamudgikā /
ādhivyādhivilāsānāṃ nityamattā vilāsinī // Mo_1,16.39 //
"samudgikā" peṭikā || MoT_1,16.39 ||
kṣaṇam ālokavimalā sāndhakāralavā kṣaṇam /
vyomavīthīsamā tṛṣṇā nīhāragahanā kṣaṇam // Mo_1,16.40 //
spaṣṭam || MoT_1,16.40 ||
gacchatūpaśamaṃ tṛṣṇā kāryavyāyāmaśāntaye /
tamī ghanatamaḥkṛṣṇā yathā rakṣonivṛttaye // Mo_1,16.41 //
"kārya"kṛtaḥ yaḥ "vyāyāmaḥ" | tasya "śāntaye" | "tamī" rātriḥ || MoT_1,16.41 ||
tāvan muhyaty ayaṃ loko mūko vilulitāśayaḥ /
yāvad evānusandhatte tṛṣṇāviṣaviṣūcikām // Mo_1,16.42 //
"viṣaviṣūcikā" viṣabhakṣaṇakṛto rogaviśeṣaḥ || MoT_1,16.42 ||
loko 'yam akhilaṃ duḥkhaṃ cintayojjhita ujjhati /
cintāviṣūcikāmantraś cintātyāgo hi kathyate // Mo_1,16.43 //
"duḥkhaṃ" cintāsvarūpaṃ duḥkhaṃ || MoT_1,16.43 ||
tṛṇapāṣāṇakāṣṭhādi sarvam āmiṣaśaṅkayā /
ādadhānā sphuraty antas tṛṣṇā matsyī hrade yathā // Mo_1,16.44 //
spaṣṭam || MoT_1,16.44 ||
rogārtir aṅgagā tṛṣṇā gambhīram api mānavam /
uttānatāṃ nayaty āśu sūryāṃśava ivāmbujam // Mo_1,16.45 //
"uttānatām" uttānapāṇitvaṃ | yācakabhāvam iti yāvat || MoT_1,16.45 ||
aho bata mahac citraṃ tṛṣṇām api mahādhiyaḥ /
duśchedām api kṛntanti vivekenāmalāsinā // Mo_1,16.46 //
spaṣṭam || MoT_1,16.46 ||
nāsidhārā na vajrāgnir na taptāyaḥkaṇārciṣaḥ /
tathā tīkṣṇā yathā brahmaṃs tṛṣṇeyaṃ hṛdi saṃsthitā // Mo_1,16.47 //
spaṣṭam || MoT_1,16.47 ||
kajjalāsitatīkṣṇāgrāḥ snehadīrghadaśāparāḥ /
prakāśā dāhadasparśās tṛṣṇā dīpaśikhā iva // Mo_1,16.48 //
"kajjalāsitāś" ca tāḥ "tīkṣṇāgrāś" ca | "snehaḥ" rāgaḥ tailaṃ ca | "daśā" avasthā vartiś ca || MoT_1,16.48 ||
api merūpamam prājñam api śūram api sthiram /
tṛṇīkaroti tṛṣṇaikā nimeṣeṇa narottamam // Mo_1,16.49 //
"tṛṇīkaroti" laghūkarotīty arthaḥ || MoT_1,16.49 ||
vistīrṇagahanā bhīmā ghanajālarajomayī /
sāndhakārogranīhārā tṛṣṇā vindhyamahāṭavī // Mo_1,16.50 //
"vistīrṇā" cāsau "gahanā" ca | vindhyamahāṭavīpakṣe "vistīrṇāni gahanāni" yasyāḥ | seti | "ghanā" cāsau bandhakatvāt "jāla"rūpā ca | tādṛśī cāsau "rajomayī" ca rajoguṇamayī ca | meghajālena rajasā ca vyāptety aṭavīpakṣe | "sāndhakārā" ajñānāndhyayuktā | "ugranīhārā" kaṭhinamohayuktā || MoT_1,16.50 ||
sargāntaślokena tṛṣṇānindāṃ samāpayati
ekaiva sarvabhuvanāntaralabdhalakṣyā
durlakṣatām upagataiva puraḥsthiteva /
tṛṣṇā sthitā jagati cañcalavīcimāle
kṣīrārṇavāmbupaṭale madhureva śaktiḥ // Mo_1,16.51 //
"durlakṣatām" "upagataivā"tyantāsattvād iti bhāvaḥ | "madhurā śaktiḥ" mādhuryākhyo guṇaḥ | iti śivam || MoT_1,16.51 ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe ṣoḍaśaḥ sargaḥ || 1,16 ||
************************************************************************
evaṃ tṛṣṇānindāṃ kṛtvā śarīranindām prastauti
ārdrāntratantrīgahano vikārī paritāpavān /
dehaḥ sphurati saṃsāre so 'pi duḥkhāya kevalam // Mo_1,17.1 //
"ārdrā" raktārdrāḥ | yāḥ "antratantryaḥ" | tābhiḥ "gahanaḥ" durgamaḥ | "vikārī" rogavān || MoT_1,17.1 ||
deham eva vistareṇa viśinaṣṭi
ajño 'pi tajjñasadṛśo valitātmacamatkṛtiḥ /
yuktyā bhavyo 'py abhavyo me na jaḍo nāpi cetanaḥ // Mo_1,17.2 //
"ajño 'pi" pāṣāṇatulyatvenācetano 'pi | "tajjñasadṛśaḥ" pramātṛtvena bhāsamānatvāt | "valite"ti dehāhambhāvanayaiva param"ātmacamatkāro" vyavadhānaṃ yāti | "yuktyā" yogādirūpayā yuktyā | "bhavyo 'pi" śreṣṭho 'pi mokṣasādhanatvāt | "me abhavyaḥ" maddṛṣṭyābhavyaḥ || MoT_1,17.2 ||
jaḍājaḍadṛśor madhye dolāyitadurāśayaḥ /
na vivekī na mūḍhātmā moham eva prayacchati // Mo_1,17.3 //
"jaḍatve" pāṣāṇavat ceṣṭāśrayo na syāt | "ajaḍatve" grāhyatāṃ na yāyād iti bhāvaḥ || MoT_1,17.3 ||
stokenānandām āyāti stokenāyāti khinnatām /
nāsti dehasamaḥ śocyo nīco guṇabahiṣkṛtaḥ // Mo_1,17.4 //
"nīco" hi "stokenānandam āyāti khinnatāṃ" c"āyāti" || MoT_1,17.4 ||
āgamāpāyinā nityaṃ dantakesaraśālinā /
vikāsismitapuṣpeṇa pratikṣaṇam alaṅkṛtaḥ // Mo_1,17.5 //
spaṣṭam || MoT_1,17.5 ||
bhujaśākhaughanamito dvijānustambhasusthitaḥ /
locanālivanākrāntaḥ śiraḥpīṭhabṛhatphalaḥ // Mo_1,17.6 //
spaṣṭam || MoT_1,17.6 ||
sravadasrurasasrotā hastapādasupallavaḥ /
gulphavān kāryasaṅghātavihaṅgamatatāspadam // Mo_1,17.7 //
"kāryasaṅghātavihaṅgamānām tataṃ" vistīrṇam | "āspadam" || MoT_1,17.7 ||
sacchāyo dehavṛkṣo 'yaṃ jīvapānthagaṇāspadam /
kasyātmīyaḥ kasya para āsthānāsthe kilātra ke // Mo_1,17.8 //
"āsthānāsthe" iti upekṣā evātra yukteti bhāvaḥ || MoT_1,17.8 ||
bhārasantāraṇārthena gṛhītāyām punaḥ punaḥ /
nāvi dehalatāyāṃ ca kasya syād ātmabhāvanā // Mo_1,17.9 //
dehapakṣe "bhārasantāraṇārthena" saṃsārabhārasamāptaye | dehaṃ vinā hi saṃsāro naśyati || MoT_1,17.9 ||
dehanāmni vane śūnye bahugartasamākule /
tanūruhāsaṅkhyatarau viśvāsaṃ ko 'dhigacchati // Mo_1,17.10 //
"gartāḥ" atra viṣayāḥ || MoT_1,17.10 ||
carmasnāyvasthivalite śarīrapaṭahe dṛḍhe /
mārjāravad ahaṃ nāntas tiṣṭhāmy aviratadhvanau // Mo_1,17.11 //
"snāyavaḥ" sūkṣmanāḍyaḥ "paṭahā"ntare | "mārjāro" hi tatra "na" tiṣṭhati || MoT_1,17.11 ||
saṃsārāraṇyasaṃrūḍho vilasaccittamarkaṭaḥ /
cintāmañjarikākāro dīrghaduḥkhaghuṇakṣataḥ // Mo_1,17.12 //
tṛṣṇābhujaṅgamīdehaḥ kopakākakṛtālayaḥ /
smitapuṣpo drumaḥ śrīmāñ śubhāśubhamahāphalaḥ // Mo_1,17.13 //
suskandho dorlatājālo hastastabakasundaraḥ /
pavanaspanditāśeṣasvāṅgāvayavapallavaḥ // Mo_1,17.14 //
sarvendriyakhagādhāraḥ sujānuḥ sutvag unnataḥ /
sarasacchāyayā yuktaḥ kāmapānthaniṣevitaḥ // Mo_1,17.15 //
mūrdhni sañjanitādīrghaśiroruhatṛṇāvaliḥ /
ahaṅkārajaradgṛddhakulāyasuṣirodaraḥ // Mo_1,17.16 //
ucchinnavāsanājālamūlatvād durbalākṛtiḥ /
vyāyāmaviramaḥ kāyavṛkṣo 'yaṃ na sukhāya me // Mo_1,17.17 //
"ahaṅkāra" eva "gṛddhaḥ" | tasya "kulāya"bhūtaṃ yat "suṣiraṃ" vivaraṃ | tat "udare" yasya | tat tādṛśaṃ | "durbalākṛtiḥ" śithilākṛtiḥ | "vāsanayā" ahambhāvena gṛhīta eva hi dehaḥ dṛḍhākṛtiḥ bhavati | "vyāyāmena" āghātena | "viramaḥ" nāśo yasya | tādṛśaḥ | kulakam || MoT_1,17.12-17 ||
kalevaram ahaṅkāragṛhasthasya mahāgṛham /
luṭhatv abhyetu vā sthairyaṃ kim anena mune hi me // Mo_1,17.18 //
na hi paragṛhasya luṭhane sthairye vā sukhaduḥkhe yukte iti bhāvaḥ || MoT_1,17.18 ||
paṅktibaddhendriyapaśuṃ valgattṛṣṇāgṛhāṅganam /
rajorañjitasarvāṅgaṃ neṣṭaṃ dehagṛham mama // Mo_1,17.19 //
anena dehasya grāmīṇagṛhasadṛśatvam uktam || MoT_1,17.19 ||
kāṣṭhāsthikāṣṭhasaṅghaṭṭaparisaṅkaṭakoṭaram /
antradāmabhir ābaddhaṃ neṣṭaṃ dehagṛham mama // Mo_1,17.20 //
"kāṣṭha" iti kāṣṭharūpam "asthikāṣṭhaṃ" | tasya yaḥ "saṅghaṭṭaḥ" niḥsandhibandham avasthānaṃ | tena "parisaṅkaṭaṃ" paritaḥ sambādhaṃ | "koṭaraṃ" yasya | tādṛśam | "antradāmabhir" antrarajjubhiḥ || MoT_1,17.20 ||
prasṛtasnāyutantrīkaṃ raktāmbukṛtakardamam /
jarāmakkoladhavalaṃ neṣṭaṃ dehagṛham mama // Mo_1,17.21 //
spaṣṭam || MoT_1,17.21 ||
citrakṛtyabhṛtānantaceṣṭāvaṣṭabdhasaṃsthiti /
mithyāmohamahāsthūṇaṃ neṣṭaṃ dehagṛham mama // Mo_1,17.22 //
"citrakṛtyeṣu" nānāvidhakāryeṣu | "bhṛtāḥ" dhāritāḥ | yāḥ "anantaceṣṭāḥ" | tābhir "avaṣṭabdhā" bharitā | "saṃsthitiḥ" yasya | tat | gṛhapakṣe "citrakṛtyāni" ālekhyāni | "mithyāmohaḥ" mithyājñānam eva "mahāsthūṇā" yasya | tat tādṛśaṃ | mithyājñānenaiva hi deho dhāryate || MoT_1,17.22 ||
duḥkhārbhakakṛtākrandaṃ sukhaśayyāmanoharam /
durīhādagdhadāsīkaṃ neṣṭaṃ dehagṛham mama // Mo_1,17.23 //
"sukhāny" eva "śayyāḥ" | tābhiḥ "manoharam" | "durīhāḥ" kutsitāḥ kāṅkṣā eva "dagdhadāsyaḥ" hatadāsyaḥ yasya || MoT_1,17.23 ||
malāḍhyaviṣayivyūhabhāṇḍopaskarasaṅkaṭam /
ajñānakṣāravalitaṃ neṣṭaṃ dehagṛham mama // Mo_1,17.24 //
"viṣayīṇi" indriyāṇi | "kṣāram" bhasma || MoT_1,17.24 ||
gulphagulguluviśrāntajānūccastambhamastakam /
dīrghadordārusudṛḍhaṃ neṣṭaṃ dehagṛham mama // Mo_1,17.25 //
"gulguluḥ" stambhādhārabhūtā śilā || MoT_1,17.25 ||
prakaṭākṣagavākṣāntaḥ krīḍatprajñāgṛhāṅganam /
cintāduhitṛkam brahman neṣṭaṃ dehagṛham mama // Mo_1,17.26 //
spaṣṭam || MoT_1,17.26 ||
mūrdhajacchādanacchannakarṇaśrīcandraśālikam /
ādīrghāṅguliniryūhaṃ neṣṭaṃ dehagṛham mama // Mo_1,17.27 //
"channā" āvṛtā | "candraśālikā" śirogṛham | "niryūhaḥ" bahirgatadāru || MoT_1,17.27 ||
sarvāṅgakuḍyasañjātaghanaromayavāṅkuram /
saṃśūnyapīṭhapiṭhiraṃ neṣṭaṃ dehagṛham mama // Mo_1,17.28 //
"pīṭhapiṭhiram" madhyadeśaḥ || MoT_1,17.28 ||
nakhorṇanābhanilayaiḥ śāram āraṇitāntaram /
bhāṅkārakāripavanaṃ neṣṭaṃ dehagṛham mama // Mo_1,17.29 //
"nilayāḥ" ālayāḥ | "śāraṃ" śavalam || MoT_1,17.29 ||
praveśanirgamavyagravātavegam anāratam /
vitatākṣagavākṣaṃ ca neṣṭaṃ dehagṛham mama // Mo_1,17.30 //
"vātaḥ" prāṇavātaḥ || MoT_1,17.30 ||
jihvāmarkaṭikākrāntavadanadvārabhīṣaṇam /
dṛṣṭadantāsthiśakalaṃ neṣṭaṃ dehagṛham mama // Mo_1,17.31 //
spaṣṭam || MoT_1,17.31 ||
tvaksudhālepamasṛṇaṃ yantrasañcāracañcalam /
manomandākhunotkhātaṃ neṣṭaṃ dehagṛham mama // Mo_1,17.32 //
"yantra"vad yaḥ "sañcāraḥ" | tena "cañcalam" || MoT_1,17.32 ||
smitadīpaprabhābhāsi kṣaṇam ānandasundaram /
kṣaṇaṃ vyāptam prabhāpūrair neṣṭaṃ dehagṛham mama // Mo_1,17.33 //
spaṣṭam || MoT_1,17.33 ||
samastarogāyatanaṃ valīpalitapattanam /
sarvādhisāraṅgavanaṃ neṣṭam mama kalevaram // Mo_1,17.34 //
"sarvādhaya" eva "sārangāḥ" | teṣāṃ "vanam" || MoT_1,17.34 ||
akṣarkṣakṣobhaviṣamā śūnyā niḥsārakoṭarā /
tamogahanahṛtkuñjā neṣṭā dehāṭavī mama // Mo_1,17.35 //
"akṣāṇi" eva "ṛkṣās" | teṣāṃ yaḥ "kṣobhaḥ" | tena "viṣamā" | "tamaḥ" ajñānam andhakāraṃ ca || MoT_1,17.35 ||
dehālayaṃ dhārayituṃ na śakto 'smi munīśvara /
paṅkamagnaṃ samuddhartuṃ gajam alpabalo yathā // Mo_1,17.36 //
"dehālayaṃ" dehākhyaṃ gṛham || MoT_1,17.36 ||
kiṃ śriyā kiṃ ca kāyena kim mānena kim īhayā /
dinaiḥ katipayair eva kālaḥ sarvaṃ nikṛntati // Mo_1,17.37 //
spaṣṭam || MoT_1,17.37 ||
raktamāṃsamayasyāsya sabāhyābhyantaram mune /
nāśaikadharmiṇo brūhi keva kāyasya ramyatā // Mo_1,17.38 //
nāśasya ekaḥ dharmī "nāśaikadharmī" | tasya || MoT_1,17.38 ||
maraṇāvasare kāyā jīvaṃ nānusaranti ye /
teṣu tāta kṛtaghneṣu kevāsthā vata dhīmataḥ // Mo_1,17.39 //
spaṣṭam || MoT_1,17.39 ||
mattebhakarṇāgracalaḥ kāyo lambāmbubhaṅguraḥ /
na santyajati māṃ yāvat tāvad enaṃ tyajāmy aham // Mo_1,17.40 //
ahantāviṣayatvenāgrahaṇād iti bhāvaḥ || MoT_1,17.40 ||
pavanaspandataralaḥ pelavaḥ kāyapallavaḥ /
jarjaras tanuvṛttaś ca neṣṭo 'yaṃ kaṭunīrasaḥ // Mo_1,17.41 //
tanuś cāsau vṛttaś ca "tanuvṛttaḥ" || MoT_1,17.41 ||
bhuktvā pītvā ciraṃ kālam bālapallavapelavam /
tanutām ety ayatnena vināśam anudhāvati // Mo_1,17.42 //
ādau "tanutām" "eti" | tato '"yatnena" "vināśam" "anudhāvati" || MoT_1,17.42 ||
tāny eva sukhaduḥkhāni bhāvābhāvamayāny asau /
bhūyo 'py anubhavan kāyaḥ prākṛto hi na lajjate // Mo_1,17.43 //
spaṣṭam || MoT_1,17.43 ||
suciram prabhutāṃ kṛtvā saṃsevya vibhavaśriyam /
nocchrāyam eti na sthairyaṃ kāyaḥ kim iti pālyate // Mo_1,17.44 //
"kim iti" kimarthaṃ | "pālyate" rakṣyate || MoT_1,17.44 ||
jarākāle jarām eti mṛtyukāle tathā mṛtim /
samam eva viśeṣajña kāyo bhogidaridrayoḥ // Mo_1,17.45 //
he "viśeṣajña" | "bhogidaridrayoḥ" "kāyaḥ" "samam eva" nirviśeṣam eva | "jarākāle" "jarām" "eti" | "tathā" "mṛtikāle" "mṛtim" eti | ataḥ śarīrabhogasādhanārthaṃ yatno vyartha eveti bhāvaḥ || MoT_1,17.45 ||
saṃsārāmbhodhijaṭhare tṛṣṇākuharakāntare /
suptas tiṣṭhati mukteho mūko 'yaṃ kāyakacchapaḥ // Mo_1,17.46 //
"kacchapaḥ" kūrmaḥ | "kuharakaṃ" randhram || MoT_1,17.46 ||
dahanaikārthayogyāni kāyakāṣṭhāni bhūriśaḥ /
saṃsārābdhāv ivohyante kañcit teṣu naraṃ viduḥ // Mo_1,17.47 //
"dahanā"khyo yaḥ "ekaḥ arthaḥ" prayojanaṃ | tatra "yogyāni" | kañcit jñātajñeyajīvāśrayam ity arthaḥ | "teṣu" iti nirdhāraṇe saptamī | anye paśava iva iti bhāvaḥ || MoT_1,17.47 ||
dīrghadaurātmyacalayā nipātaphalayānayā /
na dehalatayā kāryaṃ kiñcid asti vivekinaḥ // Mo_1,17.48 //
"nipātaphalayā" nāśaphalayā | "vivekinaḥ" ātmavicārayuktasya || MoT_1,17.48 ||
majjan kardamakośeṣu jhagity evaṃ jarāṃ gataḥ /
na jñāyate yāty acirāt kva kathaṃ dehadarduraḥ // Mo_1,17.49 //
"deha" eva "darduraḥ" bhekaḥ || MoT_1,17.49 ||
niḥsārasakalārambhāḥ kāyāś capalavāyavaḥ /
rajomārgeṇa gacchanto dṛśyante neha kenacit // Mo_1,17.50 //
"rajomārgeṇa" lobhamārgeṇa dhūlimargeṇa ca || MoT_1,17.50 ||
vāyor dīpasya manaso gacchato jñāyate gatiḥ /
āgacchataś ca bhagavan na śarīraśarasya naḥ // Mo_1,17.51 //
"naḥ" asmatsambandhina ity arthaḥ || MoT_1,17.51 ||
baddhāśā ye śarīreṣu baddhāśā ye jagatsthitau /
tān mohamadironmattān dhig dhig astu punaḥ punaḥ // Mo_1,17.52 //
spaṣṭam || MoT_1,17.52 ||
nāhaṃ dehasya no deho mama nāyam ahaṃ tathā /
iti viśrāntacittā ye te mune puruṣottamāḥ // Mo_1,17.53 //
"ahaṃ tathā" tadvat | "ayaṃ" deho | nāsmi || MoT_1,17.53 ||
mānāvamānabahulā bahulābhamanoramāḥ /
śarīramātrabaddhāsthaṃ ghnanti doṣadṛśo naram // Mo_1,17.54 //
"doṣadṛśaḥ" rāgādirūpāḥ | "bahulābhamanorama"tvam āmukhe jñeyam || MoT_1,17.54 ||
śarīrasaṅgaśāyinyā piśācyā peśalāṅgayā /
ahaṅkāracamatkṛtyā chalena cchalitā vayam // Mo_1,17.55 //
śarīrotsaṅgeti vā pāṭhaḥ || MoT_1,17.55 ||
prajñā varākī sarvaiva kāyabaddhāsthayānayā /
mithyājñānakurākṣasyā chalitā kaṣṭam ekikā // Mo_1,17.56 //
rākṣasī hi ekakam eva cchalayati || MoT_1,17.56 ||
na kiñcid api yasyāsti satyaṃ tena hatātmanā /
citraṃ dagdhaśarīreṇa janatā vipralabhyate // Mo_1,17.57 //
"kiñcid api" vipralambhakaraṇaṃ kim api vastu | "vipralabhyate" vañcyate || MoT_1,17.57 ||
dinaiḥ katipayair eva nirjharāmbukaṇo yathā /
pataty ayam ayatnena jarjaraḥ kāyapallavaḥ // Mo_1,17.58 //
spaṣṭam || MoT_1,17.58 ||
kāyo 'yam acirāpāyo budbudo 'mbunidhāv iva /
vyarthaṃ kāryaparāvarte parisphurati niṣphalaḥ // Mo_1,17.59 //
"kāryaparāvarte" saṃsāre || MoT_1,17.59 ||
mithyājñānavikāre 'smin svapnasambhramapattane /
kāye sphuṭatarāpāye kṣaṇam āsthā na me dvija // Mo_1,17.60 //
"svapnasambhramapattane" svapnasambhramadṛṣṭapattanatulye ity arthaḥ || MoT_1,17.60 ||
taḍitsu śaradabhreṣu gandharvanagareṣu ca /
sthairyaṃ yena vinirṇītaṃ sa viśvasiti vigrahe // Mo_1,17.61 //
"viśvasiti" viśvāsaṃ karoti || MoT_1,17.61 ||
sargāntaślokena śarīranindāṃ samāpayati
satatabhaṅgurakāryaparamparā-
vijayi jātajayaṃ śaṭhavṛttiṣu /
sakaladoṣam idaṃ kukalevaraṃ
tṛṇam ivāham upojjhya sukhaṃ sthitaḥ // Mo_1,17.62 //
"satatabhaṅgurāḥ" yāḥ "kāryaparamparāḥ" | tāsu "vijayaḥ" asyāstīti tādṛśaṃ | bhaṅgurakāryaparamparāsādhanam iti yāvat | ata eva "śaṭhavṛttiṣu" kutsitavyāpāreṣu | "jātajayam" | iti śivam || MoT_1,17.62 ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe saptadaśaḥ sargaḥ || 1,17 ||
************************************************************************
evaṃ śarīranindāṃ kṛtvā tatprathamāvasthārūpasya bālyasya nindām prastauti
labdhvāpi taralākāre kāryabhārataraṅgiṇi /
saṃsārasāgare janma bālyaṃ duḥkāya kevalam // Mo_1,18.1 //
spaṣṭam || MoT_1,18.1 ||
tatkṛtaṃ duḥkham eva vistareṇa kathayati
aśaktir āpadas tṛṣṇā mūkatā mūḍhabuddhitā /
gṛdhnutā lolatā dainyaṃ sarvam bālye pravartate // Mo_1,18.2 //
spaṣṭam || MoT_1,18.2 ||
roṣarodanaraudrīṣu dainyajarjaritāsu ca |
daśāsu bandhanam bālyam ālānaṃ kariṇīṣv iva || MoT_1,18.3 ||
"daśāsv" iti vaiṣayike ādhāre saptamī | badhyate asminn iti "bandhanam" || MoT_1,18.3 ||
na mṛtau na jarāroge na cāpadi na yauvane /
tāś cintā na nikṛntanti hṛdayaṃ śaiśaveṣu yāḥ // Mo_1,18.4 //
jarā eva rogaḥ "jarārogas" | tasmin || MoT_1,18.4 ||
tiryagjātisamārambhaḥ sarvair evāvadhīritaḥ /
lolo bālajanācāro maraṇād api duḥkhadaḥ // Mo_1,18.5 //
"tiryagjāti"vat "samārambhaḥ" yasya | saḥ | paśujātitulyasamārambha ity arthaḥ || MoT_1,18.5 ||
pratibimbaṃ ghanājñānāṃ nānāsaṅkalpapelavam /
bālyam ālūnasaṃśīrṇamanaḥ kasya sukhāvaham // Mo_1,18.6 //
"bālyaṃ" kathambhūtam | "ālūnasaṃśīrṇam" atyantacañcalaṃ | "manaḥ" yasmin | tat tādṛśam | "ghanājñānām" atyantajaḍānāṃ | "pratibimbaṃ" dṛṣṭāntaḥ || MoT_1,18.6 ||
jaḍaśyāmalayājasraṃ jātabhītyā pade pade /
yad bhayaṃ śaiśave buddhyā kasyām āpadi tad bhavet // Mo_1,18.7 //
"buddhyā" "bhayaṃ" buddhikṛtam bhayaṃ | na kasyām apīti bhavaḥ || MoT_1,18.7 ||
līlāsu durvilāseṣu durīhāsu durāśaye /
paramam moham ādatte bālo balavadāpadam // Mo_1,18.8 //
"durāśaye" kutsite citte | "mohaṃ" kathambhūtam "balavatī" "āpad" yasmāt | tat tādṛśam || MoT_1,18.8 ||
vikalpakalilārambhaṃ durvilāsaṃ durāspadam /
śaiśavaṃ śāsanāyaiva puruṣasya na śāntaye // Mo_1,18.9 //
"śāsanāya" māraṇāya | "śāntaye" sukhāya || MoT_1,18.9 ||
ye doṣā ye durācārā duṣkramā ye durādhayaḥ /
te sarve saṃsthitā bālye durgarta iva kauśikāḥ // Mo_1,18.10 //
"kauśikāḥ "ghūkāḥ || MoT_1,18.10 ||
bālyaṃ ramyam iti vyarthabuddhayaḥ kathayanti ye /
tān mūrkhapuruṣān brahman dhig astu hatacetasaḥ // Mo_1,18.11 //
spaṣṭam || MoT_1,18.11 ||
yatra lolākṛti manaḥ parisphurati vṛttiṣu /
trailokyarājyam api tat kathaṃ vahati tuṣṭaye // Mo_1,18.12 //
"trailokyarājyam" "api" trailokyarājyarūpam api | "vahati" prabhavati || MoT_1,18.12 ||
sarveṣām eva sattvānāṃ sarvāvasthāsu caiva hi /
manaś cañcalatām eti bālye daśaguṇaṃ mune // Mo_1,18.13 //
"tu"śabdo 'dhyāhāryaḥ | he "mune" | "bālye" tu "manaḥ" "daśaguṇaṃ" "cañcalatām" "eti" || MoT_1,18.13 ||
manaḥ prakṛtyaiva calam bālyaṃ ca calatāvaram /
tayoḥ saṃśliṣṭayoḥ tāta kenaivāntaḥ kucāpale // Mo_1,18.14 //
"calatāyāṃ varam" pradhānam | bahucalam ity arthaḥ | he "tāta" | "tayoḥ" manobālatayoḥ | "saṃśliṣṭayoḥ" satyoḥ | "kucāpale" "kenaiva" prakāreṇ"āntaḥ" avasānaṃ syāt | na kenāpīty arthaḥ || MoT_1,18.14 ||
strīlocanais taḍitpuñjair jvālāmālais taraṅgakaiḥ /
cāpalaṃ śikṣitam brahmañ śaiśavān manaso 'tha vā // Mo_1,18.15 //
"strīlocanā"dibhyo 'pi "śaiśavaṃ" calam iti bhāvaḥ || MoT_1,18.15 ||
śaiśavaṃ ca manaś caiva sarvāsv eva hi vṛttiṣu /
bhrātarāv iva lakṣyete satatam bhaṅgurasthitī // Mo_1,18.16 //
"bhaṅgurasthitī" calasthitī || MoT_1,18.16 ||
sarvāṇi duṣṭabhūtāni sarve doṣā durāśayāḥ /
bālyam evopajīvanti śrīmantam iva mānavāḥ // Mo_1,18.17 //
"durāśayāḥ" kaṭhināḥ | "upajīvanti" apekṣante || MoT_1,18.17 ||
navaṃ navam prītikaraṃ na śiśuḥ pratyahaṃ yadi /
prāpnoti tad asau yāti viṣavegasya mūrchanām // Mo_1,18.18 //
"navaṃ navaṃ" navīnaṃ navīnaṃ vastu || MoT_1,18.18 ||
stokena vaśam āyāti stokenaiti vikāritām /
amedhya eva ramate bālaḥ kauleyako yathā // Mo_1,18.19 //
spaṣṭam || MoT_1,18.19 ||
ajasram bāṣpavadanaḥ kardamāntar jaḍāśayaḥ /
varṣokṣitasya taptasya sthalasya sadṛśaḥ śiśuḥ // Mo_1,18.20 //
"kardamāntaḥ" kardamamadhye | "jaḍaḥ āśayaḥ" yasya | saḥ tādṛśaḥ | "varṣokṣitaṃ" "taptasthalam" apīdṛśam eva bhavati || MoT_1,18.20 ||
bhayāhāraparaṃ dīnaṃ yathādṛṣṭābhilāṣi ca /
lolabuddhiḥ vapur dhatte bālo duḥkhāya kevalam // Mo_1,18.21 //
spaṣṭam || MoT_1,18.21 ||
svasaṅkalpābhilaṣitān bhāvān aprāpya taptadhīḥ /
duḥkham ety abalo bālo vinikṛtta ivāśaye // Mo_1,18.22 //
spaṣṭam || MoT_1,18.22 ||
durīhālabdhalakṣyāṇi bahupakṣolvaṇāni ca /
bālasya yāni duḥkhāni mune tāni na kasyacit // Mo_1,18.23 //
"durīhābhis" tatkartṛkābhiḥ duśceṣṭābhiḥ | "labdhaṃ lakṣyam" āspadaṃ yaiḥ | tāni | "bahuḥ" yaḥ "pakṣaḥ" svavargaḥ | tena "ulvaṇāni" kaṭhināni | śarāṇām atropamānatvaṃ vyaṅgyam || MoT_1,18.23 ||
bālo balavatāśvena manorathavilāsinā /
manasā tapyate nityaṃ grīṣmeṇeva vanasthalam // Mo_1,18.24 //
"aśvene"ty | atrāśv eveti pāṭhaḥ || MoT_1,18.24 ||
vidyāgṛhagato bālaḥ parām eti kadarthanām /
ālāna iva nāgendro viṣavaiṣamyabhīṣaṇam // Mo_1,18.25 //
spaṣṭam || MoT_1,18.25 ||
nānāmanorathamayī mithyākalpitakalpanā /
duḥkhāyātyantadīrghāya bālatā pelavāśayā // Mo_1,18.26 //
"pelavaḥ" jaḍaḥ | "āśayaḥ" yasyāṃ | sā tādṛśī || MoT_1,18.26 ||
sambhṛṣṭaṃ tuhinam bhoktum indum ādātum ambarāt /
vāñchyate yena maurkhyeṇa tat sukhāya katham bhavet // Mo_1,18.27 //
"sambhṛṣṭam" bharjitam || MoT_1,18.27 ||
antaściter aśaktasya śītātapanivāraṇe /
ko viśeṣo mahābuddhe bālasyorvīruhasya ca // Mo_1,18.28 //
"antaściteḥ" na tu vikasitaciteḥ | "citiḥ" śītātapajñānam || MoT_1,18.28 ||
uḍḍīnam abhivāñchanti pakṣābhyāṃ kṣutparāyaṇāḥ /
bhayāhāraparā nityam bālā vihagadharmiṇaḥ // Mo_1,18.29 //
bhayāhārayoḥ parāḥ "bhayāhāraparāḥ" || MoT_1,18.29 ||
śaiśave guruto bhītir mātṛtaḥ pitṛtas tathā /
janato jyeṣṭhabālāc ca śaiśavam bhayamandiram // Mo_1,18.30 //
jyeṣṭhabālo hi kaniṣṭhabālam parābhavatīti "jyeṣṭhabālāc" "ce"ty uktam || MoT_1,18.30 ||
sargāntaślokena bālyanindāṃ samāpayati
sakaladoṣadaśāvihatāśayaṃ
śaraṇam apy avivekavilāsinaḥ /
iha na kasyacid eva mahāmune
bhavati bālyam alam parituṣṭidam // Mo_1,18.31 //
"aviveka" eva "vilāsī" | tasya "śaraṇaṃ" gṛham | avivekāspadam ity arthaḥ | "api"śabdaḥ pādapūraṇārthaḥ | iti śivam || MoT_1,18.31 ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe 'ṣṭādaśaḥ sargaḥ || 1,18 ||
************************************************************************
evam bālyanindāṃ kṛtvā kramaprāptāṃ yauvananindām prastauti
bālyānartham atha tyaktvā pumān abhihatāśayaḥ /
ārohati nipātāya yauvanaṃ śvabhrasambhramam // Mo_1,19.1 //
"śvabhra"vat "sambhramo" yasmiṃs tādṛśam | "pātaś" cātra jarāgamanarūpaḥ jñeyaḥ || MoT_1,19.1 ||
tatratyaṃ nipātaṃ vistareṇa kathayati
tatrānantavilāsasya lolasya svasya cetasaḥ /
vṛttīr anusaran yāti duḥkhād duḥkhāntaraṃ jaḍaḥ // Mo_1,19.2 //
"jaḍaḥ" na tu jñānī || MoT_1,19.2 ||
svacittabilasaṃsthena nānāsambhramakāriṇā /
balāt kāmapiśācena vivaśaḥ paribhūyate // Mo_1,19.3 //
pūrvaślokasthaṃ "tatre"ti padam atrāpy anuvartanīyam || MoT_1,19.3 ||
cintānāṃ lolavṛttīnāṃ lalanānām ivābhitaḥ /
arpayaty avaśaś ceto jvālānām ātmajo yathā // Mo_1,19.4 //
"cintānāṃ" kuṭumbabharaṇādiviṣayāṇāṃ | yauvane puruṣaḥ yathā "lalanānāṃ" "cetaḥ" "arpayati" tathā "cintānām" apīti piṇḍārthaḥ | ko yath"ātmajo" bālaḥ "yathā" | "yathā" saḥ "jvālānāṃ" "cetaḥ arpayati" | tathety arthaḥ || MoT_1,19.4 ||
te te doṣā durārambhās tatra taṃ tādṛśāśayam /
taruṇam pravilumpanti dṛśyās te naiva ye mune // Mo_1,19.5 //
"taruṇaṃ" yauvanāviṣṭam puruṣam | "pravilumpanti" viśrānteḥ cyāvayanti | "te te" ke | he "mune" | "te" tava | "ye" "doṣāḥ" "dṛśyāḥ" "naiva" bhavanti | tebhyo niṣkrāntatvād iti bhāvaḥ | atha vā "ye doṣāḥ te naiva" nānyena "dṛśyāḥ" bhavantīti yojyam || MoT_1,19.5 ||
mahānarakabījena santatabhramadāyinā /
yauvanena na ye naṣṭā naṣṭā nānyena te janāḥ // Mo_1,19.6 //
spaṣṭam || MoT_1,19.6 ||
nānārasamayī cintāvṛttāntanicayombhitā /
bhīmā yauvanabhūr yena tīrṇā dhīraḥ sa ucyate // Mo_1,19.7 //
spaṣṭam || MoT_1,19.7 ||
nimeṣabhāsurākāram ālolaghanagarjitam /
vidyutprakāśam aniśaṃ yauvanam me na rocate // Mo_1,19.8 //
spaṣṭam || MoT_1,19.8 ||
vividhāvartabahulam paṅkalagnaṃ jaḍāśayam /
taraṅgabhaṅguram bhīmaṃ yauvanam me na rocate // Mo_1,19.9 //
"āvartāḥ" kāmavegāḥ | "paṅkalagnam" pāpagrastam | "jaḍaḥ āśayaḥ" yasmiṃs | tādṛśam || MoT_1,19.9 ||
sarvasyāgresaram puṃsaḥ kṣaṇamātramanoharam /
gandharvanagaraprakhyaṃ yauvanam me na rocate // Mo_1,19.10 //
"sarvasya" "puṃsa" iti jātau ekavacanam | "agresaram" avyabhicārīty arthaḥ || MoT_1,19.10 ||
iṣuprapātamātraṃ hi sukhadaṃ duḥkhabhāsuram /
dāhadoṣapradaṃ nityaṃ yauvanam me na rocate // Mo_1,19.11 //
"iṣuprapātamātraṃ" kṣanamātram ity arthaḥ || MoT_1,19.11 ||
madhuraṃ svādu tiktaṃ ca dūṣaṇaṃ doṣabhūṣaṇam /
surākallolasadṛśaṃ yauvanam me na rocate // Mo_1,19.12 //
"madhuram" āpāte | "tiktam" pariṇāme || MoT_1,19.12 ||
asatyaṃ satyasaṅkāśam acirād vipralambhadam /
svapnāṅganāsaṅgasamaṃ yauvanam me na rocate // Mo_1,19.13 //
spaṣṭam || MoT_1,19.13 ||
kṣaṇaprakāśataralam mithyāracitacakrikam /
alātacakrapratimaṃ yauvanam me na rocate // Mo_1,19.14 //
spaṣṭam || MoT_1,19.14 ||
mṛdusphāratarodāram antaḥśūnyaṃ kṣaṇāt kṣatam /
śaradambudasaṅkāśaṃ yauvanam me na rocate // Mo_1,19.15 //
spaṣṭam || MoT_1,19.15 ||
āpātamātraramaṇaṃ sadbhāvarahitāntaram /
veśyāstrīsaṅgamaprakhyaṃ yauvanam me na rocate // Mo_1,19.16 //
"sadbhāvaḥ" sattvaṃ snehaś ca || MoT_1,19.16 ||
ye kecana durārambhās te sarve sarvaduḥkhadāḥ /
tāruṇye sannidhiṃ yānti mahotpātā iva kṣaye // Mo_1,19.17 //
spaṣṭam || MoT_1,19.17 ||
hārdāndhakārakāriṇyā bhairavākāravān api /
yauvanākārayāminyā bibheti bhagavān api // Mo_1,19.18 //
"hārdaṃ" hṛtsambandhi | "andhakāraṃ" karotīti tādṛśyā | "bhagavān" śrīmahādevaḥ | anyeṣāṃ tu kā kathety "api"śabdābhiprāyaḥ || MoT_1,19.18 ||
suvismṛtaśubhācāram buddhivaidhuryadāyinam /
dadāty atitarām eṣa bhramaṃ yauvanavibhramaḥ // Mo_1,19.19 //
"suvismṛtaḥ" "śubhācāraḥ" yasmiṃs | tam || MoT_1,19.19 ||
kāntāviyogajātena hṛdi durdharṣavahninā /
yauvane dahyate jantus tarur dāvāgninā yathā // Mo_1,19.20 //
"durdharṣavahninā" durnivāryeṇa kāmāgninā || MoT_1,19.20 ||
vistīrṇāpi prasannāpi pāvany api hi yauvane /
matiḥ kaluṣatām eti prāvṛṣīva taraṅgiṇī // Mo_1,19.21 //
spaṣṭam || MoT_1,19.21 ||
śakyate ghanakallolabhīmā rodhayituṃ nadī /
na tu tāruṇyataralā tṛṣṇātaralitāntarā // Mo_1,19.22 //
"tāruṇyatarale"ty anena yauvananindaiveyaṃ jñātavyā || MoT_1,19.22 ||
sā kāntā tau stanau pīnau te vilāsās tad ānanam /
tāruṇya iti cintābhir yāti jarjaratāṃ janaḥ // Mo_1,19.23 //
"tāruṇye" yauvane || MoT_1,19.23 ||
tarattaralatṛṣṇārtaṃ yuvānam iha sādhavaḥ /
pūjayanti na tucchehaṃ jarattṛṇalavaṃ yathā // Mo_1,19.24 //
"tarantī" cañcalatāṃ gacchantī | yā "taralā tṛṣṇā" | tayā "ārtaṃ" dīnaṃ || MoT_1,19.24 ||
nāśāyaiva madāndhasya doṣamauktikadhāriṇaḥ /
abhimānamahebhasya nityālānaṃ hi yauvanam // Mo_1,19.25 //
"doṣāḥ" rāgādayaḥ | "abhimāna" evāhaṅkāra eva "mahebhas" | tasya || MoT_1,19.25 ||
manovipulamūlānāṃ doṣāśīviṣadhāriṇām /
roṣarodanavṛkṣāṇāṃ yauvanaṃ navakānanam // Mo_1,19.26 //
"roṣeṇa" yāni "rodanāni" | tāny eva "vṛkṣās" | teṣām || MoT_1,19.26 ||
rasakesarasambādhaṃ kuvikalpadalākulam /
duścintācañcarīkāṇām puṣkaraṃ viddhi yauvanam // Mo_1,19.27 //
tvaṃ "yauvanaṃ" | "duścintāḥ" eva bhogaviṣayāḥ kucintā eva | "cañcarīkāḥ" bhramarāḥ | teṣām "puṣkaram" ādhārabhūtam padmaṃ | "viddhi" jānīhi | kathambhūtam | "rasāḥ" viṣayāsvādā eva | "kesarāḥ" kiñjalkās | taiḥ "sambādhaṃ" saṅkaṭaṃ | tathā "kuvikalpāḥ" kutsitāḥ vikalpā eva "dalāni" | taiḥ "ākulaṃ" nirbharitam || MoT_1,19.27 ||
kṛtākṛtakupakṣāṇāṃ hṛtsarastīracāriṇām /
ādhivyādhivihaṅgānām ālayo navayauvanam // Mo_1,19.28 //
"kṛtākṛtau" vihitāvihitau eva | "kupakṣau" yeṣāṃ | tādṛśānām | vihitasyāpi dharmākhyaśuddhāśuddhivyutthāpakatvena "kṛtākṛte"ty uktam || MoT_1,19.28 ||
jaḍānāṃ gatasaṅkhyānāṃ kallolānāṃ vilāsinām /
anapekṣitamaryādo vāridhiḥ pūrṇayauvanam // Mo_1,19.29 //
"anapekṣitamaryādaḥ" maryādarahita ity arthaḥ || MoT_1,19.29 ||
sarveṣāṃ guṇaparṇānām apanetuṃ rajastataḥ /
apanetuṃ sthito dakṣo viṣamo yauvanānilaḥ // Mo_1,19.30 //
"apanetuṃ" "sthitaḥ" sarvāpanayanaśīlaḥ | "rajasā" rajoguṇena dhūlyā ca | "tataḥ" vyāptaḥ | "viṣamaḥ" "yauvanānilaḥ" "sarveṣāṃ" "guṇaparṇānām" "apanetuṃ" dūrīkartuṃ | "dakṣaḥ" bhavati || MoT_1,19.30 ||
nayanti pāṇḍutāṃ vaktram ākulāvakarotkaṭāḥ /
ārohanti parāṃ koṭiṃ rūkṣā yauvanapāṃsavaḥ // Mo_1,19.31 //
"ākulaḥ" cañcalaḥ | yaḥ "avakaraḥ" saṅkaraḥ | marjanīsaṅkṣiptaṃ raja iti yāvat | tadvat "utkaṭāḥ" udbhaṭāḥ || MoT_1,19.31 ||
udbodhayati doṣālīṃ nikṛntati guṇāvalim /
narāṇāṃ yauvanollāso vilāso duṣkṛtaśriyāḥ // Mo_1,19.32 //
spaṣṭam || MoT_1,19.32 ||
śarīrapaṅkajarajaś cañcalām matiṣaṭpadīm /
nibadhya mohayaty eṣa naraṃ yauvanacandramāḥ // Mo_1,19.33 //
"yauvana"vaśenaiva puruṣaḥ "śarīrā"sakto bhavatīti bhāvaḥ || MoT_1,19.33 ||
śarīraṣaṇḍakodbhūtā ramyā yauvanavallarī /
lagnam eva manobhṛṅgam madayaty unnatiṃ gatā // Mo_1,19.34 //
spaṣṭam || MoT_1,19.34 ||
śarīramarutāpotthāṃ yuvatām mṛgatṛṣṇikām /
manomṛgāḥ pradhāvantaḥ patanti viṣamāṭavīm // Mo_1,19.35 //
"śarīram" eva "maruḥ" | tatra tāpotthāṃ "śarīramarutāpotthāṃ" | "viṣamāṭavīṃ" strītyādiviṣayarūpaṃ viṣamāraṇyam || MoT_1,19.35 ||
śarīraśarvarījyotsnā cittakesariṇaḥ saṭā /
laharī jīvitāmbhodher yuvatā me na rocate // Mo_1,19.36 //
spaṣṭam || MoT_1,19.36 ||
dināni katicid yeyam phalitā dehajaṅgale /
yuvatāśarad asyāṃ hi na samāśvāsam arhatha // Mo_1,19.37 //
"phalitā" kāntābhogādiphalayuktā || MoT_1,19.37 ||
jhagity eṣa prayāty eva śarīrād yuvatākhagaḥ /
kṣaṇenaivālpabhāgyasya hastāc cintāmaṇir yathā // Mo_1,19.38 //
spaṣṭam || MoT_1,19.38 ||
yadā yadā parāṃ koṭim abhyārohati yauvanam /
valganti sarasāḥ kāmās tadā nāśāya kevalam // Mo_1,19.39 //
"sarasāḥ" viṣayarasapūrṇāḥ | "kāmāḥ" abhilāṣāḥ || MoT_1,19.39 ||
tāvad eva vivalganti rāgadveṣapiśācikāḥ /
nāstam eti samastaiṣā yāvad yauvanayāminī // Mo_1,19.40 //
spaṣṭam || MoT_1,19.40 ||
nānādhikārabahale varāke kṣaṇanāśini /
kārunyaṃ kuru tāruṇye mriyamāṇe sute yathā // Mo_1,19.41 //
spaṣṭam || MoT_1,19.41 ||
harṣam āyāti yo mohāt puruṣaḥ kṣaṇabhaṅginā /
yauvanena mahāmugdhaḥ sa vai naramṛgaḥ smṛtaḥ // Mo_1,19.42 //
spaṣṭam || MoT_1,19.42 ||
mānamohamadonmattaṃ yauvanaṃ yo 'bhilaṣyati /
acireṇa sudurbuddhiḥ paścāttāpena yujyate // Mo_1,19.43 //
"paścāttāpena" tannāśakṛtena ity arthaḥ || MoT_1,19.43 ||
te dharmyās te mahātmānas ta eva puruṣā bhuvi /
ye sukhena samuttīrṇāḥ sādho yauvanasaṅkaṭāt // Mo_1,19.44 //
spaṣṭam || MoT_1,19.44 ||
sukhena tīryate 'mbhodhir utkṛṣṭamakarākaraḥ /
na kallolavanollāsi sadoṣaṃ hatayauvanam // Mo_1,19.45 //
spaṣṭam || MoT_1,19.45 ||
sargāntaślokena yauvananindāṃ samāpayati
vinayabhūṣitam āryajanāspadaṃ
karuṇayojjvalam āvalitaṃ guṇaiḥ /
iha hi durlabham aṅga suyauvanaṃ
jagati kānanam ambaragaṃ yathā // Mo_1,19.46 //
etādṛśaṃ yauvanam praśastam eveti bhāvaḥ | iti śivam || MoT_1,19.46 ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe ekonaviṃśaḥ sargaḥ || 1,19 ||
************************************************************************
evaṃ yauvananindāṃ sampādya tatprasaṅgena strīnindām prastauti
māṃsaputtalikāyāś ca yantralolāṅgapañjare /
snāyvasthigranthiśālinyāḥ striyāḥ kim iva śobhanam // Mo_1,20.1 //
"puttalikāyāḥ" putrikāyāḥ | "yantra"vat "lolaṃ" yat "aṅgapañjaraṃ" | tasmin | putrikāpi yantrasthā bhavati | na hi kiñcid api striyāḥ śobhanam iti bhāvaḥ || MoT_1,20.1 ||
tvaṅmāṃsaraktabāṣpāsru pṛthak kṛtvā vilocanam /
samālokaya ramyaṃ cet kim mudhā parimuhyasi // Mo_1,20.2 //
sarvāṅgānām upalakṣaṇam etat || MoT_1,20.2 ||
itaḥ keśā ito raktam itīyam pramadātanuḥ /
kim etayā ninditayā karotu vipulāśayaḥ // Mo_1,20.3 //
"vipulāśayasyā"tra ratir na yukteti bhāvaḥ || MoT_1,20.3 ||
vāsovilepanair yāni lālitāni punaḥ punaḥ /
tāny aṅgāny avalumpanti kravyādāḥ sarvadehinām // Mo_1,20.4 //
ataḥ strīṇām api "kravyādā avalumpantī"ti bhāvaḥ || MoT_1,20.4 ||
meroḥ śṛṅgataṭollāsigaṅgājalarayopamā /
dṛṣṭā yasmin stane muktā hārasyollāsaśālinaḥ // Mo_1,20.5 //
śmaśāneṣu diganteṣu sa eva lalanāstanaḥ /
śvabhir āsvādyate kāle laghupiṇḍa ivāndhasaḥ // Mo_1,20.6 //
spaṣṭam | yugmam || MoT_1,20.5-6 ||
raktamāṃsādidigdhāni karabhasya yathā vane /
tathaivāṅgāni kāminyās tat praty api hi ko grahaḥ // Mo_1,20.7 //
spaṣṭam || MoT_1,20.7 ||
āpātaramaṇīyatvaṃ kalpyate kevalaṃ striyāḥ /
manye tad api nāsty atra mune mohaikakāraṇe // Mo_1,20.8 //
"atra" strīśarīre || MoT_1,20.8 ||
vipulollāsadāyinyā madonmathanapūrvakam /
ko viśeṣo vikāriṇyā madirāyā iha striyāḥ // Mo_1,20.9 //
"madirāyā" iti pañcamī || MoT_1,20.9 ||
lalanālānasaṃlīnā mune mānavadantinaḥ /
prabodhaṃ nādhigacchanti dīrghair api śamāṅkuśaiḥ // Mo_1,20.10 //
spaṣṭam || MoT_1,20.10 ||
keśakajjaladhāriṇyas tīkṣṇāḥ prakṛtitaḥ sadā /
duṣkṛtāgniśikhā nāryo dahanti tṛṇavan naram // Mo_1,20.11 //
spaṣṭam || MoT_1,20.11 ||
te vandyās te mahātmānas ta eva puruṣā bhuvi /
ye sukhena samuttīrṇāḥ sādho yauvatasaṅkaṭāt // Mo_1,20.12 //
"yauvatasaṅkaṭāt" strīsamūhākhyāt || MoT_1,20.12 ||
jvalatām atidūre 'pi sarasā api nīrasam /
striyo hi narakāgnīnāṃ dāru cāru ca dāruṇam // Mo_1,20.13 //
"sarasā api" "striyaḥ" "nīrasaṃ" "dāru" bhavantīti virodhābhāsaḥ || MoT_1,20.13 ||
kīrṇāndhakārakavarī tarattārakalocanā /
pūrṇendubimbavadanā kumudotkarahāsinī // Mo_1,20.14 //
līlāvilolapuruṣā kāryasaṃhārakāriṇī /
paraṃ vimohanam buddheḥ kāminī dīrghayāminī // Mo_1,20.15 //
spaṣṭam || MoT_1,20.14-15 ||
puṣpābhirāmamadhurā karapallavalāsinī /
bhramarabhrūvilāsāḍhyā stabakastanadhāriṇī // Mo_1,20.16 //
puṣpakesaragaurāṅgī naramāraṇatatparā /
dadāty uttamavaivaśyaṃ kāntā viṣamahālatā // Mo_1,20.17 //
spaṣṭam || MoT_1,20.16-17 ||
sītkārocchvāsamātreṇa bhujaṅgadalanotkayā /
kāntayoddhriyate jantuḥ kariṇyevorago bilāt // Mo_1,20.18 //
"bhujaṅgāḥ" viṭāḥ sarpāś ca | "uddhriyate" ākṛṣyate || MoT_1,20.18 ||
kāmanāmnā kirātena vikīrṇā mugdhacetasām /
nāryo naravihaṅgānām aṅgabandhanavāgurāḥ // Mo_1,20.19 //
spaṣṭam || MoT_1,20.19 ||
lalanāvipulālāne manomattamataṅgajaḥ /
ratiśṛṅkhalayā brahman baddhas tiṣṭhati mūkavat // Mo_1,20.20 //
spaṣṭam || MoT_1,20.20 ||
janmapalvalamatsyānāṃ karmakoṭaravāriṇām /
puṃsāṃ durvāsanārajjur nārī baḍiśapiṇḍikā // Mo_1,20.21 //
"baḍiśe" hi matsyagrahaṇārtham annādi"piṇḍikā" sthāpyate || MoT_1,20.21 ||
mandureva turaṅgānām ālānam iva dantinām /
puṃsām abjam ivālīnām bandhanaṃ vāmalocanāḥ // Mo_1,20.22 //
spaṣṭam || MoT_1,20.22 ||
nānārasamayī citrā bhogabhūmir iyam mune /
striyam āśritya saṃyātā parām iha hi saṃsthitim // Mo_1,20.23 //
spaṣṭam || MoT_1,20.23 ||
sarveṣāṃ doṣaratnānāṃ susamudgikayānayā /
duḥkhaśṛṅkhalayā nityam alam astu mama striyā // Mo_1,20.24 //
"alam astu" dūre bhavatu || MoT_1,20.24 ||
kiṃ stanena kim akṣṇā vā kiṃ nitambena kim bhruvā /
māṃsamātraikasāreṇa karomy aham avastunā // Mo_1,20.25 //
spaṣṭam || MoT_1,20.25 ||
ito māṃsam ito raktam ito 'sthīni ca vāsaraiḥ /
brahman katipayair eva yāti strī viśarārutām // Mo_1,20.26 //
"iti"śabda adhyāhāryaḥ || MoT_1,20.26 ||
yās tā niṣparuṣais tūlair lālitāḥ patibhiḥ striyaḥ /
tā mune pravibhaktāṅgyaḥ svapanti pitṛbhūmiṣu // Mo_1,20.27 //
"niṣparuṣaiḥ" komalaiḥ | "tūlaiḥ" tūlavikāraiḥ śayanīyaiḥ | "pitṛbhūmiṣu" śmaśāneṣu || MoT_1,20.27 ||
yasmin ghananavasneham mukhe pattrāṅkuraśriyaḥ /
kāntena racitā brahmañ śīryate tat tu jaṅgale // Mo_1,20.28 //
"ghanaḥ" "navaḥ" "snehaḥ" yatra | tat | kriyāviśeṣaṇam etat || MoT_1,20.28 ||
keśāḥ śmaśānavṛkṣeṣu yānti cāmaraleśatām /
asthīny uḍuvad ābhānti dinair avanimaṇḍale // Mo_1,20.29 //
"dinaiḥ" svalpakālenety arthaḥ || MoT_1,20.29 ||
pibanti pāṃsavo raktaṃ kravyādāś cāpy anekaśaḥ /
carmānalaśikhā bhuṅkte khaṃ yānti prāṇavāyavaḥ // Mo_1,20.30 //
ity eṣā lalanāṅgānām acireṇaiva bhāvinī /
sthitir mayā vaḥ kathitā kim bhrāntim anudhāvatha // Mo_1,20.31 //
spaṣṭam || MoT_1,20.30-31 ||
bhūtapañcakasaṅghaṭṭasaṃsthānaṃ lalanābhidham /
rasād abhivahatv etat kathaṃ nāma dhiyānvitaḥ // Mo_1,20.32 //
"bhūtapañcakasya" yaḥ "saṅghaṭṭaḥ" | tasya "saṃsthānaṃ" racanāviśeṣaḥ | "rasād" abhilāṣāt | "abhivahatu" anuyātu || MoT_1,20.32 ||
śākhāvitānagahanā kaṭvamlaphalaśālinī /
pratānottālatām eti cintā kāntānusāriṇī // Mo_1,20.33 //
"vitānaṃ" samūhaḥ | "pratānair" upaśākhābhir | yā "uttālatā" udbhaṭatā | tām | "kāntānusāriṇī" kāntāviṣayā | "kāntānusāriṇī" "cintā" atyantaṃ ghanībhavatīti bhāvaḥ || MoT_1,20.33 ||
śocyatām paramām eti taruṇas taruṇīrataḥ /
nibaddhaḥ kariṇīlobhād vindhyakhāte yathā dvipaḥ // Mo_1,20.34 //
spaṣṭam || MoT_1,20.34 ||
yasya strī tasya bhogecchā niḥstrīkasya na bhogabhūḥ /
striyaṃ tyaktvā jagat tyaktaṃ jagat tyaktvā sukhī bhavet // Mo_1,20.35 //
"bhogeṣu" stryādirūpeṣu | "bhogabhūḥ" bhogecchā || MoT_1,20.35 ||
sargāntaślokena strīnindāṃ samāpayati
āpātamātramadhureṣu duruttareṣu
bhogeṣu nāham alipakṣatipelaveṣu /
brahman rame maraṇarogajarādibhītyā
śāmyāmy aham param upaimi vanam prayatnāt // Mo_1,20.36 //
spaṣṭam | iti śivam || MoT_1,20.36 ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe viṃśaḥ sargaḥ || 1,20 ||
************************************************************************
evaṃ prasaṅgāyātāṃ strīnindāṃ kṛtvā prakaraṇaprāptaṃ jarānindām prastauti
aparyāptaṃ hi bālatvam bālyam pibati yauvanam /
yauvanaṃ ca jarā paścāt paśya karkaśatām mithaḥ // Mo_1,21.1 //
"pibati" grasate || MoT_1,21.1 ||
himāśanir ivāmbhojaṃ vātyeva śaradambudam /
dehaṃ jarā jarayati sarit tīrataruṃ yathā // Mo_1,21.2 //
"jarayati" jīrṇatāṃ nayati || MoT_1,21.2 ||
śithilādīrghasarvāṅgaṃ jarājīrṇakalevaram /
samam paśyanti kāminyaḥ puruṣaṃ karabhaṃ tathā // Mo_1,21.3 //
"tathā"śabdaḥ samuccaye || MoT_1,21.3 ||
śvāsāyāsakadarthinyā gṛhīte jarasā jane /
palāyya gacchati prajñā sapatnyeva hatāṅganā // Mo_1,21.4 //
"śvāsāyāsaiḥ" "kadarthayatī"ti tādṛśyā || MoT_1,21.4 ||
dāsāḥ putrāḥ striyaś caiva bāndhavāḥ suhṛdas tathā /
hasanty unmattakam iva naraṃ vārdhakakampitam // Mo_1,21.5 //
spaṣṭam || MoT_1,21.5 ||
duṣprajñaṃ jaraḍhaṃ dīnaṃ hīnaṃ guṇaparākramaiḥ /
gṛdhro vṛkṣam ivādīrghaṃ gardho hy abhyeti vṛddhatām // Mo_1,21.6 //
dainyadoṣamayī dīrghā hṛdi dāhapradāyinī /
sarvāpadām ekasakhī vardhate vārdhake spṛhā // Mo_1,21.7 //
"ādīrghaṃ" samantād dīrgham | "gardhaḥ" lobhaḥ | "abhyeti" āśrayati | "vṛddhatām" vārdhakam | yugmam || MoT_1,21.6-7 ||
kartavyaṃ kim mayā kaṣṭam paratrety atidāruṇam /
apratīkārayogyaṃ hi vārdhake vardhate bhayam // Mo_1,21.8 //
spaṣṭam || MoT_1,21.8 ||
ko 'haṃ varākaḥ kim iva karomi katham eva vā /
tiṣṭhāmi maunam eveti dīnatodeti vārdhake // Mo_1,21.9 //
spaṣṭam || MoT_1,21.9 ||
gardho 'bhyudeti sollāsam upabhoktuṃ na śakyate /
hṛdayaṃ dahyate nūnaṃ śaktidausthyena vārdhake // Mo_1,21.10 //
"gardhaḥ" upabhogalobhaḥ | "sollāsam" iti kriyāviśeṣaṇam || MoT_1,21.10 ||
jarājīrṇabakī yāvat kāsakreṅkārakāriṇī /
rauti rogoragākīrṇā kāyadrumaśiraḥsthitā // Mo_1,21.11 //
tāvad āgata evāśu kuto 'pi paridṛśyate /
ghanāndhatimirākāṅkṣī mune maraṇakauśikaḥ // Mo_1,21.12 //
"kāsaḥ" rogaviśeṣaḥ || MoT_1,21.11-12 ||
sāyaṃsandhyāprajātaiva tamaḥ samanudhāvati /
jarā vapuṣi dṛṣṭaiva mṛtiṃ samanudhāvati // Mo_1,21.13 //
spaṣṭam || MoT_1,21.13 ||
jarākusumitaṃ dehadrumaṃ dṛṣṭvaiva dūrataḥ /
mṛtibhṛṅgī drutam brahman narasyāyāti sūtsukā // Mo_1,21.14 //
suṣṭhu utsukā "sūtsukā" || MoT_1,21.14 ||
śūnyaṃ nagaram ābhāti bhāti cchinnalato drumaḥ /
bhāty anāvṛṣṭimān deśo na jarājarjaraṃ vapuḥ // Mo_1,21.15 //
"śūnyanagarā"dibhyo 'pi aśubham eva vṛddhatvam iti bhāvaḥ || MoT_1,21.15 || kṣaṇān nigiraṇāyaiva kāsakvaṇitakāriṇī /
gṛdhrīvāmiṣam ādatte tarasaiva naraṃ jarā // Mo_1,21.16 //
spaṣṭam || MoT_1,21.16 ||
dṛṣṭvaiva sūtsukevāśu pragṛhya śirasi kṣaṇāt /
pralunāti jarā dehaṃ kumārī kairavaṃ yathā // Mo_1,21.17 //
spaṣṭam || MoT_1,21.17 ||
sītkārakāriṇī pāṃsuparuṣā parijarjaram /
śarīraṃ śātayaty eṣā vātyeva tarupallavam // Mo_1,21.18 //
"eṣā" jarā | jarāgṛhītaḥ "vāta"gṛhītaś ca puruṣaḥ "sītkāraṃ karoti" || MoT_1,21.18 ||
jarasopahato deho dhatte jarjaratāṃ gataḥ /
tuṣāranikarākīrṇaparimlānāmbujaśriyam // Mo_1,21.19 //
spaṣṭam || MoT_1,21.19 ||
jarājyotsnoditaiveyaṃ śiraḥśikharipṛṣṭhataḥ /
vikāsayati saṃrabdhavātāṃ kāsakumudvatīm // Mo_1,21.20 //
"saṃrabdhaḥ" ārabdhaḥ | "vātaḥ" vātarogaḥ yayā | sā | tām || MoT_1,21.20 ||
paripakvaṃ samālokya jarākṣāravidhūsaram /
śiraḥkuṣmāṇḍakam bhuṅkte puṃsaḥ kālaḥ kileśvaraḥ // Mo_1,21.21 //
"śira" eva "kuṣmāṇḍakam" phalaviśeṣaḥ || MoT_1,21.21 ||
jarājahnusutodyuktā mūlāny asya nikṛntati /
śarīratīravṛkṣasya calasyāyūṃṣi satvaram // Mo_1,21.22 //
"udyuktā" pravṛttā | "āyūṃṣi" "mūlāni" āyurākhyāni mūlāni || MoT_1,21.22 ||
jarāmārjārikā bhuktayauvanākhutayendhitā /
param ullāsam āyāti śarīrāmiṣagardhinī // Mo_1,21.23 //
spaṣṭam || MoT_1,21.23 ||
kācid asti jagaty asmin nāmaṅgalakarī tathā /
yathā jarākrośakarī dehajaṅgalajambukī // Mo_1,21.24 //
spaṣṭam || MoT_1,21.24 ||
kāsaśvāsasasītkārā duḥkhadhūmatamomayī /
jarājvālā jvalaty eṣā yayāsau dagdha eva hi // Mo_1,21.25 //
"asau" vṛddhaḥ || MoT_1,21.25 ||
jarasā vakratām eti śuklāvayavapallavā /
tāta tanvī tanur nṝṇāṃ latā puṣpānatā yathā // Mo_1,21.26 //
spaṣṭam || MoT_1,21.26 ||
jarākarpūradhavalaṃ dehakarpūrapādapam /
mune maraṇamātaṅgo nūnam uddharati kṣaṇāt // Mo_1,21.27 //
spaṣṭam || MoT_1,21.27 ||
maraṇasya mune rājño jarādhavalacāmarā /
āgacchato 'gre niryāti svādhivyādhipatākinī // Mo_1,21.28 //
spaṣṭam || MoT_1,21.28 ||
na jitāḥ śatrubhiḥ saṅkhye ye niṣpiṣṭādrikoṭayaḥ /
te jarājīrṇarākṣasyā paśyāśu vijitā mune // Mo_1,21.29 //
spaṣṭam || MoT_1,21.29 ||
jarātuṣāradhavale śarīrasadanāntare /
śaknuvanty akṣaśiśavaḥ spandituṃ na manāg api // Mo_1,21.30 //
"akṣaśiśavaḥ" indriyabālakāḥ || MoT_1,21.30 ||
saṃsārasaṃsṛter asyā gandhakuṭyāḥ śirogatā /
dehayaṣṭyā jarānāmnī cāmaraśrīr virājate // Mo_1,21.31 //
"gandhakuṭyāḥ" "śirasi" "cāmaraṃ" sthāpyate | ghaṭakuṭyā iti vā pāṭhaḥ || MoT_1,21.31 ||
jarācandrodayasite śarīranagare sthite /
kṣaṇād vikāsam āyāti mune maraṇakairavam // Mo_1,21.32 //
spaṣṭam || MoT_1,21.32 ||
jarāsudhālepasite śarīrāntaḥpurāntare /
aśaktir ādhir ārtiś ca tiṣṭhanti sukham aṅganāḥ // Mo_1,21.33 //
spaṣṭam || MoT_1,21.33 ||
abhāvāgre sarā yatra jarā jayati jantuṣu /
kas tatreha samāśvāso mama mandamater mune // Mo_1,21.34 //
"abhāvasya" maraṇasy"āgre sarā" || MoT_1,21.34 ||
sargāntaślokena jarānindāṃ samāpayati
kiṃ tena durjīvitadurgraheṇa
jarāṃ gatenāpi hi jīvyate yat /
jarā jagatyām ajitā narāṇāṃ
sarvaiṣaṇās tāta tiraskaroti // Mo_1,21.35 //
"tena" prasiddhena | "durjīvitadurgraheṇa" kutsitajīvitākhyena duṣṭagraheṇa | "jarāgatenāpi" satā "kiṃ" "jīvyate" kimarthaṃ jīvyate | vyarthaṃ jīvyate iti yāvat | "hi" niścaye | he "tāta" | "yad" yasmāt kāraṇāt | "jagatyāṃ" jagati | "ajitā" "jarā narāṇāṃ" "sarvaiṣaṇāḥ" samastāḥ ceṣṭāḥ | "tiraskaroti" nayati | iti śivam || MoT_1,21.35 ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe ekaviṃśaḥ sargaḥ || 1,21 ||
************************************************************************
evaṃ jarānindāṃ kṛtvā kālanindām prastauti
vikalpakalpanānalpakalpitair alpabuddhibhiḥ /
bhedair uddharatāṃ nītaḥ saṃsārakuhakabhramaḥ // Mo_1,22.1 //
"bhedaiḥ" kathambhūtaiḥ | vikalpakalpanābhiḥ "analpam" atyantaṃ | "kalpitaiḥ" | asatyabhūtair ity arthaḥ | "saṃsāra "eva "kuhakabhramaḥ" mithyābhramaḥ || MoT_1,22.1 ||
satāṃ katham ivāstheha jāyate jālapañjare /
bālā evāttum icchanti phalam makurabimbitam // Mo_1,22.2 //
"iha" "jālapañjare" indrajālapañjararūpe saṃsāre ity arthaḥ | bhāmetivat prayogaḥ | "attum" bhakṣitum || MoT_1,22.2 ||
ihāpi vidyate yaiṣā pelavā sukhabhāvanā /
ākhus tantum ivāśeṣaṃ kālas tām api kṛntati // Mo_1,22.3 //
"aśeṣam" iti kriyāviśeṣaṇam | "tāṃ" sukhabhāvanām || MoT_1,22.3 ||
na tad astīha yad ayaṃ kālas sakalaghasmaraḥ /
grasate na jagajjātam mahābdhim iva vāḍavaḥ // Mo_1,22.4 //
spaṣṭam || MoT_1,22.4 ||
samastasāmānyatayā bhīmaḥ kālo maheśvaraḥ /
dṛśyasattām imāṃ sarvāṃ kavalīkartum udyataḥ // Mo_1,22.5 //
spaṣṭam || MoT_1,22.5 ||
mahatām api no devaḥ pratipālayati kṣaṇāt /
kālaḥ kavalitānantaviśvo viśvātmatāṃ gataḥ // Mo_1,22.6 //
"no" "pratipālayati" na pratīkṣate | "viśvātmatāṃ" vyāpakatāṃ || MoT_1,22.6 ||
yugavatsarakalpākhyaiḥ kiñcit prakaṭatāṃ gataḥ /
rūpair alakṣyarūpātmā sarvam ākramya tiṣṭhati // Mo_1,22.7 //
sūryavārādivaśena jñātair iti śeṣaḥ || MoT_1,22.7 ||
ye ramyā ye śubhārambhāḥ sumeruguravo 'pi ye /
kālena vinigīrṇās te karabheṇeva pallavāḥ // Mo_1,22.8 //
spaṣṭam || MoT_1,22.8 ||
nirdayaḥ kaṭhinaḥ krūraḥ karkaśaḥ kṛpaṇo 'dhamaḥ /
na tad asti yad adyāpi na kālo nigiraty ayam // Mo_1,22.9 //
paunaruktyaprayogaḥ krodhāveśabāhulyaṃ sūcayati || MoT_1,22.9 ||
kālaḥ kavalanaikāntamatir atti girīn api /
anantair api bhogaughair nāyaṃ tṛpto mahāśanaḥ // Mo_1,22.10 //
"mahāśanaḥ" bahvāśī || MoT_1,22.10 ||
haraty ayaṃ nāśayati karoty atti nihanti ca /
kālaḥ saṃsāranṛtye hi nānārūpair yathā naṭaḥ // Mo_1,22.11 //
spaṣṭam || MoT_1,22.11 ||
bhinatti pravibhāgastho bhūtabījāny anāratam /
jagaty asattayā cañcvā dāḍimāni yathā śukaḥ // Mo_1,22.12 //
"pravibhāge" ti"ṣṭha"tīti tādṛśaḥ | pravibhāgakārīty arthaḥ || MoT_1,22.12 ||
śubhāśubhaviṣāṇāgravilūnajanapallavaḥ /
sphūrjati sphītajanatājīvarājīvinīgajaḥ // Mo_1,22.13 //
"sphītā" sphāratvaṃ gatā | "jīvarājīvinī" jīvayuktā padminī || MoT_1,22.13 ||
viriñcamajjabrahmāṇḍabṛhadvilvaphaladrumam /
brahmakānanam ābhogi param āvṛtya tiṣṭhati // Mo_1,22.14 //
"brahmāṇḍe" hi "viriñca" eva sārabhūto bhavatīti "viriñcamajje"ty uktaṃ | "āvṛtya" ācchādya | etena brahmaṇy api kālasparśa uktaḥ || MoT_1,22.14 ||
yāminībhramarīpūrṇā racayan dinamañjarīḥ /
varṣakalpakalāvallīr na kadācana khidyate // Mo_1,22.15 //
kāla iti śeṣaḥ | kālaḥ kiṃ kurvan | "varṣakalpakalāvallī" "racayann" iti yojyam || MoT_1,22.15 ||
bhidyate nāvabhagno 'pi dagdho 'pi hi na dahyate /
dṛśyate nātidṛśyo 'pi dhūrtacūḍāmaṇir mune // Mo_1,22.16 //
"atidṛśya"tvaṃ kālasya ṛtuguṇādidarśanena jñeyam | "na dṛśyate" ākārābhāvāt | "dhūrto 'pi" evaṃvidho bhavatīti "dhūrtacūḍāmaṇir" ity uktam || MoT_1,22.16 ||
ekenaiva nimeṣeṇa kiñcid utthāpayaty alam /
kiñcid vināśayaty uccair manorājyavad ātataḥ // Mo_1,22.17 //
spaṣṭam || MoT_1,22.17 ||
durvilāsavilāsinyā ceṣṭayā paripuṣṭayā /
darvyeva sūpakṛt sūpaṃ janam āvartayan sthitaḥ // Mo_1,22.18 //
"āvartayan" bhramayan || MoT_1,22.18 ||
tṛṇam pāṃsum mahendraṃ ca sumerum parṇam arṇavam /
ātmasphāratayā sarvam ātmasātkartum udyataḥ // Mo_1,22.19 //
"ātmanaḥ" yā "sphāratā" vyāpakatā | tayā | "ātmasātkartum" svādhīnaṃ kartum || MoT_1,22.19 ||
krauryam atraiva paryāptaṃ lubdhatātraiva saṃsthitā /
sarvaṃ daurbhāgyam atraiva sarvam atraiva cāpalam // Mo_1,22.20 //
"atraiva" asmin kāle eva | "paryāptam" pūrṇam || MoT_1,22.20 ||
prerayaṃl līlayārkendū krīḍatīha nabhastale /
nikṣiptavīṭāyugalo nije bāla ivāṅgane // Mo_1,22.21 //
"vīṭā" kandukaṃ || MoT_1,22.21 ||
sarvabhūtāsthimālābhir āpādavalitākṛtiḥ /
vilasaty eṣa kalpānte kālaḥ kalpitakalpanaḥ // Mo_1,22.22 //
"kalpitāḥ" "kalpanāḥ" jagadrūpāḥ kalpanāḥ | yena | saḥ || MoT_1,22.22 ||
asyoḍḍāmaranṛttasya kalpānte 'ṅgavinirgataiḥ /
prasphuraty ambare merur bhūrjatvag iva vāyubhiḥ // Mo_1,22.23 //
"sphurati" ākāśe bhramati || MoT_1,22.23 ||
rudro bhūtvā bhavaty eṣa mahendro 'tha pitāmahaḥ /
śukro vaiśravaṇaś cāpi punar eva na kiñcana // Mo_1,22.24 //
spaṣṭam || MoT_1,22.24 ||
dhatte 'jasrotthitadhvastān sargān amitabhāsurān /
anyān anyān apy ananyān vīcīn abdhir ivātmani // Mo_1,22.25 //
"ajasram" "utthitāṃś" ca tān "dhvastāṃś" ca "sargān" sṛṣṭīn | "anyān anyān" iti vīpsā | "api"śabdaḥ "ananyān" ity anena sambadhyate || MoT_1,22.25 ||
mahākalpābhidhānebhyo vṛkṣebhyaḥ pariśātayan /
devāsuragaṇān pakvān phalabhārān avasthitaḥ // Mo_1,22.26 //
"pariśātayan" chedayan || MoT_1,22.26 ||
ālolabhūtamaṣakaghuṅghumānām prapātinām /
brahmāṇḍoḍumbaraughānām bṛhatpādapatāṃ gataḥ // Mo_1,22.27 //
"ghuṅghume"ti śabdānukaraṇam | "uḍumbaraḥ" phalaviśeṣaḥ | tatra hi maṣakāḥ bāhulyena tiṣṭhanti || MoT_1,22.27 ||
sattāmātrakumudvatyā cijjyotsnāpariphullayā /
vapur vinodayaty eṣaḥ kriyāpriyatamānvitaḥ // Mo_1,22.28 //
"kriyāpriyatamānvitaḥ" "saḥ" kālaḥ | "cid" eva prakāśarūpatvāt "jyotsnā" | tayā "pariphullayā" prakaṭībhūtayā | "sattāmātrakumudvatyā" | "vapuḥ" ātmānaṃ | "vinodayati" sadāsattayā kriyayā yuto bhavatīti || MoT_1,22.28 ||
anantāpāyaparyantam baddhapīṭhaṃ nijaṃ vapuḥ /
mahāśailavad uttuṅgam avalambya vyavasthitaḥ // Mo_1,22.29 //
"anantāpāyaparyantam" antāpāyaparyantarahitaṃ | nāśarahitam ity arthaḥ || MoT_1,22.29 || kvacic chyāmatamaḥśyāmaṃ kvacit kāntiyutaṃ tatam /
dvayenāpi kramād riktaṃ svabhāvam bhāvayan sthitaḥ // Mo_1,22.30 //
"śyāmaṃ" yat "tamaḥ" | tena "śyāmaṃ" | ["svabhāvam" "bhāvayan"] svarūpaṃ sampādayann iti yāvat | etena rātridivase sandhyā ceti trayam uktam || MoT_1,22.30 ||
saṃlīnāsaṅkhyasaṃsārasārayā svātmasattayā /
gurvīva bhāraghanayā nibaddhapadatāṃ gataḥ // Mo_1,22.31 //
"saṃlīnaḥ" "asaṅkhyasaṃsārāṇāṃ" "sāro" yasyāṃ | sā | tayā | gurvī hi "nibaddhapadatāṃ" gacchati iti "gurvī"ty uktam || MoT_1,22.31 ||
na khidyate na mriyate na tiṣṭhati na gacchati /
nāstam eti na codeti mahākalpaśatair api // Mo_1,22.32 //
spaṣṭam || MoT_1,22.32 ||
kevalaṃ jagadārambhalīlayā ghanahelayā /
yāpayaty ātmanātmānam anahaṅkāram ānatam // Mo_1,22.33 //
"ghanā" "helā" yasyāṃ | tādṛśyā | "yāpayati" samāpayati | ahaṅkārābhave hi kālo naśyati | svanāśakrīḍām api svayam eva karotīti bhāvaḥ || MoT_1,22.33 ||
yāminīpaṅkakalilāṃ dinakokanadāvalīm /
kriyābhramarikām mandaṃ saraḥsu āropayan sthitaḥ // Mo_1,22.34 //
"saraḥsu" arthāt bhuvanarūpeṣu | "āropayan" kalpayan | sūryarūpeṇeti śeṣaḥ || MoT_1,22.34 ||
gṛhītvā bhīṣaṇaḥ kṛṣṇāṃ rajanīṃ jīrṇamārjanīm /
ālokakanakakṣodam āharaty abhito 'vanim // Mo_1,22.35 //
"āharati" sammārjayati | rātriṃ vidhāya prakāśam upasaṃharatīti bhāvaḥ || MoT_1,22.35 ||
sañcārayan kriyāṅgulyā koṇakeṣv arkadīpikām /
jagatsadmani kāruṇyāt kva kim astīti vīkṣate // Mo_1,22.36 //
"koṇakeṣu" dikkoṇeṣu | anyo 'pi hi dīpikām prajvālya sadmani kva kim astīti paśyati || MoT_1,22.36 ||
prekṣyāhāni nimeṣeṇa sūryākṣṇā pākavanty alam /
lokapālaphalāny atti jagajjīrṇavanād ayam // Mo_1,22.37 //
"sūryākṣṇā" sūryākhyena cakṣuṣā | "ahāni" "prekṣya" kañcit kālam pratīkṣyety arthaḥ || MoT_1,22.37 ||
jagajjīrṇakuṭīkīrṇān arpayaty ugrakoṭare /
krameṇa guṇavallokamaṇīn mṛtyusamudgake // Mo_1,22.38 //
"jagajjīrṇakuṭyāṃ kīrṇān" vikṣiptān | anyo 'pi hi kuṭyāṃ vikṣiptān maṇīn samudgake 'rpayati || MoT_1,22.38 ||
guṇair āpūryate yaiva lokaratnāvalī bhṛśam /
bhūṣārtham iva tām aṅge kṛtvā bhūyo nikṛntati // Mo_1,22.39 //
anyo 'pi rājādiḥ ratnāvalīm aṅge kṛtvā līlayā kṛntati || MoT_1,22.39 ||
dinahaṃsānusṛtayā niśendīvaramālayā /
tārākesarayājasraṃ capalo valayaty alam // Mo_1,22.40 //
"valayati" āvṛttaṃ sampādayati | bhuvanam iti śeṣaḥ || MoT_1,22.40 ||
śailorṇadyudharāśṛṅgajagadūrṇāyusaunikaḥ /
pratyaham pibati prekṣya tārāraktakaṇān api // Mo_1,22.41 //
"śailā" eva "ūrṇā" yasya | tat | tādṛśaṃ | "dyudhare" dyāvāpṛthivyau eva "śṛṅge" yasya | tat | tādṛśaṃ ca | īdṛśaṃ ca yat "jagat" tad eva "ūrṇāyuḥ" meṣaḥ | tasya "saunikaḥ" hiṃsakaḥ || MoT_1,22.41 ||
tāruṇyanalinīsoma āyurmātaṅgakesarī /
na tad asti na yasyāyaṃ tucchātucchasya taskaraḥ // Mo_1,22.42 //
spaṣṭam || MoT_1,22.42 ||
kalpakelivilāsena piṣṭapātitajantunā /
nyagbhāvodbhavahāsena ramate svātmanātmani // Mo_1,22.43 //
"piṣṭāḥ" cūrṇīkṛtāḥ | ata eva "pātitāḥ" "jantavo" yena | saḥ | tādṛśena | kāla iti śeṣaḥ | tṛtīyāntatrayaṃ "svātmane"ty asya viśeṣaṇatvena yojyam || MoT_1,22.43 ||
kartā bhoktātha saṃhartā smartā sarvam padaṃ gataḥ /
sarvam eva karotīdaṃ na karoti ca kiñcana // Mo_1,22.44 //
nakiñcidrūpatvāt na kiñcit karaṇaṃ jñeyam || MoT_1,22.44 ||
sargāntaślokena kālanindāṃ samāpayati
sakalam apy akalākalitāntaraṃ
subhagadurbhagarūpadharaṃ vapuḥ /
prakaṭayan sahasaiva ca gopayan
vilasatīha hi kālabalaṃ nṛṣu // Mo_1,22.45 //
"sakalatvākala"tvādikaṃ viṣayavibhāgena jñeyaṃ | "prakaṭayan" "gopayan" ity atra sarvanāmasthānābhāve 'pi numāgama ārṣaḥ | iti śivam || MoT_1,22.45 ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe dvāviṃśaḥ sargaḥ || 1,22 ||
************************************************************************
evaṃ kālanindāṃ kṛtvā kālavilāsaṃ kathayati
asyoḍḍāmaralīlasya dūrāstasakalāpadaḥ /
saṃsāre rājaputrasya kālasyākalitaujasaḥ // Mo_1,23.1 //
asminn ācarato dīnair mugdhair bhūtamṛgavrajaiḥ /
ākheṭakaṃ jarjarite jagajjaṅgalajālake // Mo_1,23.2 //
ekadeśollasaccāruvaḍavānalapaṅkajā /
krīḍāpuṣkariṇī ramyā kalpakālamahārṇavaḥ // Mo_1,23.3 //
spaṣṭam || MoT_1,23.1-3 ||
kaṭutiktāmlabhūtāḍhyaiḥ sadadhikṣīrasāgaraiḥ /
tair eva taiḥ paryuṣitair jagadbhiḥ kālyavartanam // Mo_1,23.4 //
"kaṭutiktāmlāḥ" atyantatāmasikatāmasikarājasikāḥ | kaṭvādirasaviśeṣayuktāś ca ye "bhūtāḥ" carācarāḥ bhūtāḥ siddhadravyāṇi ca | taiḥ "āḍhyaiḥ" yuktaiḥ | paredyuḥ uṣitaiḥ "paryuṣitaiḥ" | na tu navair ity arthaḥ | "kālyavartanam" prābhātikabhojanaṃ | "asye"ti sargādyaślokasthaṃ sarvatra yojyam || MoT_1,23.4 ||
caṇḍī caturasañcārā sarvamātṛgaṇānvitā /
saṃsāravanavinyastanaraiṇākarṣaṇī vṛkī // Mo_1,23.5 //
asya kālasya "caṇḍī"ti nāmadheyā śaktiḥ | "vṛkī" bhavatīti sambandhaḥ | "mātṛgaṇaḥ" prasiddhaḥ | rājaputro 'pi ākheṭakārthaṃ vṛkīm pālayati || MoT_1,23.5 ||
pṛthvī karatale pṛthvī pānapātrī rasānvitā /
kamalotpalakalhāralolajālakamālitā // Mo_1,23.6 //
"pṛthvī" vistīrṇā || MoT_1,23.6 ||
virāvī vikaṭāsphālo nṛsiṃho bhujapañjare /
saṭāvikaṭapīnāṃsaḥ kāntaḥ krīḍāśakuntakaḥ // Mo_1,23.7 //
"nṛsiṃhaḥ" narasiṃhaḥ | rājaputrasyāpi vilāsārtham pañjare siṃho bhavati || MoT_1,23.7 ||
alābuvīṇāmadhuraḥ śaradvyomāmalacchaviḥ /
devaḥ kila mahākālo līlākokilabālakaḥ // Mo_1,23.8 //
"mahākālaḥ" saṃhārādhikārī "deva"viśeṣaḥ || MoT_1,23.8 ||
ajasrasphūrjitākāro vāntaduḥkhaśarāśaniḥ /
abhāvanāmakodaṇḍaḥ parisphurati sarvataḥ // Mo_1,23.9 //
"vāntāḥ" udgīrṇāḥ | "duḥkhāny" eva "śarāśanayaḥ" | yena | saḥ | abhāvanāmā cāsau kodaṇḍaḥ "abhāvanāmakodaṇḍaḥ" || MoT_1,23.9 ||
sargāntaślokena kālavilāsavarṇanaṃ samāpayati
anuttamasphuritavilāsavardhito
bhraman haran parivilasan vidārayan /
jarajjagaj jaraḍhavilolamarkaṭaḥ
parisphuradvapur iha kāla īhate // Mo_1,23.10 //
"īhate" nānāvidhāḥ ceṣṭāḥ karoti | iti śivam || MoT_1,23.10 ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe trayoviṃśaḥ sargaḥ || 1,23 ||
************************************************************************
evaṃ kālavilāsam uktvā daivavilāsam prastauti
atraiva durvilāsānāṃ cūḍāmaṇir ivāparaḥ /
karoty astīti lokena daivaṃ kālaś ca kathyate // Mo_1,24.1 //
"karoti" iti kriyākathanam | "astīti" sattākathanaṃ | "kālo" 'tra kṛtānto 'bhipretaḥ | tasyaiva "daiva"paryāyatvāt || MoT_1,24.1 ||
kriyāmātrād ṛte yasya svaparispandarūpiṇaḥ /
nānyad ālakṣyate rūpaṃ karmaṇo na samīhitam // Mo_1,24.2 //
teneyam akhilā bhūtasantatir nityapelavā /
tāpena himamāleva nītā vidhuratām bhṛśam // Mo_1,24.3 //
"yasya" daivasya | "kriyāmātraṃ" vinā | "na rūpam ālakṣyate" | "nā"pi "karmaṇaḥ" "samīhitaṃ" karmālambanaṃ kāṅkṣitam | "ālakṣyate" | kimartham | ayaṃ kiñcit karotīti "teneyam" "bhūtasantatir vidhuratāṃ nītā" || MoT_1,24.2-3 ||
yad idaṃ dṛśyate kiñcij jagadābhogimaṇḍalam /
tat tasya nartanāgāram ihāsāv abhinṛtyati // Mo_1,24.4 //
"tasya" daivasya || MoT_1,24.4 ||
asya nāmāntarakathanābhiprāyeṇāha
tṛtīyaṃ ca kṛtānteti nāma bibhrat sudāruṇam /
kāpālikavapur mattaṃ daivaṃ jagati nṛtyati // Mo_1,24.5 //
"kāpālikavapuḥ" kāpālikatulyaḥ || MoT_1,24.5 ||
asyaiva sarvādhāratvaṃ kathayati
nṛtyato hi kṛtāntasya nitāntam avirāgiṇaḥ /
nityaṃ niyatikāntāyā mune paramakāminaḥ // Mo_1,24.6 //
śeṣaḥ śaśikalāśubhro gaṅgāvāhaś ca tau tridhā /
upavīte avītābhe ubhe saṃsāravakṣasi // Mo_1,24.7 //
"tau" kau | "śeṣaḥ gaṅgāvāhaś" ca | "avītābhe" śobhāyukte | "saṃsāra" eva "vakṣas" | tatra || MoT_1,24.6-7 ||
candrārkamaṇḍale hemakaṭake karamūlayoḥ /
līlāsarasijaṃ haste brāhmam brahmāṇḍakarṇikam // Mo_1,24.8 //
"brāhmam" brahmaṇaḥ āsanabhūtam padmam | "brahmāṇḍasya karṇikam" karnikābhūtaṃ | tanmadhyavartitvāt || MoT_1,24.8 ||
tārābinducitaṃ lolapuṣkarāvartapallavam /
ekārṇavapayodhautam ekam ambaram ambaram // Mo_1,24.9 //
"ambaram" ākāśam | "ambaraṃ" vastram || MoT_1,24.9 ||
evaṃrūpasya tasyāgre niyatir nityakāminī /
anastamitasaṃrambham ārambhaiḥ parinṛtyati // Mo_1,24.10 //
"ārambhaiḥ" yamaniyamarūpaiḥ | nartakasya samīpe hi nartakī api nṛtyati || MoT_1,24.10 ||
tasyā nartanalolāyā jaganmaṇḍapakoṭare /
aruddhaspandarūpāyā āgamāpāyacañcure // Mo_1,24.11 //
cārubhūṣaṇam aṅgeṣu devalokāntarāvalī /
āpātālaṃ nabho lambaṃ kavarīmaṇḍalam bṛhat // Mo_1,24.12 //
"devānām" yāni "lokāntarāṇi" | teṣām "āvalī" "aṅgeṣu" "cārubhūṣaṇam" bhavati | "nabhaḥ" kathambhūtam | "āpātālam" pātālaṃ tāvat | "lambaṃ" vyāpakaṃ | nṛtyantyāś ca "kavarī" lambā bhavati || MoT_1,24.11-12 ||
narakālī ca mañjīramālā kalakalākulā /
protā duṣkṛtasūtreṇa pātālacaraṇe calā // Mo_1,24.13 //
"mañjīramālā" kiṅkiṇīmālā || MoT_1,24.13 ||
kastūrikātilakakaṃ kriyāsakhyopakalpitam /
citritaṃ citraguptena yāme vadanapaṭṭake // Mo_1,24.14 //
"yāme" yamasambandhini | "vadanapaṭṭake" mukhapaṭṭake | 'rthāt yamaśāsanapaṭṭarūpake mukhe | "citraguptena citritaṃ" citraguptakartṛkaṃ citritaṃ | citraguptalikhitā lipir iti yāvat | "kastūrikātilakam" bhavati | kathambhūtaṃ | "kriyāsakhyā" kriyāśaktirūpayā sakhyā | "upakalpitam" citraguptam āviśya racitam | "sakhī" hi sakhyās tilakaṃ karoti || MoT_1,24.14 ||
kālīrūpam upasthāya kalpānteṣu kriyākulam /
nṛtyaty eṣā punar devī sphuṭacchailaghanāravam // Mo_1,24.15 //
"kālī" kālaśaktiḥ | tasyā "rūpam upasthāya" āśritya | pūrvavṛttāpekṣayā "punar" iti prayogaḥ || MoT_1,24.15 ||
paścātpralambavibhrāntakaumārarathabarhibhiḥ /
netratrayabṛhadrandhrabhūribhāṅkārabhīṣaṇaiḥ // Mo_1,24.16 //
lambalolaśaraccandravitīrṇaharamūrdhajaiḥ /
uccaraccārumandāragaurīkavaricāmaraiḥ // Mo_1,24.17 //
uttāṇḍavācalākārabhairavādaratumbakaiḥ /
raṇatsahasrarandhrendradehabhikṣākapālakaiḥ // Mo_1,24.18 //
śuṣkā śarīrakhaṭvāṅgabhaṅgair āpūritāmbaram /
bhāyayaty ātmanātmānam api kṛṣṇair ghanāsitam // Mo_1,24.19 //
kulakam | "śuṣkā" śoṣaṇadharmayuktā | prakṛtatvāt iyaṃ niyatiḥ | "ātmanā" "ghanāsitam" atyantakṛṣṇam | "ātmānam api bhāyayati" bhayāviṣṭaṃ karoti | anyeṣāṃ tu kā katheti bhāvaḥ | "ātmānam" kathambhūtam | "śarīrasya" ye "khaṭvāṅgabhaṅgāḥ" arthāt khaṭvāṅgabhaṅgarūpāḥ avayavāḥ | taiḥ "āpūritāmbaram" | "śarīrakhaṭvāṅgaiḥ" kathambhūtaiḥ | "paścād" ityādi | "paścātpralambaḥ" ata eva "vibhrāntaḥ" bhraman | "kaumāraḥ" kumārasambandhī | "rathabarhī" yeṣāṃ | taiḥ | "bhāṅkārāḥ" vātakṛtāḥ jñeyāḥ | "lambaś" cāsau "lolaś "ca yaḥ "śaraccandras" | tena "vitīrṇāḥ" dattāḥ | kṛtā iti yāvat | "hara"vat "mūrdhajāḥ" yeṣāṃ | taiḥ | yathā harasya keśāḥ candrakalayā bhāsitāḥ bhavanti | tathāsyāḥ pūrṇena śaraccandreṇeti bhāvaḥ | "uccaraccārumandārā" vilasaccārumandārā | yā "gaurīkavarī" | sā eva "cāmaraṃ" yeṣāṃ | taiḥ | "uttāṇḍavaḥ" cāsau "acalākāraḥ "| "bhairavaḥ" mahābhairavaḥ | sa ev"ādaratumbakaḥ" ādaraviṣayaḥ vādyabhāṇḍaviśeṣaḥ yeṣāṃ | taiḥ | "raṇanti sahasrarandhrāṇi" netrarūpāṇi randhrasahasrāṇi yasya | tādṛśaḥ yaḥ "indradehaḥ" | sa eva "bhikṣākapālakaṃ" yeṣāṃ | taiḥ | tathā "kṛṣṇaiḥ" | idaṃ ca sthūladṛṣṭyartham bāhyadhyānam uktam | sūkṣmadṛṣṭīn prati tu bhaṅgyā kumārādiṣv api niyatisparśaḥ uktaḥ || MoT_1,24.16-19 ||
viśvarūpaśiraścakracārupuṣkaramālayā /
tāṇḍaveṣu vivalgantī mahākalpeṣu rājate // Mo_1,24.20 //
"viśvarūpasya" virājo | yat "śiraścakraṃ" | tad eva "cārupuṣkaramālā" | tayā || MoT_1,24.20 ||
pramattapuṣkarāvartaḍamarūḍḍāmarāravaiḥ /
tasyāḥ kila palāyante kalpānte tumburādayaḥ // Mo_1,24.21 //
"ḍamaravaḥ" vādyabhāṇḍaviśeṣāḥ | "uḍḍāmarāḥ" udbhaṭāḥ | "tumbure"ti gandharvanāma || MoT_1,24.21 ||
nṛtyato 'nte kṛtāntasya candramaṇḍalahāsinaḥ /
tārakācandrakācāruvyomapiñchāvacūlinaḥ // Mo_1,24.22 //
ekasmiñ śravaṇe dīrghā himavān asti mudrikā /
apare 'pi mahāmeruḥ kāntā kāñcanakarṇikā // Mo_1,24.23 //
"ante" kalpānte | "candramaṇḍalam" eva "hāsaḥ" | tadyuktasya | "candrakāṇi" [...] | tābhiḥ "cāru" yat | "vyomai"va "piñchaṃ" | tad "avacūlaṃ" śirobhūṣaṇaṃ yasya | tādṛśasya | "mudrikā" śvetaḥ karṇābharaṇaviśeṣaḥ || MoT_1,24.22-23 ||
atraiva kuṇḍale lole candrārkau gaṇḍamaṇḍale /
lokālokācalaśreṇī sarvataḥ kaṭimekhalā // Mo_1,24.24 //
"gaṇḍamaṇḍale" gaṇḍabhittau | kaṭisthā mekhalā "kaṭimekhalā" || MoT_1,24.24 ||
itaś cetaś ca gacchantī vidyudvalayavarṇikā /
anilāndolitā bhāti nīradāṃśukapaṭṭikā // Mo_1,24.25 //
"vidyudvalaya" eva "varṇikā" bhūṣaṇaviśeṣaḥ yasyās | tādṛśī "vidyudvalayavarṇikā" || MoT_1,24.25 ||
musulaiḥ paṭṭisaiḥ śūlaiḥ prāsais tomaramudgaraiḥ /
tīkṣṇaiḥ kṣīṇajagadvrātakṛtāntair iva sambhṛtaiḥ // Mo_1,24.26 //
saṃsārabandhanādīrghe pāśe kālakaracyute /
śeṣabhogamahāsūtre protair mālāsya śobhate // Mo_1,24.27 //
"saṃsārabandhanā"rtham | "ā" samantād | "dīrghe" | "asya" samanantaroktasya | daivāparaparyāyasya kṛtāntasya || MoT_1,24.26-27 ||
jīvollasanmakarikāratnatejobhir ujjvalā /
saptābdhikaṅkaṇaśreṇī bhujayor asya bhūṣaṇam // Mo_1,24.28 //
"jīvena ullasantaḥ" | sajīvā iti yāvat | "makarāḥ" yāsāṃ | tāḥ | "kaṅkaṇeṣv" api makarikāḥ bhavanti | kiṃ tu nirjīvāḥ || MoT_1,24.28 ||
vyavahāramahāvartā sukhaduḥkhaparamparā /
rajaḥpūrṇā tamaḥśyāmā romālī tasya rājate // Mo_1,24.29 //
"vyavahārāṇām mahāvartāḥ" punaḥ punar āgamanāni yasyāṃ | sā | tādṛśī "sukhaduḥkhaparamparā" "tasya" "romālī" "rājate" | kathambhūtā | "rajaḥpūrṇā" rajoguṇabharitā | tathā "tamaḥśyāmā" tamoguṇamalinā | "romālī" api āvartayuktā rajaḥpūrṇā tamaḥśyāmā ca bhavati || MoT_1,24.29 ||
evamprāyāṃ sa kalpānte kṛtāntas tāṇḍavodbhaṭām /
upasaṃhṛtya nṛtyehāṃ sṛṣṭyā saha maheśvaraḥ // Mo_1,24.30 //
punar hāsyamayīṃ nṛttalīlāṃ sarvasvarūpiṇīm /
tanotīmāṃ jarāduḥkhaśokābhinayabhūṣitām // Mo_1,24.31 //
"sṛṣṭyā saha" niyatyā saha | "punaḥ" sargārambhe | "imāṃ" jagadrūpām || MoT_1,24.30-31 ||
sargāntaślokenaitat samāpayati
bhūyaḥ karoti bhuvanāni vanāntarāṇi
lokāntarāṇi janajālakakalpanāṃ ca /
ācāracārukalanāṃ ca calācalāṃ ca
paṅkād yathārbhakajano racanām akhinnaḥ // Mo_1,24.32 //
"calācalām" atyantacalām | iti śivam || MoT_1,24.32 ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe caturviṃśaḥ sargaḥ || 1,24 ||
************************************************************************
evaṃ daivavilāsam uktvā phalitam āha
vṛtte 'sminn eva caiteṣāṃ kālādīnām mahāmune /
saṃsāranāmni kaivāsthā mādṛśānām bhavatv iha // Mo_1,25.1 //
ata iti śeṣaḥ | "vṛtte" carite | "ādi"śabdena daivādīnāṃ grahaṇam || MoT_1,25.1 ||
vikrītā iva tiṣṭhāma etair daivādibhir vayam /
dhūrtaiḥ prapañcacaturair mugdhā vanamṛgā iva // Mo_1,25.2 //
spaṣṭam || MoT_1,25.2 ||
eṣo 'nāryasamācāraḥ kālaḥ kavalanonmukhaḥ /
jagaty avirataṃ lokam pātayaty āpadarṇave // Mo_1,25.3 //
spaṣṭam || MoT_1,25.3 ||
dahaty ante durāśābhir daivo dāruṇaceṣṭayā /
lokam puṣpanikāśābhir jvālābhir dahano yathā // Mo_1,25.4 //
spaṣṭam || MoT_1,25.4 ||
dhṛtiṃ vidhurayaty ekāmayadārūpavallabhā /
strītvāt svabhāvacapalā niyatir niyamonmukhī // Mo_1,25.5 //
"āmayadā" rogadāyinī | na rūpeṇa vallabhā "arūpavallabhā" || MoT_1,25.5 ||
grasate 'viratam bhūtajālaṃ sarpa ivānilam /
kṛtāntaḥ karkaśācāro jarāṃ nītvā jagadvapuḥ // Mo_1,25.6 //
"jagad" eva "vapuḥ" yasya | tādṛśaḥ || MoT_1,25.6 ||
yamanirghṛṇarājendro nārtaṃ nāmānukampate /
sarvabhūtadayācāro jano durlabhatāṃ gataḥ // Mo_1,25.7 //
"ārtaṃ" dīnam || MoT_1,25.7 ||
sarvā eva mune phalguvibhavā bhūtajātayaḥ /
duḥkhāyaiva durantāya dāruṇā lobhabhūmayaḥ // Mo_1,25.8 //
"phalguvibhavāḥ" nissāravibhavayuktāḥ || MoT_1,25.8 ||
āyur atyantataralam mṛtyur ekas tu niṣṭhuraḥ /
tāruṇyaṃ cātitaralam bālyaṃ jaḍatayā hṛtam // Mo_1,25.9 //
spaṣṭam || MoT_1,25.9 ||
kalākalaṅkito loko bandhavo bhavabandhanam /
bhogā bhavamahārogās tṛṣṇā ca mṛgatṛṣṇikā // Mo_1,25.10 //
"kalābhiḥ" paravañcanākhyābhiḥ kalābhiḥ | "kalaṅkitaḥ" || MoT_1,25.10 ||
śatravaś cendriyāṇy eva satyaṃ yātam asatyatām /
praharaty ātmanaivātmā mana eva manoripuḥ // Mo_1,25.11 //
"ātmā" | "ātmanā" svayam | "praharaty" ātmānaṃ | durvikalpair iti śeṣaḥ | "mana" "eva" aśuddhamanaḥ eva | na tv anyaḥ | "manoripuḥ" śuddhasya manaso ripuḥ bhavati || MoT_1,25.11 ||
ahaṅkāraḥ kalaṅkāya buddhayaḥ paripelavāḥ /
kriyā duṣphaladāyinyo līlāḥ strīniṣṭhatāṃ gatāḥ // Mo_1,25.12 //
"paripelavā" atīkṣṇāḥ || MoT_1,25.12 ||
vāñchāviṣayaśālinyaḥ sacamatkṛtayaḥ kṛtāḥ /
nāryo doṣapatākinyo rasā nīrasatāṃ gatāḥ // Mo_1,25.13 //
"vāñchāviṣayāś" ca tāḥ "śālinyaś" ca āpātaramaṇīyāś ca | tādṛśyaḥ "nāryaḥ" | "sacamatkṛtayaḥ" camatkārayuktāḥ | "kṛtāḥ" kalpitāḥ | bhāvitā iti yāvat | kīdṛśyaḥ "nāryaḥ" | "doṣapatākinyaḥ" | rāgādidoṣamayatvāt rāgādi"doṣapatākinyaḥ" | "rasāḥ" śāstrādiviṣayāḥ abhilāṣāḥ | "nīrasatāṃ" śuṣkatāṃ "gatāḥ" || MoT_1,25.13 ||
vastv avastutayā cāttaṃ dattaṃ cittam ahaṅkṛtau /
abhāvarodhitā bhāvā bhavānto nādhigamyate // Mo_1,25.14 //
asmābhiḥ | "vastu" satyaṃ vastu | "avastutayā" deho 'ham ity evaṃrūpeṇa avastubhāven"āttaṃ" gṛhītaṃ | tathā "cittam" "ahaṅkṛtau" "dattam" ahaṅkāragrastaṃ kṛtam ity arthaḥ | "bhāvāḥ" "abhāvarodhitāḥ" nāśagṛhītāḥ | na jñātā iti śeṣaḥ | ataḥ "bhavāntaḥ" "nādhigamyate" na prāpyate || MoT_1,25.14 ||
tapyate kevalaṃ sādho matir ākulitāntarā /
rāgorago vilasati virāgaṃ nopagacchati // Mo_1,25.15 //
"virāgaṃ" rāgābhāvaḥ | "nopagacchati" nāgacchati || MoT_1,25.15 ||
rajoguṇahatā dṛṣṭis tamaḥ samparivardhate /
na cādhigamyate sattvaṃ tattvam atyantadūrataḥ // Mo_1,25.16 //
"tattvam" paramārthaḥ || MoT_1,25.16 ||
sthitir asthiratāṃ yātā mṛtir āgamanonmukhī /
dhṛtir vaidhuryam āyāti ratir nityam avastuni // Mo_1,25.17 //
"avastuni" avastubhūte dehādau || MoT_1,25.17 ||
matir māndyena malinā pātaikaparamaṃ vapuḥ /
jvalatīva jarā dehe pravisphūrjati duṣkṛtam // Mo_1,25.18 //
"māndyena" jāḍyena || MoT_1,25.18 ||
yatnenāyāti yuvatā dūre sajjanasaṅgatiḥ /
gatir na vidyate kācit kvacin nodeti satyatā // Mo_1,25.19 //
"yuvatā" lakṣaṇayā stryāsaktiḥ || MoT_1,25.19 ||
mano vimuhyatīvāntar muditā dūrato gatā /
nojjvalā karuṇodeti dūrād āyāti nīcatā // Mo_1,25.20 //
spaṣṭam || MoT_1,25.20 ||
dhīratādhīratām eti pātotpātaparo janaḥ /
sulabho durjanāśleṣo durlabhaḥ sādhusaṅgamaḥ // Mo_1,25.21 //
"dhīratā" "adhīratām" "eti" naśyatīty arthaḥ || MoT_1,25.21 ||
āgamāpāyino bhāvā bhāvanā bhavabandhanī /
nīyate kevalaṃ kvāpi nityam bhūtaparamparā // Mo_1,25.22 //
"nīyate" | kāleneti śeṣaḥ || MoT_1,25.22 ||
diśo 'pi hi na dṛśyante deśo 'py avyapadeśabhāk /
śailā api hi śīryante kaivāsthā mādṛśe jane // Mo_1,25.23 //
"deśaḥ" "avyapadeśabhāk" deśeti vyapadeśaṃ na bhajatīti tādṛk syāt | deśasyāpi deśeti nāma kālena na syād ity arthaḥ | yatredṛśānām īdṛśā daśā bhaviṣyanti tatra "mādṛśe jane kā eva āsthā" ko viśvāsaḥ syād iti bhāvaḥ || MoT_1,25.23 ||
dravanty api samudrāś ca śīryante tārakā api /
siddhā api na sidhyanti kaivāsthā mādṛśe jane // Mo_1,25.24 //
spaṣṭam || MoT_1,25.24 ||
adyate 'sattayāpi dyaur bhuvanaṃ cāpi bhajyate /
dharāpi yāti vaidhuryaṃ kaivāsthā mādṛśe jane // Mo_1,25.25 //
"asattayā" nāśena | "dyaur" "api" "adyate" grasyate || MoT_1,25.25 ||
dānavā api dīryanti dhruvo 'py adhruvajīvitaḥ /
amarā api māryante kaivāsthā mādṛśe jane // Mo_1,25.26 //
"māryante" | kāleneti śeṣaḥ || MoT_1,25.26 ||
śakro 'py ākramyate śakrair yamo 'pi hi niyamyate /
vāyor apy asty avāyuṣṭvaṃ kaivāsthā mādṛśe jane // Mo_1,25.27 //
"śakraiḥ" navīnaiḥ śakraiḥ || MoT_1,25.27 ||
somo 'pi vyomatām eti mārtāṇḍo 'py eti khaṇḍanam /
rugṇatām agnir apy eti kaivāsthā mādṛśe jane // Mo_1,25.28 //
"vyomatām" | nāśam ity arthaḥ || MoT_1,25.28 ||
parameṣṭhy apy aniṣṭhāvān harate harim apy ajaḥ /
bhavo 'py abhavatāṃ yāti kaivāsthā mādṛśe jane // Mo_1,25.29 //
"bhavo 'py" śrīmahādevo 'pi | "abhavatām" amahādevabhāvam || MoT_1,25.29 ||
kālaḥ śakalatām eti niyatiś cāpi nīyate /
kham apy ālīyate 'nante kaivāsthā mādṛśe jane // Mo_1,25.30 //
"anante" antarahite kasmiṃścid vastuni || MoT_1,25.30 ||
aśravyāvācyadurdarśatantreṇājñātamūrtinā /
bhuvanāni viḍambyante kenāpi bhramadāyinā // Mo_1,25.31 //
"aśravyaṃ" tathā "avācyaṃ" tathā "durdarśaṃ" "tantraṃ" vañcanopāyaḥ | yasya | tādṛśena | "kenā"pīti anirvācyenety arthaḥ || MoT_1,25.31 ||
ahaṅkārakalām etya sarvatrāntaravāsinā /
na so 'sti triṣu lokeṣu yas teneha na badhyate // Mo_1,25.32 //
dehādau ātmabhāvaḥ "ahaṅkāraḥ" | "tena" kenāpīty arthaḥ || MoT_1,25.32 ||
śilāśailakaṭapreṣu sāśvasūto divākaraḥ /
vanapāṣāṇavan nityam avaśaḥ paridolyate // Mo_1,25.33 //
śilāyuktāḥ śailāḥ "śilāśailāḥ" | teṣāṃ "kaṭaprāḥ" samūhāḥ | teṣu "paridolyate" dolanaṃ kāryate || MoT_1,25.33 ||
dharāgolakam antaḥsthasurāsuragaṇāspadam /
veṣṭyate dhiṣṇyacakreṇa pakvākṣoṭam iva tvacā // Mo_1,25.34 //
"dharāgolakam" bhūgolaṃ | "veṣṭyate" veṣṭanayuktaṃ kriyate | "dhiṣṇyacakreṇe"ti karaṇe tṛtīyā || MoT_1,25.34 ||
divi devā bhuvi narāḥ pātāle 'surabhoginaḥ /
kalpitāḥ kalpamātreṇa nīyante jarjarāṃ daśām // Mo_1,25.35 //
"asurabhoginaḥ" daityasarpāḥ | "kalpamātreṇa" kalpamātraparimāṇena || MoT_1,25.35 ||
kāmaś ca jagatīśānaraṇalabdhaparākramaḥ /
akrameṇaiva vikrānto lokam ākramya valgati // Mo_1,25.36 //
"īśānena" yaḥ "raṇaḥ" | tena "labdhaḥ" "parākramaḥ" | yena | tādṛśaḥ || MoT_1,25.36 ||
vasanto mattamātaṅgo madaiḥ kusumavarṣanaḥ /
āmoditakakupcakraś ceto nayati vakratām // Mo_1,25.37 //
"madaiḥ" madavāribhiḥ | "vakratāṃ" kāmakalāvidagdhatvam | kāmaprasaṅgeneha vasantābhidhānam || MoT_1,25.37 ||
anuraktāṅganālokalocanālokitākṛti /
spaṣṭīkartum manaḥ śakto na viveko mahān api // Mo_1,25.38 //
"mahān api vivekaḥ manaḥ spaṣṭīkartuṃ" śuddhīkartuṃ | "śakto na" bhavati | "manaḥ" kathambhūtaṃ | "anurakto" yaḥ "aṅganālokaḥ" | tasya yat "locanālokitam" dṛṣṭipātas | tadvad "ākṛtiḥ" yasya | tādṛśam | atyantacalam ity arthaḥ || MoT_1,25.38 ||
paropakārakāriṇyā parārtyā paritaptayā /
buddha eva sukhī manye svārthaśītalayā dhiyā // Mo_1,25.39 //
"buddhaḥ" jñānī | "svārthe" svaprayojane | "śītalayā" | na svārthanimittam paritaptayeti yāvat || MoT_1,25.39 ||
utpannadhvaṃsinaḥ kālavaḍavānalapātinaḥ /
saṅkhyātuṃ kena śakyante kallolā jīvitāmbudheḥ // Mo_1,25.40 //
"jīvitāmbudheḥ" "kallolāḥ" jīvā ity arthaḥ || MoT_1,25.40 ||
sarva eva narā mohād durāśāpāśapātinaḥ /
doṣagulmakasāraṅgā nigīrṇā janmajaṅgale // Mo_1,25.41 //
"doṣagulmakasāraṅgāḥ" doṣapriyā ity arthaḥ | mṛgo gulmapriyo bhavati | "nigīrṇāḥ" grastāḥ | moheneti śeṣaḥ | sāraṅgā api pāśapātinaḥ "jaṅgale" kirātena grastā bhavanti || MoT_1,25.41 ||
saṅkṣīyate jagati janmaparamparāsu
lokasya tair iha kukarmabhir āyur etat /
ākāśapādapalatākṛtapāśakalpaṃ
yeṣām phalaṃ na hi vicāravido 'pi vidmaḥ // Mo_1,25.42 //
"ākāśapādapalatākṛtapāśakalpam" asad ity arthaḥ | "iha" karma kurvantīti bhāvaḥ || MoT_1,25.42 ||
sargāntaślokenaitat samāpayati
adyotsavo 'yam ṛtur eṣa tatheha yātrā
te bāndhavāḥ sukham idaṃ sa viśeṣabhogaḥ /
itthaṃ mudhaiva kalayan svavikalpajālam
ālolapelavamatir galatīha lokaḥ // Mo_1,25.43 //
"ālolapelavamatir" aticañcalasvalpabuddhir ity arthaḥ | "svavikalpajālam" ity anena "utsavā"dīnām atyantāsattvam uktam | iti śivam || MoT_1,25.43 ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe pañcaviṃśaḥ sargaḥ || 1,25 ||
************************************************************************
punar api saṃsāradurvilasitam eva kathayati
anyac ca tātātitarām aramye
manorame veha jagatsvarūpe /
na kiñcid apy eti tad arthajātaṃ
yenātiviśrāntim upaiti cetaḥ // Mo_1,26.1 //
aham bravīmīti śeṣaḥ | he "tātā"ham "anyac ca" bravīmi | kim bravīṣīty apekṣāyām āh"ātitarām" iti | "manorame vā" manorame iva | "arthajātam" padārthasamūhaḥ | atyantaviśrāntau hi satyām anyārthaviṣayākāṅkṣā na punar udbhaved iti bhāvaḥ || MoT_1,26.1 ||
bālye gate kalpitakelilole
vayomṛge dāradarīṣu kīrṇe /
śarīrake jarjaratām prayāte
vidūyate kevalam eva lokaḥ // Mo_1,26.2 //
"vayomṛge" yauvanākhye mṛge | "jarjaratāṃ" vṛddhatvaṃ | "vidūyate" santapyate || MoT_1,26.2 ||
jarātuṣārābhihatāṃ śarīra-
sarojinīṃ dūratare vihāya /
kṣaṇād gate jīvitacañcarīke
janasya saṃsārasaro viśuṣkam // Mo_1,26.3 //
"vihāya" tyaktvā | "jīvitacañcarīke" jīvitākhye bhramare || MoT_1,26.3 ||
yadā yadā pākam upaiti nūnaṃ
tadā tadeyaṃ navam ātanoti /
jarābharānalpanavaprasūnaṃ
vijarjarā kāyalatā narāṇām // Mo_1,26.4 //
"nūnaṃ" niścaye | "navam" iti kriyāviśeṣaṇam | tena na paunaruktyam | āścaryaṃ ca pākaṃ gatāyāḥ latāyāḥ navaprasūnasya navam ātananam || MoT_1,26.4 ||
tṛṣṇānadī sāratarapravāha-
grastākhilānantapadārthajātā /
taṭasthasantoṣasuvṛkṣamūla-
nikāṣadakṣā vahatīha loke // Mo_1,26.5 //
spaṣṭam || MoT_1,26.5 ||
śarīranauś carmanibaddhabandhā
bhavāmbudhāv ālulitā bhramantī /
pravroḍyate pañcabhir indriyākhyair
adho vahantī makarair adhīnā // Mo_1,26.6 //
"pañcabhir" "indriyākhyaiḥ" "makaraiḥ" "śarīranauḥ" "pravroḍyate" magnā sampādyate iti sambandhaḥ | "ālulitaṃ" samantāc cañcalam || MoT_1,26.6 ||
tṛṣṇālatākānanacāriṇo 'mī
śākhāśataṃ kāmamahīruheṣu /
paribhramantaḥ kṣapayanti kāmam
manomṛgā no phalam āpnuvanti // Mo_1,26.7 //
"kāmaṃ" niścaye | "tṛṣṇālatānāṃ" yat "kānanam" | tatra "carantī"ti tādṛśās | tathā "paribhramantaḥ" paribhramaṇaśīlāḥ | "amī" "manomṛgāḥ" | "kāmamahīruheṣu" kānanagateṣu paramakāmākhyavṛkṣeṣu | gatam "śākhāśataṃ" | arthāt avāntarakāmarūpaṃ "śākhāśataṃ" | "kṣapayanti" cālayanti | svaviṣayaṃ kurvantīti yāvat | tathāpi "phalaṃ" "no" "āpnuvanti" || MoT_1,26.7 ||
kṛcchreṣu dūrāstaviṣādamohāḥ
svāmyeṣv anutsiktamano'bhirāmāḥ /
sudurlabhāḥ samprati sundarībhir
anāhatāntaḥkaraṇā mahāntaḥ // Mo_1,26.8 //
"kṛcchreṣu" āpatsu | "svāmyeṣu" sampatsu | "anutsiktaṃ" darparahitaṃ sat | "manaḥ" | ten"ābhirāmāḥ" || MoT_1,26.8 ||
taranti mātaṅgaghaṭātaraṅgaṃ
raṇāmbudhiṃ ye mayi te na śūrāḥ /
śūrās ta eveha manastaraṅgaṃ
ye svendriyāmbhodhim imaṃ taranti // Mo_1,26.9 //
spaṣṭam || MoT_1,26.9 ||
akliṣṭaparyantaphalābhirāmā
na dṛśyate kasyacid eva kācit /
kriyā durāśāhatacittavṛtter
yām etya viśrāntim upaiti lokaḥ // Mo_1,26.10 //
spaṣṭam || MoT_1,26.10 ||
kīrtyā jagad dikkuharam pratāpaiḥ
śriyā gṛhaṃ sattvabalena lakṣmīm /
ye pūrayanty akṣatadhairyabandhā
na te jagatyāṃ sulabhā mahāntaḥ // Mo_1,26.11 //
spaṣṭam || MoT_1,26.11 ||
apy antarasthaṃ giriśailabhitter
vajrālayābhyantarasaṃsthitaṃ vā /
sarvaṃ samāyānti samiddhavegāḥ
sarvāḥ śriyaḥ santatam āpadaś ca // Mo_1,26.12 //
śilānām iyaṃ śailā | sā cāsau bhittiḥ "śailabhittiḥ" | gireḥ śailabhittiḥ "giriśailabhittis" | tasyāḥ || MoT_1,26.12 ||
putrāś ca dārāś ca dhanaṃ ca buddhyā
prakalpyate tāta rasāyanaṃ ca /
sarvaṃ tu tan nāma karoty athānte
yatrātiramyā viṣamūrchanaiva // Mo_1,26.13 //
"prakalpyate" kalpanayā bhāvyate | "rasāyanam" | amṛtam iva | "ca"śabda ivārthaḥ | "ante" pariṇāme || MoT_1,26.13 ||
viṣādayukto viṣamām avasthām
upāgataḥ kāyavayo'vasāne /
bhāvān smaran svān abhidharmariktāñ
jano jarāvān abhidahyate 'ntaḥ // Mo_1,26.14 //
"kāyavayo'vasāne" vṛddhatve | "bhāvān" abhilāṣān | abhitaḥ dharmeṇa riktān "abhidharmariktān" | "antaḥ" manasi || MoT_1,26.14 ||
kāmārthadharmāptikṛśāntarābhiḥ
kriyābhir ādau divasāni nītvā /
cetaś caladbarhiṇapiñchalolaṃ
viśrāntim āgacchatu kena puṃsām // Mo_1,26.15 //
"kāmārthadharmāṇāṃ" yā "āptiḥ" | tayā "kṛśāntarābhiḥ" niḥsārābhiḥ | mokṣārthaṃ na kaścit kriyāṃ karotīti bhāvaḥ || MoT_1,26.15 ||
purogatair apy anavāptarūpais
taraṅgiṇītuṅgataraṅgakalpaiḥ /
kriyāphalaiḥ daivavaśād upetair
viḍambyate bhinnarucir hi lokaḥ // Mo_1,26.16 //
"hi" niścaye | "viḍambyate" vañcyate | "kriyāphalānāṃ" ca "anavāptarūpa"tvaṃ kṣaṇanaśvaratvena jñeyam || MoT_1,26.16 ||
imāny amūnīti vibhāvitāni
kāryāṇy aparyantamanoramāṇi /
janasya jāyājanarañjanena
jaṭājarāntaṃ jarayanti cetaḥ // Mo_1,26.17 //
"jāyājanarañjanene"ti hetau tṛtīyā | "jaṭānāṃ" yā "jarā" | tad"antam" || MoT_1,26.17 ||
parṇāni śīrṇāni yathā tarūṇāṃ
sametya janmāśu layam prayānti /
tathaiva lokāḥ svavivekahīnāḥ
sametya gacchanti kuto 'py ahobhiḥ // Mo_1,26.18 //
"svavivekahīnāḥ" ātmavicārarahitāḥ || MoT_1,26.18 ||
itas tato dūrataraṃ vihṛtya
praviśya gehaṃ divasāvasāne /
vivekilokāśrayisādhukarma-
rikte 'hni yāte ka upaiti nidrām // Mo_1,26.19 //
spaṣṭam || MoT_1,26.19 ||
vidrāvite śatrujane samaste
samāgatāyām abhitaś ca lakṣmyām /
sevyanta etāni sukhāni yāvat
tāvat samāyāti kuto 'pi mṛtyuḥ // Mo_1,26.20 //
spaṣṭam || MoT_1,26.20 ||
kuto 'pi saṃvardhitatuccharūpair
bhāvair amībhiḥ kṣaṇadṛṣṭanaṣṭaiḥ /
vilobhyamānā janatā jagatyāṃ
na vetty upāyātam aho na yātam // Mo_1,26.21 //
"kuto 'pi" anirvācyāt kasmāccid vastunaḥ | "bhāvaiḥ" padārthaiḥ | "upāyātam" bhāvaviṣayajanma | "yātam" bhāvaviṣayasaraṇam || MoT_1,26.21 ||
yiyāsubhiḥ kālamukhaṃ kriyante
janaiḍakais te hatakarmabandhāḥ /
ye pīnatām eva balād upetya
śarīrabandhe nanu te bhavanti // Mo_1,26.22 //
"janaiḍakaiḥ" janākhyaiḥ meṣaiḥ | "te" "hatakarmabandhāḥ" kutsitakarmaprapañcāḥ | "kriyante" | "te" ke | "ye" pratisvaṃ sthitāḥ" "ye "balād" haṭhena | "pīnatām" "eva" na tu kṣīnatām | "etya" āgatya | "te" tava | "śarīrabandhe" śarīrabandhārthaṃ | "nanu" "bhavanti" niścayena bhavantīty arthaḥ | karmavaśād eva hi puruṣaḥ dehabandham prāpnoti || MoT_1,26.22 ||
ajasram āgacchati satvareyam
anārataṃ gacchati satvaraiva /
kuto 'pi lolā janatā jagatyāṃ
taraṅgamālā kṣaṇabhaṅgureva // Mo_1,26.23 //
"janatā" janasamūhaḥ || MoT_1,26.23 ||
prāṇāpahāraikaparā narāṇām
mano manohāritayā haranti /
raktacchadāḥ ṣaṭpadacañcalākṣyo
viṣadrumālolalatāḥ striyaś ca // Mo_1,26.24 //
"haranti" svavaśīkurvanti mohayanti ca | "raktacchadāḥ" raktapattrāḥ raktādharāś ca | "lolalatāḥ" lolaśākhāḥ | lakṣaṇayā lolabhujāś ca || MoT_1,26.24 ||
ito 'nyataś copagatā mudhaiva
samānasaṅketanibandhabhāvā /
yātrāsamāsaṅgasamā narāṇāṃ
kalatramitravyavahāramāyā // Mo_1,26.25 //
"saṅketaḥ" gantavyo deśaḥ | yathā "yātrāyām" mārge janā anyo'nyaṃ rātrau militvā prabhāte "samānaṃ" gantavyaṃ deśaṃ gacchanti | tathā saṃsāre 'pi putrādibhiḥ militvā mṛtvā paralokākhyaṃ deśaṃ gacchanti | atas teṣu bhāvabandhanaṃ na yuktam iti bhāvaḥ || MoT_1,26.25 ||
pradīpaśāntiṣv iva bhuktabhūri-
daśāsv atisnehanibandhanīṣu /
saṃsāramāyāsu calācalāsu
na jñāyate tattvam atāttvikīṣu // Mo_1,26.26 //
"atisnehaḥ" rāgādhikyaṃ tailādhikyaṃ ca | sa "nibandhanaṃ" kāraṇaṃ yāsāṃ | tāḥ | tādṛśīṣu "calācalāsu" aticañcalāsu | "atāttvikīṣu" asatyāsu || MoT_1,26.26 ||
saṃsārasaṃrambhakucakrikeyam
prāvṛṭpayobudbudabhaṅgurāpi /
asāvadhānasya janasya buddhau
cirasthirapratyayam ātanoti // Mo_1,26.27 //
atyantam bhramyamāṇā "cakrikāpi" "asāvadhānasya" "janasya" "buddhau" "sthiratāpratyayam" ādadhāti | atyantavairāgyāviṣṭatvāt "ku"śabdaprayogaḥ || MoT_1,26.27 ||
śobhojjvalā dainyavaśād vinaṣṭā
guṇāḥ sthitāḥ samprati jarjaratve /
āśvāsanā dūrataram prayātā
janasya hemanta ivāmbujasya // Mo_1,26.28 //
"jarjaratve "nāśaunmukhye | "janasyāśvāsanā" janakartṛkam "āśvāsanam" || MoT_1,26.28 ||
punaḥ punar daivavaśād upetya
svadehabhāreṇa kṛtāpakāraḥ /
vilūyate yatra taruḥ kuṭhārair
āśvāsane tatra hi kaḥ prasaṅgaḥ // Mo_1,26.29 //
"yatra" "daivavaśāt" "punaḥ punaḥ upetya" upāgatya | "svadehabhāreṇa" śākhopaśākhabhāreṇa | "kṛtaḥ apakāro" yasya | saḥ "taruḥ kuṭhāraiḥ" janena "lūyate" | "hi" niścaye | "tatra" tasmin saṃsāre | "āśvāsane kaḥ prasaṅgaḥ" kā yuktatā bhavati | "upetye"ty asya "kṛte"ty anena sahaikakartṛtvam bṛhadbhayāya eva bhavatīti bhāvaḥ || MoT_1,26.29 ||
manoramasyāpy atidoṣavṛtter
antar vighātāya samutthitasya /
viṣadrumasyeva janasya saṅgād
āsādyate samprati mūrcchanaiva // Mo_1,26.30 //
"ati"śayena "doṣe vṛttir" yasya | saḥ | tasya || MoT_1,26.30 ||
kās tā dṛśo yāsu na santi doṣāḥ
kās tā diśo yāsu na duḥkhadāhaḥ /
kās tāḥ prajā yāsu na bhaṅguratvaṃ
kās tāḥ kriyā yāsu na nāma māyā // Mo_1,26.31 //
"māyā" kapaṭaḥ || MoT_1,26.31 ||
kalpābhidhānakṣaṇajīvino 'pi
kalpaughasaṅkhyākalane viriñcāḥ /
ataḥ kalāśālini kālajāle
laghutvadīrghatvadhiyo 'py asatyāḥ // Mo_1,26.32 //
"kalpaughānāṃ" "kalane" gaṇane | kriyamāṇe iti śeṣaḥ | kriyamāṇe sati "viriñcā" "api" brahmāṇaḥ api | "kalpābhidhānakṣaṇajīvinaḥ" bhavanti | phalitam āh"āta" iti | "kalāḥ" kalpādirūpāḥ | tābhih "śālini" || MoT_1,26.32 ||
sarvatra pāṣāṇamayā mahīdhrā
mṛdā mahī dārubhir eva vṛkṣāḥ /
māṃsair janāḥ pauruṣabaddhabhāvā
nāpūrvam astīha vikārahīnam // Mo_1,26.33 //
"pauruṣe" puruṣakāre | "baddhāḥ" "bhāvāḥ" yeṣāṃ | te || MoT_1,26.33 ||
ālokyate cetanayānuviddhaḥ
payonibaddho 'ṇucayo nabhaḥsthaḥ /
pṛthagvibhāgena padārthalakṣmyā
etaj jagan netarad asti kiñcit // Mo_1,26.34 //
"cetanayā" "anuviddhaḥ" vyāptaḥ | "nabhaḥsthaḥ payonibaddhaḥ" jalāvaṣṭabdhaḥ | "aṇucayaḥ" paramāṇusamūhaḥ | "padārthalakṣmyāḥ pṛthagvibhāgena" padārthalakṣmīsambandhinā pṛthak vibhāgena | "ālokyate" | uktaviśeṣaṇāḥ paramāṇava eva nānārthabhāvena dṛśyante iti yāvat | "etaj jagad" asti | "itarat" anyat | "kiñcij jagan" "nāsti" | padārthanānābhāvasyaiva jagattvāt | ataś cātra kiṃ ramyatvaṃ kiṃ vāramyatvam iti bhāvaḥ || MoT_1,26.34 ||
camatkṛtiś ceha manasviloke
cetaścamatkārakarī narāṇām /
svapne 'pi sādho viṣayaṃ kadācit
keṣāñcid apy eti na citrarūpā // Mo_1,26.35 //
"iha" saṃsāre | "manasviloke" iti nirdhāraṇe | teṣām api manasvinām madhye saṃsāre cittānandakarī "keṣām api" "camatkṛtir" nāstīti piṇḍārthaḥ || MoT_1,26.35 ||
adyāpayāte tv api kalpanāyā
ākāśavallīphalavanmahattve /
udeti nālobhalavāhatānām
udāravṛttāntamayī kathaiva // Mo_1,26.36 //
"adyā"smin vairāgyasamaye | "kalpanāyāḥ" saṃsārakalpanāyāḥ | "udāravṛttāntamayī" "kathā" adhyātmaśāstrakathā | "alobhalavāhatānāṃ" lobharahitānām asmākam ity arthaḥ | etadanubhave tu kā kathety "eva"śabdābhiprāyaḥ || MoT_1,26.36 ||
ādātum icchan padam uttamānāṃ
svacetasaivopahato 'dya lokaḥ /
pataty aśaṅkam paśur adrikūṭād
ānīlavallīdalavāñchayeva // Mo_1,26.37 //
spaṣṭam || MoT_1,26.37 ||
avāntaranyastanirarthakāṃsa-
cchāyālatāpattraphalaprasūnāḥ /
śarīra eva kṣatasampadaś ca
śvabhradrumā adyatanā narāś ca // Mo_1,26.38 //
"śvabhradrumāḥ" kathambhūtāḥ | "avāntare" na tu viśrāntisthāne | "nyastāni" sthāpitāni | "nirarthakāni" anyeṣām upayogitvābhāvena arthaśūnyāni | "aṃsacchāyālatāpattraphalaprasūnāni" yaiḥ | te | "adyatanāḥ" "narāḥ" kathambhūtāḥ | "śarīre eva "svaśarīrārtham eva | na tu paropakārārthaṃ | "kṣatasampadaḥ" | "aṃsa"śabdo 'tra lakṣaṇayā drumaskandavācakaḥ | anyat svayam abhyūham || MoT_1,26.38 ||
kvacij janā mārdavasundareṣu
kvacit karāleṣu ca sañcaranti /
daśāntarāleṣu nirantareṣu
vanāntaṣaṇḍeṣv iva kṛṣṇaśārāḥ // Mo_1,26.39 //
"daśāntarāleṣu" daśāmadhyeṣu || MoT_1,26.39 ||
dhātur navāni divasam prati bhīṣaṇāni
ramyāṇi cāvalulitākhilamānavāni /
kāryāṇi kaṣṭaphalapākahatodayāni
vismāpayanti na śaṭhasya manāṃsi keṣām // Mo_1,26.40 //
"dhātuḥ" daivasya | "divasam" "prati" pratidivasaṃ | "avalulitāḥ" cāñcalyaṃ nītāḥ | "akhilāḥ" "mānavāḥ" yaiḥ | tāni | "śaṭhasye"ti dhātāram prati kopātiśayaṃ sūcayati || MoT_1,26.40 ||
sargāntaślokenaitat samāpayati
janaḥ kāmāsakto vividhakukalāvedanaparaḥ
samaḥ svapne 'py asmiñ jagati sulabho nādya sujanaḥ /
kriyā duḥkhāsaṅgād vidhuravidhurā nūnam akhilā
na jāne netavyā katham iva daśā jīvitamayī // Mo_1,26.41 //
"kāmāsaktaḥ" svapnayojanamātraparaḥ | "āvedanam" prakaṭīkaraṇam | iti śivam || MoT_1,26.41 ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe ṣaḍviṃśaḥ sargaḥ || 1,26 ||
************************************************************************
evaṃ jagato nityatām uktvātha tadviparyāsaṃ kathayati
yac cedaṃ dṛśyate kiñcij jagat sthāvarajaṅgamam /
tat sarvam asthiram brahman svapnasaṅgamasannibham // Mo_1,27.1 //
spaṣṭam || MoT_1,27.1 ||
asthiratvam eva vistarataḥ kathayati
śuṣkasāgarasaṅkāśo nikhāto yo 'dya dṛśyate /
sa prātar abhrasaṃvīto nagaḥ sampadyate mune // Mo_1,27.2 //
"nikhātaḥ" gartaḥ || MoT_1,27.2 ||
yo vanavyūhavistīrṇo vilīḍhagagano 'calaḥ /
dinair eva sa yāty urvīsamatāṃ kūpatāṃ ca vā // Mo_1,27.3 //
"vilīḍhagaganaḥ" vyāptākāśaḥ || MoT_1,27.3 ||
yad aṅgam adya saṃvītaṃ kauśeyasragvilepanaiḥ /
digambaraṃ tad eva śvo dūre viśaritāvaṭe // Mo_1,27.4 //
"śvo" dine | "viśaritā" viśīrṇo bhavitā || MoT_1,27.4 ||
yatrādya nagaraṃ dṛṣṭaṃ vicitrācāracañcalam /
tatraivodeti divasaiḥ saṃśūnyāraṇyadhanvatā // Mo_1,27.5 //
"dhanvā" maruḥ || MoT_1,27.5 ||
yaḥ pumān adya tejasvī maṇḍalāny adhitiṣṭhati /
sa bhasmakūṭatāṃ rājan divasair adhigacchati // Mo_1,27.6 //
"maṇḍalāni" deśān | "bhasmakūṭatām" bhasmacayabhāvam || MoT_1,27.6 ||
araṇyānī mahābhīmā yā nabhomaṇḍalopamā /
patākācchāditākāśā saiva sampadyate purī // Mo_1,27.7 //
spaṣṭam|| MoT_1,27.7 ||
yā latāvalitā bhīmā bhāty adya vipināvalī /
divasair eva sā yāti mune marumahīpadam // Mo_1,27.8 //
"marumahīpadam" marumahībhāvam || MoT_1,27.8 ||
salilaṃ sthalatāṃ yāti sthalī bhavati vāribhūḥ /
viparyasyati sarvaṃ hi sakāṣṭhāmbutṛṇaṃ jagat // Mo_1,27.9 //
"viparyasyati" viparyāsaṃ yāti || MoT_1,27.9 ||
anityaṃ yauvanam bālyaṃ śarīraṃ dravyasañcayāḥ /
bhāvād bhāvāntaraṃ yānti taraṅgavad anāratam // Mo_1,27.10 //
"bhāvāt" ekasmāt svarūpāt | "bhāvāntaram" anyat svarūpam || MoT_1,27.10 ||
vātāttadīpakaśikhālolaṃ jagati jīvitam /
taḍitsphuraṇasaṅkāśā padārthaśrīr jagattraye // Mo_1,27.11 //
"vātāttā" vātagṛhītā || MoT_1,27.11 ||
viparyāsam iyaṃ yāti bhūribhūtaparamparā /
bījarāśir ivājasram prathamānaḥ punaḥ punaḥ // Mo_1,27.12 //
"prathamānaḥ" upyamānaḥ || MoT_1,27.12 ||
manaḥpavanaparyastabhūribhūtarajaḥpaṭā /
pātotpātaparāvartavarābhinayabhūṣitā // Mo_1,27.13 //
ālakṣyate sthitir iyaṃ jāgatī janitabhramā /
nṛttāveśavivṛtteva saṃsārārabhaṭīnaṭī // Mo_1,27.14 //
"manaḥpavanena paryastāḥ" īritāḥ | ye "bhūribhūtās" | te eva "rajaḥpaṭaḥ" rajovṛtaḥ paṭaḥ | yasyāḥ | sā | "parāvartaḥ" punarāvṛttirūpo bhramaḥ | "jāgatī sthitiḥ" jagadrūpā sthitiḥ | "nṛtte" ya "āveśaḥ" | tatra "vivṛttā" pravṛttā | "saṃsāre" saṃsārākhye raṅge | yā "ārabhaṭī" | tasyāḥ "naṭī" | "ārabhaṭī" raudrarasavṛttiviśeṣaḥ || MoT_1,27.13-14 ||
gandharvanagarākāraviparyāsavidhāyinī /
apāṅgabhaṅgurodāravyavahāramanoramā // Mo_1,27.15 //
taḍittaralam ālokam ātanvānā punaḥ punaḥ /
saṃsārarañjanā brahman nṛttamatteva rājate // Mo_1,27.16 //
"saṃsārasya" "rañjanā" rāgaḥ | "nṛttamatteva rājate" | kathambhūtā | "gandharvanagarākāraḥ" yaḥ "viparyāsaḥ" | taṃ "vidadhātī"ti tādṛśī | tath"āpāṅga"vat "bhaṅguraḥ" | "apāṅgeṣu" ca "bhaṅguraḥ" | yaḥ "udāravyavahāraḥ" | tena "manoramā" | tathā "taḍittaralam" aticañcalam | "ālokaṃ" svaviṣayaṃ jñānaṃ svaśarīraprakāśanaṃ ca | "punaḥ" "punaḥ ātanvānā" || MoT_1,27.15-16 ||
divasās te mahāntas te saṃpadas tāḥ kriyāś ca tāḥ /
sarvaṃ smṛtipadaṃ yātaṃ yāmo vayam api kṣaṇāt // Mo_1,27.17 //
"te divasā" iti sambandhaḥ | "tac"chabdena pūrvānubhūtānāṃ divasānāṃ smaraṇam || MoT_1,27.17 ||
pratyahaṃ kṣayam āyāti pratyahaṃ jāyate punaḥ /
adyāpi hatarūpāyā nānto 'syā dagdhasaṃsṛteḥ // Mo_1,27.18 //
spaṣṭam || MoT_1,27.18 ||
tiryaktvam puruṣā yānti tiryañco naratām api /
devāś cādevatāṃ caite kim eveha vibho sthiram // Mo_1,27.19 //
"tiryag"ādīnām "puruṣatvā"digamanaṃ svabhāvadvāreṇa jñeyam atha vā janmadvāreṇa || MoT_1,27.19 ||
racayan raśmijālena rātryahāni punaḥ punaḥ /
ativāhya raviḥ kāyaṃ vināśāvadhim īkṣate // Mo_1,27.20 //
"ativāhya" pravartayitvā || MoT_1,27.20 ||
brahmā viṣṇuś ca rudraś ca sarvā vā bhūtajātayaḥ /
nāśam evānudhāvanti salilānīva vāḍavam // Mo_1,27.21 //
spaṣṭam || MoT_1,27.21 ||
dyauḥ kṣamā vāyur ākāśam parvatāḥ sarito diśaḥ /
vināśavāḍavasyaitat sarvaṃ saṃśuṣkam indhanam // Mo_1,27.22 //
sudāhyatvasūcakaṃ "saṃśuṣkam" iti || MoT_1,27.22 ||
dhanāni bandhavo bhṛtyā mitrāṇi vibhavāś ca ye /
vināśabhayabhītasya sarvaṃ nīrasatāṃ gatam // Mo_1,27.23 //
mameti śeṣaḥ || MoT_1,27.23 ||
svadante tāvad evaite bhāvā jagati dhīmataḥ /
yāvat smṛtipathaṃ yāti na vināśakurākṣasaḥ // Mo_1,27.24 //
spaṣṭam || MoT_1,27.24 ||
kṣaṇam aiśvaryam āyāti kṣaṇam eti daridratā /
kṣaṇaṃ vigatarogatvaṃ kṣaṇam āgatarogatā // Mo_1,27.25 //
spaṣṭam || MoT_1,27.25 ||
pratikṣaṇaṃ viparyāsadāyinā mahatāmunā /
jagadbhrameṇa ke nāma dhīmanto 'pi na mohitāḥ // Mo_1,27.26 //
spaṣṭam || MoT_1,27.26 ||
tamaḥpaṅkasamālabdhaṃ kṣaṇam ākāśamaṇḍalam /
kṣaṇaṃ kanakaniḥṣyandakomalālokasundaram // Mo_1,27.27 //
kṣaṇaṃ jaladanīlābjamālāvalitakoṭaram /
kṣaṇam uḍḍāmararavaṃ kṣaṇam mūkam avasthitam // Mo_1,27.28 //
kṣaṇaṃ tārāvilasitaṃ kṣaṇam arkeṇa bhūṣitam /
kṣaṇam indukṛtāhlādaṃ kṣaṇaṃ sarvabahiṣkṛtam // Mo_1,27.29 //
āgamāpāyaparayā sthityā saṃsthitanāśayā /
na bibhetīha saṃsāre dhīro 'pi ka ivānayā // Mo_1,27.30 //
"sthityā" jagatsthityā | adhīrasya tu kā katheti bhāvaḥ || MoT_1,27.27-30 ||
āpadaḥ kṣaṇam āyānti kṣaṇam āyānti sampadaḥ /
kṣaṇaṃ janmātha maraṇam mune kim iva na kṣaṇam // Mo_1,27.31 //
sarvaṃ kṣaṇe eveti bhāvaḥ || MoT_1,27.31 ||
prāg āsīd anya eveha tātas tv anyetaro dinaiḥ /
apy ekarūpam bhagavan kiñcid asti na susthitam // Mo_1,27.32 //
"tātaḥ" daśarathaḥ | anyasmāt itaraḥ "anyetaraḥ" || MoT_1,27.32 ||
ghaṭasya paṭatā dṛṣṭā paṭasyāpi ghaṭasthitiḥ /
na tad asti na yad dṛṣṭaṃ viparyasyati saṃsṛtau // Mo_1,27.33 //
"dṛṣṭe"ti kālāntare mṛttvādidvāreṇa "viparyasyati" viparyāsaṃ gacchati || MoT_1,27.33 ||
aśūreṇa hataḥ śūra ekenāpi śataṃ hatam /
prākṛtāḥ prabhutāṃ yātāḥ sarvam āvartate jagat // Mo_1,27.34 //
"āvartate" parivṛttim bhajate || MoT_1,27.34 ||
janateyaṃ viparyāsam ajasram anugacchati /
jaḍaspandaparāmarśāt taraṅgānām ivāvalī // Mo_1,27.35 //
"janatā" janasamūhaḥ | "jaḍaḥ" yaḥ "spandaḥ" | tena "parāmarśāt" sparśāt | jāḍyād iti yāvat | "jalaspande" yaḥ "parāmarśaḥ" | tasmād iti ca || MoT_1,27.35 ||
bālyam adya dinair eva yauvanaśrīs tato jarā /
dehe 'pi naikarūpatvaṃ kāsthā bāhyeṣu vastuṣu // Mo_1,27.36 //
spaṣṭam || MoT_1,27.36 ||
kṣaṇam ānanditām eti kṣaṇam eti viṣāditām /
kṣaṇam saumyatvam āyāti sarvasmin naṭavan manaḥ // Mo_1,27.37 //
"sarvasmin" sarveṣu prāṇiṣu || MoT_1,27.37 ||
itaś cānyad itaś cānyad itaś cānyad ayaṃ vidhiḥ /
racayan vastu nāyāti khedaṃ līlāsv ivārbhakaḥ // Mo_1,27.38 //
spaṣṭam || MoT_1,27.38 ||
cinoty unmādayaty atti nihanty āhanti cātmasāt /
jagajjātam idaṃ dhātā pātotpātaśatair iha // Mo_1,27.39 //
"cinoti" vardhayati | "unmādayati" unmādayuktaṃ karoti | "atti" bhakṣayati | "nihanti" nāśayati | "ātmasāt" svādhīnaṃ karoti | "āhanti" samantān nāśayati || MoT_1,27.39 ||
kṣaṇenānyad dinenānyat prātar anyad itas tataḥ /
racayan vañcanādakṣo vidhir dṛṣṭo na kenacit // Mo_1,27.40 //
"na dṛṣṭaḥ" indriyāviṣayatvāt || MoT_1,27.40 ||
yad adya tat tu na prātar yat prātas tat tu nādya ca /
yad anyadā tu tan nādya sarvam āvartatetarām // Mo_1,27.41 //
spaṣṭam || MoT_1,27.41 ||
santatānīha duḥkhāni sukhāni viralāni ca /
satataṃ rātryahānīva vivartante naram prati // Mo_1,27.42 //
"santatāni" avicchinnāni | "naram" "prati" pratipuruṣam || MoT_1,27.42 ||
āvirbhāvatirobhāvabhāgino bhavabhāvinaḥ /
janasya sthiratāṃ yānti nāpado na ca sampadaḥ // Mo_1,27.43 //
"āvirbhāvatirobhāvau" bhajatīti tādṛśasya | "bhave" saṃsāre | "bhāvaḥ" prādurbhāvaḥ asyāstīti tādṛśasya || MoT_1,27.43 ||
padāt padam ayam pāpaḥ sarvam āpadi pātayan /
helāvivalitāśeṣaḥ khalaḥ kālalavaḥ sthitaḥ // Mo_1,27.44 //
gacchann iti śeṣaḥ | "helayā" na tu yatnena | "vivalitaṃ" rūpāntaraṃ nītam | "aśeṣam" | yena | saḥ || MoT_1,27.44 ||
sargāntaślokenaitat samāpayati
samaviṣamadaśāvipākabhinnās
tribhuvanabhūtaparamparāphalaughāḥ /
samayapavanapātitāḥ patanti
pratidinam ātatasaṃsṛtidrumebhyaḥ // Mo_1,27.45 //
"samaviṣamadaśānāṃ" yaḥ "vipākaḥ" pariṇāmaḥ | tena "bhinnāḥ" | tadyuktā iti yāvad | iti śivam || MoT_1,27.45 ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe saptaviṃśaḥ sargaḥ || 1,27 ||
************************************************************************
evaṃ jagadviparyāsam uktvā tatkṛtāṃ viraktatām pratipādayati
iti medhopadāvāgnidagdhe mahati cetasi /
prasphuranti na bhogāśā mṛgatṛṣṇāḥ sarassv iva // Mo_1,28.1 //
"iti medhā" eva "upadāvāgni" davāgnisamīpaṃ | tena "dagdhe" || MoT_1,28.1 ||
pratyahaṃ cātikaṭutām eti saṃsārasaṃsthitiḥ /
kālapākavaśollāsirasā nimbalatā yathā // Mo_1,28.2 //
"kālena" yaḥ "pākaḥ" | tasya "vaśena" "ullāsī rasaḥ" | yasyāḥ | sā || MoT_1,28.2 ||
vṛddhim āyāti daurjanyaṃ saujanyaṃ yāti tānavam /
karañjakarkaśe rājan pratyahaṃ janacetasi // Mo_1,28.3 //
"rājann" iti daśaratham prati kathanaṃ | "karañja"vat kaṇṭakavat | "karkaśe" | ato janasaṅgān mama viratiḥ jāteti bhāvaḥ | evam uttaratrāpi bhāvayojanā kāryā || MoT_1,28.3 ||
bhajyate bhuvi maryādā jhagity eva diśam prati /
śuṣkeva māṣaśimikā ṭāṅkārakaṭhināravam // Mo_1,28.4 //
spaṣṭam || MoT_1,28.4 ||
rājyebhyo bhogapūgebhyaś cintāvanto mahīśvarāḥ /
nirastacintākalikā varam ekāntaśīlatā // Mo_1,28.5 //
"rājyebhyaḥ" rājyārthaṃ | phalitam āha "niraste"ti | ata ity adhyāhāryam || MoT_1,28.5 ||
nānandāya mamodyānaṃ na sukhāya mama śriyaḥ /
na harṣāya mamārthāśā śāmyāmi manasā saha // Mo_1,28.6 //
"śāmyāmi" nakiñcidbhāvanārūpāṃ śāntiṃ gacchāmi || MoT_1,28.6 ||
anityaś cāsukho lokas tṛṣṇā tāta durutsahā /
cāpalopahataṃ cetaḥ kathaṃ yāsyāmi nirvṛtim // Mo_1,28.7 //
spaṣṭam || MoT_1,28.7 ||
nābhinandāmi maraṇaṃ nābhinandāmi jīvitam /
yathā tiṣṭhāmi tiṣṭhāmi tathaiva vigatajvaram // Mo_1,28.8 //
anena ca jīvanmuktapadaprāptiḥ sūcitā | yathāsthitatvaṃ hi jīvanmuktiṃ vinā na sambhavati || MoT_1,28.8 ||
kim me rājyena kim bhogaiḥ kim arthena kim īhitaiḥ /
ahaṅkāravaśād etat sa eva galito mama // Mo_1,28.9 //
ahaṅkārābhāve hi nakiñcidrūpaḥ puruṣaḥ kiṃ rājyādibhiḥ karoti || MoT_1,28.9 ||
janmāvalivaratrāyām indriyagranthayo dṛḍhāḥ /
ye lagnās tadvimokṣārthaṃ ye yatante ta uttamāḥ // Mo_1,28.10 //
"tadvimokṣārtham" indriyagranthīnāṃ vimokṣārtham || MoT_1,28.10 ||
dalitam māninīlokair mano makaraketunā /
komalaṃ khuraniṣpeṣaiḥ kamalaṃ kariṇā yathā // Mo_1,28.11 //
"māninīlokair" iti karaṇe tṛtīyā | "makaraketune"ti kartari || MoT_1,28.11 ||
adya cet svasthayā buddhyā munīndra na cikitsyate /
bhūyaś cittacikitsāyāṃ kaḥ kilāvasaraḥ kutaḥ // Mo_1,28.12 //
"adya" sakalasāmagryānvite samaye |" svasthayā" sāmagrīcintāhīnayā || MoT_1,28.12 ||
nanu viṣayasevanaṃ tyaktvā kimarthaṃ cikitsāparo bhavatīty | atrāha
viṣaṃ viṣayavaiṣamyaṃ na viṣaṃ viṣam ucyate /
janmāntaraghnā viṣayā ekadehaharaṃ viṣam // Mo_1,28.13 //
"viṣaya"kṛtaṃ "vaiṣamyam" "viṣayavaiṣamyam" | janmāntare ghnanti "janmāntaraghnāḥ" vāsanārūpeṇa sthitatvāt || MoT_1,28.13 ||
te eva tvāṃ kathaṃ tyajantīty | atrāha
na sukhāni na duḥkhāni na mitrāṇi na bandhavaḥ /
na jīvitaṃ na maraṇam bandhāya jñasya cetasaḥ // Mo_1,28.14 //
"bandhāya" rāgadveṣarūpabandhārtham | "jñasya" vivekayuktasya || MoT_1,28.14 ||
nanu tava jñatvam kuto 'stīty apekṣāyāṃ jñatvakaraṇam eva prārthayate
tad bhavāmi yathā brahman pūrvāparavidāṃ vara /
vītaśokabhayāyāso jñas tathopadiśāśu me // Mo_1,28.15 //
spaṣṭam || MoT_1,28.15 ||
vāsanājālavalitā duḥkhakaṇṭakasaṅkaṭā /
nipātotpātabahalā bhīmarūpājñatāṭavī // Mo_1,28.16 //
spaṣṭam || MoT_1,28.16 ||
krakacograviniṣpeṣaṃ soḍhuṃ śakto 'smy aham mune /
saṃsāravyavahārotthaṃ nāśāviṣamavaiśasam // Mo_1,28.17 //
"āśayā" kṛtaṃ "viṣamaṃ" kaṭhinaṃ |" vaiśasaṃ" hiṃsanam | "āśāviṣamavaiśasam" || MoT_1,28.17 ||
idaṃ nāstīdam astīti vyavahārijanabhramaḥ /
dhunotīdaṃ calaṃ ceto rajorāśim ivānilaḥ // Mo_1,28.18 //
"dhunoti" kampayati || MoT_1,28.18 ||
tṛṣṇātantulavaprotajīvasañcayamauktikam /
cidacchāṅgatayā nityam prakaṭaṃ cittanāyakam // Mo_1,28.19 //
saṃsārahāram aratiḥ kālavyālavibhūṣaṇam /
troṭayāmy aham akrūrāṃ vāgurām iva kesarī // Mo_1,28.20 //
"cid" eva "accham" "aṅgaṃ" svarūpaṃ | yasya | saḥ | tasya bhāvaḥ tat"tā" | tayā | cinmayatvenety arthaḥ | "prakaṭaṃ" vedyatāṃ gataṃ | anyathā hy acinmayatvād vedyaṃ kathaṃ syāt | cidaviruddhasya cidviṣayībhūtasyaiva vedyatvayogāt | hāro 'pi "prakaṭo" viśado bhavati | "cittam" eva "nāyakaḥ" utpādakaḥ madhyamaṇiś ca yasya | taṃ | "akrūrāṃ" komalām || MoT_1,28.19-20 ||
nīhāraṃ hṛdayāṭavyām manastimiram āśu me /
kenacij jñānadīpena bhinddhi tattvavidāṃ vara // Mo_1,28.21 //
"hṛdayaṃ" hṛtkamalam eva "aṭavī" araṇyaṃ | tatra "nīhāraṃ" | "kenacit" mayā vaktum aśakyenety arthaḥ || MoT_1,28.21 ||
vidyanta eveha na te mahātman
durādhayo na kṣayam āpnuvanti /
ye saṅgamenottamamānasānāṃ
niśātamāṃsīva niśākareṇa // Mo_1,28.22 //
he "mahātman" | "iha" loke | "te" "durādhayo na" "vidyante" "ye uttamānāṃ saṅgamena kṣayaṃ nāpnuvanti" uttamamānasasaṅgamena durādhayo naśyantīti bhavaḥ || MoT_1,28.22 ||
sargāntaślokenaitat samāpayati
āyur vāyuvighaṭṭitābjapaṭalīlambāmbuvad bhaṅguram
bhogā meghavitānamadhyavilasatsaudāminīcañcalāḥ /
lolo yauvanalālanājalarayaś cety ākalayya drutam
mudraivādridṛḍhārpitā nanu mayā citte ciraṃ śāntaye // Mo_1,28.23 //
"vitānaṃ" samūhaḥ | "lālanā "vilāsaḥ | "mudrā "maunaṃ | viṣayāvedanam iti yāvat | kathambhūtā | "adri"vat parvatavat | "dṛḍhā" | iti śivam || MoT_1,28.23 ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe aṣṭāviṃśaḥ sargaḥ || 1,28 ||
************************************************************************
evaṃ viraktatām pratipādya vairāgyakṛtāvasthākathanam prastauti
evam abhyutthitānarthasārthasaṅkaṭakoṭaram /
jagad ālokya nirmagnam manomananakardame // Mo_1,29.1 //
mano me bhramatīvedaṃ sambhramaś copajāyate /
gātrāṇi parikampante pattrāṇīva jarattaroḥ // Mo_1,29.2 //
"abhyutthitaḥ" abhyudayaṃ gataḥ | yaḥ "anarthasārtha" anarthasamūhaḥ | tena "saṅkaṭaṃ" sambādhaṃ | "koṭaram" madhyaṃ yasya | tat | "manasaḥ" yat "mananam" saṅkalpāparaparyāyo mananākhyo dharmaḥ | sa eva "kardamaḥ" | tasmin | "sambhramaḥ" āvegaḥ | "gātrāṇi" aṅgāni || MoT_1,29.1-2 ||
anāptottamasantoṣacaryotsaṅgākulā matiḥ /
śūnyāspadā bibhetīha bālevālpabaleśvarā // Mo_1,29.3 //
"anāptaḥ" | "uttamasantoṣasya" "caryāyāḥ" kriyāyāḥ | "utsaṅgaḥ" aṅkaḥ | yayā | sā | tādṛśī cāsau | ata ev"ākulā" ca | bālāpi anāptapriyasakhyutsaṅgā ākulā bhavati | "alpabalaḥ īśvaraḥ" patir | yasyāḥ | sā | tādṛśī | "alpabaleśvarā" "śūnyāspadā" ca "bālā" hi sphuṭam eva "bibheti" || MoT_1,29.3 ||
vikalpebhyo luṭhanty etāś cāntaḥkaraṇavṛttayaḥ /
śvabhrebhya iva sāraṅgyas tucchālambaviḍambitāḥ // Mo_1,29.4 //
"vikalpebhyaḥ luṭhanti" anyasmād vikalpād anyaṃ vikalpaṃ yāntīty arthaḥ | atha vā mohaṃ gacchantīti | "antaḥkaraṇavṛttayaḥ" kathambhūtāḥ | "tucchāḥ" āpātamātramadhuratvena niḥsārāḥ | ye "ālaṃbāḥ" viṣayās | tair "viḍambitāḥ" vañcitāḥ | svonmukhāḥ kṛtā iti yāvat || MoT_1,29.4 ||
avivekāspadabhraṣṭāḥ kaṣṭe rūḍhā na satpade /
andhakūpam ivāpannā varākāś cakṣurādayaḥ // Mo_1,29.5 //
"kaṣṭe" viṣayākhye kaṭhine pade ity arthaḥ || MoT_1,29.5 ||
nāvasthitim upāyāti na ca yāti yathepsitam /
cintā jīveśvarāyattā kāntevāpriyasadmani // Mo_1,29.6 //
"avasthitiṃ" sthairyam | "yathepsitaṃ" svepsitam artham | "jīva" eva "īśvaraḥ" patiḥ | tasy"āyattā" vaśyā | na tu svādhīnā || MoT_1,29.6 ||
jarjarīkṛtya vastūni tyajantī bibhratī tathā /
mārgaśīrṣāntavallīva dhṛtir vidhuratāṃ gatā // Mo_1,29.7 //
"jarjarīkṛtya" nirvidya | "bibhratī" | navānīti śeṣaḥ | "dhṛtiḥ" lakṣaṇayā dhairyayuktā buddhiḥ || MoT_1,29.7 ||
apahastitasarvārtham anavasthitir āsthitā /
gṛhītvotsṛjya cātmānam avasthitir avasthitā // Mo_1,29.8 //
"apahastitāḥ" hastād atītāḥ | "sarve arthāḥ" yatra | tat | niṣprayojanam ity arthaḥ | "anavasthitiḥ" aratiḥ | "āsthitā" dṛḍhībhūtā | "avasthitiḥ" ratiḥ | "ātmānaṃ gṛhītvā" "utsṛjya" "cāvasthitā" śithilāsthitety arthaḥ || MoT_1,29.8 ||
calitācalitenāntar avaṣṭambhena me matiḥ /
daridrācchinavṛkṣasya mūleneva viḍambyate // Mo_1,29.9 //
"daridrair" "ācchinno" mūladeśaṃ tāvac chinnaś cāsau "vṛkṣas" | tasya | "mūlena" kartrā | "calitācalitena" kṣaṇam acalitena | avaṣṭambhena dhairyeṇa | upalakṣitā "me matiḥ" karmabhūtā | "viḍambyate" 'nukriyate | mama matiḥ chinnavṛkṣamūlavad aṅkurajananāsamarthāstīti bhāvaḥ || MoT_1,29.9 ||
cetaś cañcalam ābhogi bhuvanāntarvihāri ca /
sambhramaṃ na jahātīdaṃ svavimānam ivāmaraḥ // Mo_1,29.10 //
"ābhogi" vikalpākhyābhogayuktam || MoT_1,29.10 ||
ato 'tuccham anāyāsam anupādhi gatabhramam /
kiṃ tat sthitipadaṃ sādhu yatra śaṅkā na vidyate // Mo_1,29.11 //
sthiteḥ yogyam padaṃ "sthitipadaṃ" | "śaṅkā" nāśaśaṅkā || MoT_1,29.11 ||
sarvārambhasamārambhāḥ sujanā janakādayaḥ /
vyavahāraparā eva katham uttamatāṃ gatāḥ // Mo_1,29.12 //
"sarvārambheṣu" "samārambhaḥ" yeṣāṃ | te | sarvakāriṇa iti yāvat | "sujanāḥ" sajjanāḥ || MoT_1,29.12 ||
lagnenāpi kilāṅgeṣu bahunā bahumānada /
kathaṃ saṃsārapaṅkena pumān iha na lipyate // Mo_1,29.13 //
"na lipyate" svāveśenotpāditaiḥ sukhaduḥkhaiḥ pāpapuṇyaiḥ vā na gṛhyate || MoT_1,29.13 ||
kāṃ dṛṣṭiṃ samupāśritya bhavanto vītakalmaṣāḥ /
mahānto vicarantīha jīvanmuktā mahāśayāḥ // Mo_1,29.14 //
tāṃ mamāpi kathayeti bhāvaḥ || MoT_1,29.14 ||
lobhayanto bhayāyaiva viṣayābhogabhoginaḥ /
bhaṅgurākāravibhavāḥ katham āyānti bhavyatām // Mo_1,29.15 //
"bhayāyaiva" na tu sukhāya | "viṣayāḥ" "bhogāḥ" | bhogayuktāḥ bhoginaḥ "bhogabhoginaḥ" | puṣṭaśarīrayuktasarpasvarūpā ity arthaḥ | "bhaṅgurākāraḥ" naśvarasvabhāvaḥ | "vibhavaḥ" utpattisthānaṃ yeṣāṃ | tādṛśāḥ | "bhavyatām" rāgānutpādakatvena ramaṇīyatām || MoT_1,29.15 ||
mohamātaṅgamṛditā kalaṅkakalitāntarā /
param prasādam āyāti śemuṣīsarasī katham // Mo_1,29.16 //
"kalaṅko" 'tra bhogānusandhānarūpo jñeyaḥ | "śemuṣī" buddhiḥ | sā eva "sarasī" || MoT_1,29.16 ||
saṃsāra eva nivasañ jano vyavaharann api /
na bandhaṃ katham āyāti padmapattre payo yathā // Mo_1,29.17 //
spaṣṭam || MoT_1,29.17 ||
ātmavat tṛṇavad vedaṃ sakalaṃ janayañ jagat /
katham uttamatām eti manomanmatham aspṛśan // Mo_1,29.18 //
"janayan" utpādayan | lakṣaṇayā jānan ity arthaḥ | mano hi jñānadvāreṇaiva sarvaṃ janayati | ubhayathāpi mokṣa eveti bhāvaḥ || MoT_1,29.18 ||
kam mahāpuruṣam pāram upayātam bhavodadheḥ /
ācāreṇānusṛtyāyaṃ jano yāti na duṣkṛtam // Mo_1,29.19 //
spaṣṭam || MoT_1,29.19 ||
kiṃ tad yad ucitaṃ śreyaḥ kiṃ tat syād ucitam phalam /
vartitavyaṃ ca saṃsāre kathaṃ nāmāsamañjase // Mo_1,29.20 //
"asamañjase" viṣame || MoT_1,29.20 ||
tat tvaṃ kathaya me kiñcid yenāsya jagataḥ prabho /
vedmi pūrvāparāṃ dhātuś ceṣṭitasyāsamasthitim // Mo_1,29.21 //
"yena" kathitena | "pūrvāparām" antadvayayuktāṃ | samagrām iti yāvat | "asamasthitiṃ" viṣamāṃ sthitiṃ | "jagataḥ" kathambhūtasya | "dhātuś ceṣṭitasya" brahmaceṣṭitarūpasya || MoT_1,29.21 ||
hṛdayākāśaśaśinaś cetaso malamārjanam /
yathā me jāyatām brahmaṃs tathā nirvighnam ācara // Mo_1,29.22 //
"malamārjanam" saṃśayākhyamalamārjanam || MoT_1,29.22 ||
kim iha syād upādeyaṃ kiṃ vā heyam athetarat /
kathaṃ viśrāntim āyātu cetaś capalam adrivat // Mo_1,29.23 //
"atha itarad" upekṣyaṃ kim asti || MoT_1,29.23 ||
kena pāvanamantreṇa duḥsaṃsṛtiviṣūcikā /
śāmyatīyam anāyāsam āyāsaśatakāriṇī // Mo_1,29.24 //
spaṣṭam || MoT_1,29.24 ||
kathaṃ śītalatām antar ānandatarumañjarīm /
pūrṇacandra ivākṣīṇāṃ rākām āsādayāmy aham // Mo_1,29.25 //
"rākām" pūrṇimām || MoT_1,29.25 ||
prāpyāntaḥpūrṇatām antar na śocāmi yathā punaḥ /
santo bhavantas tattvajñās tathaivopadiśantu mām // Mo_1,29.26 //
spaṣṭam || MoT_1,29.26 ||
sargāntaślokenaitat samāpayati
anuttamānandapadapradhāna-
viśrāntiriktaṃ hi mano mahātman /
kadarthayantīha bhṛśaṃ vikalpāḥ
śvāno vane deham ivālpajīvam // Mo_1,29.27 //
"kadarthayanti" mathnanti | iti śivam || MoT_1,29.27 ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe ekonatriṃśaḥ sargaḥ || 1,29 ||
************************************************************************
evaṃ vairāgyakṛtām avasthām uktvopāyam praṣṭum prastāvaṃ karoti
proccavṛkṣacalatpattralambāmbulavabhaṅgure /
āyuṣīśānaśītāṃśukalāmṛduni dehake // Mo_1,30.1 //
kedāraviraṭadbhekakaṇṭhatvakkoṇabhaṅgure /
vāgurāvalaye jantoḥ suhṛtsvajanasaṅgame // Mo_1,30.2 //
vāsanāvātavalitakadāśātaḍiti sphuṭe /
mohaughamihikāmeghe ghanaṃ sphūrjati garjati // Mo_1,30.3 //
nṛtyaty uttāṇḍavaṃ caṇḍe lole lobhakalāpini /
suvikāsini sasphoṭam anarthakuṭajadrume // Mo_1,30.4 //
krūre kṛtāntamārjāre sarvabhūtākhuhāriṇi /
aśrutaspandasañcāre kuto 'py uparipātini // Mo_1,30.5 //
ka upāyo gatiḥ kā vā kā cintā kaḥ samāśrayaḥ /
keneyam aśubhodarkā na bhavej jīvitāṭavī // Mo_1,30.6 //
"īśānaśītāṃśukalā" śrīmahādevaśiraḥsthā candrakalā | "raṭataḥ" "bhekasya" "kaṇṭhatvak" atyanta"bhaṅgurā" bhavati | iti tasyā upamānatvena grahaṇam | "mihikāmeghe" nīhārayukte meghe | kathambhūte | "vāsanāvātena" "valitā" yā "kadāśā" | sā eva "taḍit" yasya | tādṛśe | "sphuṭe" prakaṭe | "uttāṇḍavam" udbhaṭaṃ | "sasphoṭaṃ" sphoṭanayuktaṃ | saśabdam ity arthaḥ | "kṛtāntamārjāre" kathambhūte | "aśrutaspandaḥ sañcāro" yasya | tādṛśe | "aśubhodarkā" aśubhottaraphalā | "jīvitam" ev"āṭavī "vanam || MoT_1,30.1-6 ||
na tad asti pṛthivyāṃ vā divi deveṣu vā kvacit /
sudhiyas tuccham apy etad yan na yāti naramyatām // Mo_1,30.7 //
"naramyatām" iti nasamāso 'yam | aramyatām ity arthaḥ | sarvatra sarvaṃ "sudhiyaḥ" aramyatām eva yātīti bhāvaḥ | "api"śabdaḥ pādapūraṇārthaḥ || MoT_1,30.7 ||
ayaṃ hi dagdhasaṃsāro nīrandhrakalanākulaḥ /
kathaṃ susvādutām eti nīraso mūrkhatāṃ vinā // Mo_1,30.8 //
mūrkhatābhāve tu susvādutāṃ naitīti bhāvaḥ || MoT_1,30.8 ||
āśāprativiṣā kena kṣīrasnānena ramyatām /
upaiti puṣpaśubhreṇa madhuneva suvallarī // Mo_1,30.9 //
"āśā" eva "prativiṣā" tiktadravyaviśeṣaḥ | "kena" kiṃrūpeṇa || MoT_1,30.9 ||
apamṛṣṭamalodeti kṣālanenāmṛtadyutiḥ /
manaścandramasaḥ kena tena kāmakalaṅkinaḥ // Mo_1,30.10 //
"apamṛṣṭaṃ" naṣṭaṃ | "malaṃ" yasyāḥ | sā | "tena kene"ti praśnaḥ | "manaścandramasaḥ" kathambhūtasya | "kāma" eva "kalaṅkaḥ" asyāstīti tādṛśasya || MoT_1,30.10 ||
dṛṣṭasaṃsāragatinā dṛṣṭādṛṣṭavināśinā /
kena vā vyavahartavyaṃ saṃsāravanavīthiṣu // Mo_1,30.11 //
"dṛṣṭā saṃsāragatiḥ" yena | saḥ | tādṛśena | tathā "dṛṣṭādṛṣṭayoḥ" "vināśaḥ" asyāstīti tādṛśena | padārthadharmādharmādyatītena jīvanmukteneti yāvat | "kena" kena prakāreṇa | "saṃsāravanavīthiṣu" "vyavahartavyaṃ" vyavahāraḥ kartavyaḥ || MoT_1,30.11 ||
rāgadveṣamahārogā bhogapūrvātipūtayaḥ /
kathaṃ jantor na bādhante saṃsārāraṇyacāriṇaḥ // Mo_1,30.12 //
"rāgadveṣā" eva "mahārogāḥ" | te "saṃsārāraṇyacāriṇo" "jantoḥ" "kathaṃ na bādhante" | kathambhūtāḥ | "bhogāḥ" "pūrvaṃ" kāraṇaṃ yeṣāṃ | te | tādṛśāś ca te '"tipūtayaś" cātiśayena pūtigandhāś ca | rāgādigataḥ pūtiḥ | arthād dharṣāmarṣau jñeyau | rogapakṣe tu prasiddhārtha eva || MoT_1,30.12 ||
kathaṃ ca vīravairāgnau patatāpi na dahyate /
pāvake pārateneva rasena rasaśālinā // Mo_1,30.13 //
kṣatriyajātitvād iyam uktiḥ | "pāratena" "rasena" pāratākhyena rasena || MoT_1,30.13 ||
tarhi vyavahāram eva mā kurv ity | atrāha
yasmāt kila jagaty asmin vyavahārakriyāṃ vinā /
na sthitiḥ sambhavaty abdhau patitasyājalā yathā // Mo_1,30.14 //
"sthitiḥ" avasthānam || MoT_1,30.14 ||
rāgadveṣavinirmuktā sukhaduḥkhavivarjitā /
kṛśānor dāhahīneva śikhā nāstīha satkriyā // Mo_1,30.15 //
spaṣṭam || MoT_1,30.15 ||
manomananamāninyāḥ satāpābhuvanatraye /
kṣayayuktiṃ vinā nāsti brūta tām alam uttamāḥ // Mo_1,30.16 //
"satāpam" "ā" samantād | "bhuvanatrayaṃ" | tasmin | "manomananamāninyāḥ kṣayayuktiṃ vinā nāsti" | tāpanivārakam iti śeṣaḥ | ataḥ he "uttamāḥ" | yūyaṃ "tāṃ" kṣayayuktiṃ | "brūta" kathayatety arthaḥ | "ābhuvanatrayam" ity atra āṅśabdo 'bhivyāpakatve samasyate | ānagaram itivat || MoT_1,30.16 ||
vyavahāravato yuktyā duḥkhaṃ nāyāti me yayā /
atha vāvyavahārasya brūta tāṃ gatim uttamāḥ // Mo_1,30.17 //
"avyavahārasya" vyavahārarahitasya | "gatiṃ" yuktim || MoT_1,30.17 ||
tat kathaṃ kena vā kiṃ vā kṛtam uttamacetasā /
pūrvaṃ yenaiti viśrāmam paramam pāvanam manaḥ // Mo_1,30.18 //
"kenottamacetasā" "pūrvaṃ" "tat kiṃ" "kṛtaṃ kathaṃ vā kṛtaṃ" | "tat kim" mameti śeṣaḥ | "yena" mama "manaḥ" "pāvanaṃ" sat "paramaṃ" "viśrāmam" "eti" || MoT_1,30.18 ||
yathā jānāsi bhagavaṃs tathā mohanivṛttaye /
brūhi me sādhavo yena yūyaṃ nirduḥkhatāṃ gatāḥ // Mo_1,30.19 //
nanu katham ahaṃ vaktuṃ śaknomīty atrāha "sādhava" iti || MoT_1,30.19 ||
atha vā tādṛśī brahman yuktir yadi na vidyate /
na yuktim mama vā kaścid vidyamānām api sphuṭam // Mo_1,30.20 //
svayaṃ caiva na cāpnomi tāṃ viśrāntim anuttamām /
tad ahaṃ tyaktasarveho nirahaṅkāratāṃ gataḥ // Mo_1,30.21 //
na bhokṣye na pibāmy ambu nāham paridadhe 'mbaram /
karomi nāhaṃ vyāpāraṃ snānadānāśanādikam // Mo_1,30.22 //
he "brahmann" | "atha vā yadi tādṛśī yuktir na vidyate" | "vidyamānām api" "yuktiṃ kaścin mama" "na" | brūyād iti śeṣaḥ | "svayaṃ ca" "tāṃ viśrāntiṃ" yathātathālabdhayā yuktyā kṛtaṃ viśrāmam | atijāḍyān "nāpnomi" | "tadāhaṃ" "nirahaṅkāratāṃ gato" 'ta eva "tyaktasarvehaḥ "san | "na bhokṣye" | tilakam || MoT_1,30.20-22 ||
" " na ca tiṣṭhāmi kāryeṣu sampatsv āpaddaśāsu ca /
na kiñcid api vāñchāmi dehatyāgād ṛte mune // Mo_1,30.23 //
spaṣṭam || MoT_1,30.23 ||
kevalaṃ vigatāśaṅko nirmamo gatamatsaraḥ /
maunam eveha tiṣṭhāmi lipikarmasv ivārpitaḥ // Mo_1,30.24 //
spaṣṭam || MoT_1,30.24 ||
atha krameṇa santyajya saśvāsocchvāsasaṃvidam /
sanniveśaṃ tyajāmīmam anarthaṃ dehanāmakam // Mo_1,30.25 //
śvāsaś cocchvāsaś ca | tau "śvāsocchvāsau" | tābhyāṃ saha vartate iti "saśvāsocchvāsā" | tādṛśī "saṃvit" | tāṃ | "sanniveśaṃ" saṃsthānam || MoT_1,30.25 ||
nanu samatāviṣayatvena svasambandhitayā sthitasya dehasya tyāgaḥ kathaṃ sidhyatīty | atrāha
nāham asya na me dehaḥ śāmyāmy asnehadīpavat /
sarvam eva parityajya tyajāmīdaṃ kalevaram // Mo_1,30.26 //
spaṣṭam || MoT_1,30.26 ||
sargāntaślokena śrīrāmavākyam upasaṃharati
ity uktavān amalaśītakarābhirāmo
rāmo mahattaravivekavikāsicetāḥ /
tūṣṇīm babhūva purato mahatāṃ ghanānāṃ
kekāravaśramavaśād iva nīlakaṇṭhaḥ // Mo_1,30.27 //
"nīlakaṇṭhaḥ" mayūraḥ | iti śivam || MoT_1,30.27 ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe triṃśaḥ sargaḥ || 1,30 ||
************************************************************************
śrīvālmīkiḥ śrībharadvājam prati kathayati
vadaty evam manomohavinivṛttikaraṃ vacaḥ /
rāme rājīvapattrākṣe tasmin rājakumārake // Mo_1,31.1 //
sarve babhūvus tatrasthā vismayotphullalocanāḥ /
dhṛtāmbarā deharuhair giraḥ śrotum ivodgataiḥ // Mo_1,31.2 //
virāmavāsanāpāstasamastabhavavāsanāḥ /
muhūrtam amṛtāmbhodhivīcīvilulitā iva // Mo_1,31.3 //
"deharuhaiḥ" romabhiḥ | "dhṛtāmbarāḥ" dhṛtavastrāḥ | romakañcukānvitāḥ ity arthaḥ | "deharuhaiḥ" kathambhūtair "iva" | "giraḥ" śrīrāma"giraḥ" "śrotum udgataiḥ" utthitair "iva" | "virāmavāsanayā" nivṛttivāsanayā | "apāstāḥ" tyaktāḥ | "samastāḥ" "bhavavāsanāḥ" yaiḥ | te "vilulitāḥ" cañcalīkṛtāḥ || MoT_1,31.1-3 ||
tā giro rāmabhadrasya tasya citrārpitair iva /
saṃśrutāḥ śṛṇukair antar ānandaparipīvaraiḥ // Mo_1,31.4 //
"śṛṇukaiḥ" śrotṛbhiḥ || MoT_1,31.4 ||
śṛṇukān eva viśeṣeṇa kathayati
vasiṣṭhaviśvāmitrādyair munibhiḥ saṃsadi sthitaiḥ /
jayantaghṛṣṭipramukhair mantribhir mantrakovidaiḥ // Mo_1,31.5 //
spaṣṭam || MoT_1,31.5 ||
nṛpair daśarathaprakhyaiḥ pauraiḥ pāraśavādibhiḥ /
sāmantai rājaputraiś ca brāhmaṇair brahmavādibhiḥ // Mo_1,31.6 //
spaṣṭam || MoT_1,31.6 ||
tathā bhṛtyair amātyaiś ca pañjarasthaiś ca pakṣibhiḥ /
krīḍāmṛgair gataspandais turaṅgair gatacarvaṇaiḥ // Mo_1,31.7 //
"gatacarvaṇaiḥ" tyaktabhojanaiḥ || MoT_1,31.7 ||
kausalyāpramukhaiś caiva nijavātāyanasthitaiḥ /
saṃśāntabhūṣaṇārāvair aspandair vanitāgaṇaiḥ // Mo_1,31.8 //
spaṣṭam || MoT_1,31.8 ||
udyānavallīnilayair viṭaṅkanilayair api /
akṣubdhapakṣatatibhir vihagair viratāravaiḥ // Mo_1,31.9 //
siddhair nabhaścaraiś caiva tathā gandharvakinnaraiḥ /
nāradavyāsapulahapramukhair munipuṅgavaiḥ // Mo_1,31.10 //
spaṣṭam || MoT_1,31.9-10 ||
anyaiś ca devadeveśavidyādharamahoragaiḥ /
rāmasya tā vicitrārthā mahodārā giraḥ śrutāḥ // Mo_1,31.11 //
spaṣṭam || MoT_1,31.11 ||
atha tūṣṇīṃ sthitavati rāme rājīvalocane /
tasmin raghukulākāśaśaśāṅkasamasundare // Mo_1,31.12 //
sādhuvādagirā sārdhaṃ siddhasārthasamīritā /
vitānakasamā vyomnaḥ puṣpavṛṣṭiḥ papāta ha // Mo_1,31.13 //
spaṣṭaṃ || MoT_1,31.12-13 ||
puṣpavṛṣṭiṃ viśinaṣṭi
mandārakośaviśrāntabhramaradvandvanādinī /
madirāmodasaundaryamuditonmadamānavā // Mo_1,31.14 //
spaṣṭam || MoT_1,31.14 ||
vyomavātavinunneva tārakāṇām paramparā /
patiteva dharāpīṭhaṃ svargastrīhasitacchaṭā // Mo_1,31.15 //
spaṣṭam || MoT_1,31.15 ||
vṛṣṭiṣv ekaśaranmeghalavāvalir iva cyutā /
haiyaṅgavīnapiṇḍānām īriteva paramparā // Mo_1,31.16 //
"vṛṣṭiṣu" "vṛṣṭy"antaḥ || MoT_1,31.16 ||
himavṛṣṭir ivodārā muktāhāracayopamā /
aindavīraśmimāleva kṣīrormīṇām ivātatiḥ // Mo_1,31.17 //
spaṣṭam|| MoT_1,31.17 ||
kiñjalkāmodavalitā bhramadbhṛṅgakadambakā /
sītkāragāyadāmodamadhurāniladolitā // Mo_1,31.18 //
"sītkāreti" śabdānukaraṇam || MoT_1,31.18 ||
prabhramatketakavyūhā prasaratkairavotkarā /
prapatatkundavalayā valatkuvalayālayā // Mo_1,31.19 //
spaṣṭam || MoT_1,31.19 ||
āpūritāṅganārāmagṛhacchādanacatvarā /
udgrīvapuravāstavyavaranārīvilokitā // Mo_1,31.20 //
"aṅganāni" c"ārāmāś" ca "gṛhacchādanāni" ca "catvarāṇi" ca | tāni "āpūritāni" "aṅganā"dīni yayā | sā | darśanotsuko hi "udgrīvo" bhavati || MoT_1,31.20 ||
nirabhrotpalasaṅkāśavyomavṛṣṭir anākulā /
adṛṣṭapūrvā sarvasya janasya janitasmayā // Mo_1,31.21 //
spaṣṭam || MoT_1,31.21 ||
adṛṣṭapūrvasiddhaughakarotkarasamīritā /
sā muhūrtacaturbhāge puṣpavṛṣṭiḥ papāta ha // Mo_1,31.22 //
"ha" iti nipātaḥ pādapūraṇārthaḥ || MoT_1,31.22 ||
āpūritasabhāloke śānte kusumavarṣaṇe /
imān siddhagaṇālāpāñ śuśruvus te sabhāgatāḥ // Mo_1,31.23 //
spaṣṭam || MoT_1,31.23 ||
siddhagira eva kathayati
ākalpaṃ siddhasenāsu bhramadbhir abhito divam /
apūrvam adya tv asmābhiḥ śrutaṃ śrutirasāyanam // Mo_1,31.24 //
"śrut"au karṇe | "rasāyanam" amṛtam || MoT_1,31.24 ||
yad anena kilodāram uktaṃ raghukulendunā /
vītarāgatayā tad dhi vākpater apy agocaram // Mo_1,31.25 //
spaṣṭam || MoT_1,31.25 ||
aho vata mahat puṇyam adyāsmābhir idaṃ śrutam /
vaco rāmamukhodbhūtam amṛtāhlādakaṃ dhiyaḥ // Mo_1,31.26 //
spaṣṭam || MoT_1,31.26 ||
sargāntaślokaṃ kathayati
upaśamāmṛtasundaram ādarād
adhigatottamatāpadam eṣa yat /
kathitavān ucitaṃ raghunandanaḥ
sapadi tena vayam pratibodhitāḥ // Mo_1,31.27 //
"pratibodhitāḥ" jñānayuktāḥ sampāditāḥ | iti śivam || MoT_1,31.27 ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe ekatriṃśaḥ sargaḥ || 1,31 ||
************************************************************************
siddhā eva parasparaṃ kathayanti
pāvanasyāsya vacasaḥ proktasya raghuketunā /
nirṇayaṃ śrotum ucitaṃ vakṣyamāṇam maharṣibhiḥ // Mo_1,32.1 //
nāradavyāsapulahapramukhā munipuṅgavāḥ /
āgacchatāśv avighnena sarva eva maharṣayaḥ // Mo_1,32.2 //
patāmaḥ paritaḥ puṇyām etāṃ dāśarathīṃ sabhām /
nīrandhrakanakāmbhojām padminīm iva ṣaṭpadāḥ // Mo_1,32.3 //
spaṣṭam || MoT_1,32.1-3 ||
śrīvālmīkiḥ śrībharadvājam prati kathayati
ity uktvā sā samastaiva vyomāvāsanivāsinī /
tām papāta sabhāṃ tatra divyā muniparamparā // Mo_1,32.4 //
"vyomni" yaḥ "āvāsaḥ" | tatra "nivasa"tīti tādṛśī || MoT_1,32.4 ||
muniparamparāṃ viśinaṣṭi
agrasthitamarutpṛṣṭharaṇadvīṇamunīśvarā /
payaḥpīnaghanaśyāmavyāsamecakitāmbarā // Mo_1,32.5 //
"agre sthitāḥ" "marutaḥ" yasyāṃ | sā | tādṛśī cāsau "pṛṣṭhe" ca "raṇadvīṇāḥ" "munīśvarāḥ" yasyāṃ | sā | tādṛśī || MoT_1,32.5 ||
bhṛgvaṅgiraḥpulastyādimunināyakamaṇḍitā /
cyavanoddālakośīraśaralomādipālitā // Mo_1,32.6 //
spaṣṭam || MoT_1,32.6 ||
parasparaparāmarśād duḥsaṃsthānamṛgājinā /
lolākṣamālāvalayā sukamaṇḍaludhāriṇī // Mo_1,32.7 //
"parāmarśāt" saṅghaṭṭāt || MoT_1,32.7 ||
tārāvalir ivānyonyakṛtaśobhātiśāyinī /
kausumī vṛṣṭir anyeva dvitīyevārkamaṇḍalī // Mo_1,32.8 //
spaṣṭam || MoT_1,32.8 ||
tārājāla ivāmbhodo vyāso hy atra vyarājata /
tāraugha iva śītāṃśur nārado 'tra vyarājata // Mo_1,32.9 //
spaṣṭam || MoT_1,32.9 ||
deveṣv iva svarādhīśaḥ pulastyo 'tra vyarājata /
āditya iva devānām aṅgirāś ca vyarājata // Mo_1,32.10 //
spaṣṭam || MoT_1,32.10 ||
athāsyāṃ siddhasenāyām patantyāṃ nabhaso rasāt /
uttasthau munisampūrṇā tadā dāśarathī sabhā // Mo_1,32.11 //
spaṣṭam || MoT_1,32.11 ||
miśrībhūtā virejus te nabhaścaramahīcarāḥ /
parasparavṛtāṅgābhā bhāsayanto diśo daśa // Mo_1,32.12 //
"parasparaṃ vṛtā" "aṅgānām" "ābhā" yaiḥ | te || MoT_1,32.12 ||
nabhaścaramahīcarān viśinaṣṭi
veṇughaṇṭāvṛtakarā līlākamaladhāriṇaḥ /
dūrvāṅkurākrāntaśikhāḥ sacuḍāmaṇimūrdhajāḥ // Mo_1,32.13 //
spaṣṭam || MoT_1,32.13 ||
jaṭākaṭaprakapilā maulimālitamastakāḥ /
prakoṣṭhagākṣavalayā māṇikyavalayānvitāḥ // Mo_1,32.14 //
"jaṭākaṭapreṇa" jaṭāsamūhena | "kapilāḥ" || MoT_1,32.14 ||
cīravalkalasaṃvītāḥ srakkauśeyāvaluṇṭhitāḥ /
vilolamekhalāpāśāś calanmuktākalāpinaḥ // Mo_1,32.15 //
spaṣṭam || MoT_1,32.15 ||
vasiṣṭhaviśvāmitrau tān pūjayām āsatuḥ kṣaṇāt /
arghyaiḥ pādyair vacobhiś ca nabhaścaramahāgaṇān // Mo_1,32.16 //
spaṣṭam || MoT_1,32.16 ||
sarvācāreṇa siddhaugham pūjayām āsa bhūpatiḥ /
siddhaugho bhūpatiṃ caiva kuśalapraśnavārtayā // Mo_1,32.17 //
spaṣṭam || MoT_1,32.17 ||
tais taiḥ praṇayasaṃrambhair anyo'nyam prāptasatkriyāḥ /
upāviśan viṣṭareṣu nabhaścaramahīcarāḥ // Mo_1,32.18 //
"praṇayasaṃrambhaiḥ" snehasaṃrambhaiḥ || MoT_1,32.18 ||
vacobhiḥ puṣpavarṣeṇa sādhuvādena cābhitaḥ /
rāmaṃ tam pūjayām āsuḥ puraḥ praṇatam āsthitam // Mo_1,32.19 //
spaṣṭam || MoT_1,32.19 ||
āsāṃ cakre ca tatrāsau rājalakṣmyā virājitaḥ /
viśvāmitro vasiṣṭhaś ca vāmadevaś ca mantriṇaḥ // Mo_1,32.20 //
"asau" śrīrāmaḥ || MoT_1,32.20 ||
nārado devaputraś ca vyāsaś ca munipuṅgavaḥ /
marīcir atha durvāsā munir āṅgirasas tathā // Mo_1,32.21 //
spaṣṭam || MoT_1,32.21 ||
kratuḥ pulastyaḥ pulahaḥ śaralomā munīśvaraḥ /
vātsyāyano bharadvājo vālmīkir munipuṅgavaḥ // Mo_1,32.22 //
spaṣṭam || MoT_1,32.22 ||
uddālaka ṛcīkaś ca śaryātiś cyavanas tathā /
ūṣmapāś ca ghṛtārciś ca śāluḍir vāluḍis tathā // Mo_1,32.23 //
spaṣṭam || MoT_1,32.23 ||
ete cānye ca bahavo vedavedāṅgapāragāḥ /
jñātajñeyā mahātmānaḥ saṃsthitās tatra nāyakāḥ // Mo_1,32.24 //
"nāyakāḥ" śreṣṭhāḥ || MoT_1,32.24 ||
vasiṣṭhaviśvāmitrābhyāṃ saha te nāradādayaḥ /
idam ūcur anūcānā rāmam ānamitānanam // Mo_1,32.25 //
"anūcānāḥ" sāṅgavedajñāḥ || MoT_1,32.25 ||
aho vata kumāreṇa kalyāṇaguṇaśālinī /
vāg uktā paramodāravirāgarasagarbhiṇī // Mo_1,32.26 //
spaṣṭam || MoT_1,32.26 ||
pariniṣṭhitavākyārthasubodham ucitaṃ sphuṭam /
udāram priyacaryārham avihvalam aviplutam // Mo_1,32.27 //
abhivyaktapadaṃ caiva niṣṭhaṃ spaṣṭaṃ ca tuṣṭimat /
karoti rāghavaproktaṃ vacaḥ kasya na vismayam // Mo_1,32.28 //
"pariniṣṭhitaḥ" ākāṅkṣārahitaḥ | "vākyārthaḥ" yasmin | tat "pariniṣṭhitavākyārthaṃ" | tādṛśam ca tat "subodhaṃ" ca tat | "sphuṭam" prakaṭārtham | "priyacaryām" priyavyavahāram "arhatī"ti tādṛśam | "avihvalaṃ" vyākulatārahitam | "aviplutaṃ" kenāpi bādhitum aśakyam | "tuṣṭimat" śrotuḥ tuṣṭikāritvena tuṣṭimat || MoT_1,32.27-28 ||
śatād ekatamasyaiva sarvodāracamatkṛteḥ /
īpsitārthārpaṇaikāntadakṣā bhavati bhāratī // Mo_1,32.29 //
"sarvebhyaḥ udārā" udbhaṭā | "camatkṛtiḥ" camatkāro | yasya | tādṛśasya | na tu sarve etādṛśāḥ bhavantīti bhāvaḥ || MoT_1,32.29 ||
śrīrāmam prati kathayati
kumāra tvāṃ vinā kasya vivekaphalaśālinī /
evaṃ vikāsam āyāti prajñā vanalatā yathā // Mo_1,32.30 //
spaṣṭam || MoT_1,32.30 ||
prajñādīpaśikhā yasya rāmasyeva hṛdi sthitā /
prajvalaty alam ālokakāriṇī sa pumān smṛtaḥ // Mo_1,32.31 //
spaṣṭam || MoT_1,32.31 ||
raktamāṃsāsthiyantrāṇi bahūny atitatāni ca /
padārthān apakarṣanti nāsti teṣu sacetanam // Mo_1,32.32 //
"atitatāni bahūni raktamāṃsāsthiyantrāṇi" dehaniṣṭhāḥ puruṣā iti yāvat | santi kathambhūtāni | "padārthān" "apakarṣanti" jāḍyena jetṝṇi | kiṃ tu "teṣu" kiñcid api "raktamāṃsāsthiyantram" "sacetanaṃ" vicārayuktaṃ | "nāsti" | kaścid api puruṣaḥ sacetano nāstīty arthaḥ || MoT_1,32.32 ||
janmamṛtyujarāduḥkham anuyānti punaḥ punaḥ /
vimṛśanti na saṃsārapaśavaḥ parimohitāḥ // Mo_1,32.33 //
"vimṛśantī"ty atrāpi "janmamṛtyujarāduḥkham" ity etad eva karma | "saṃsārapaśavaḥ" ajñāninaḥ || MoT_1,32.33 ||
kathañcit kvacid evaiko dṛśyate vimalāśayaḥ /
pūrvāparavicārārho yathāyam arisūdanaḥ // Mo_1,32.34 //
"pūrvāparavicārārhaḥ" samyagvicārayogyaḥ || MoT_1,32.34 ||
anuttamacamatkāraphalāḥ subhagamūrtayaḥ /
bhavyā hi viralā loke sahakāradrumā iva // Mo_1,32.35 //
"bhavyāḥ" vivekayuktāḥ || MoT_1,32.35 ||
samyagdṛṣṭir jagajjātau svavivekacamatkṛtiḥ /
asmin bhavyamatāv antar iyam anyeva dṛśyate // Mo_1,32.36 //
asmābhiḥ | "bhavyamatau" "asmin" garbharūpe śrīrāme | "samyagdṛṣṭiḥ" samyagdṛṣṭisvarūpā | "iyaṃ" "svavivekacamatkṛtiḥ" ātmavivekacamatkāraḥ | "jagajjātau" jagatsthitau | "anyā iva" navīnā iva | "dṛśyate" || MoT_1,32.36 ||
sulabhāḥ subhagā lokāḥ phalapallavaśālinaḥ /
jāyante taravo deśe na tu candanapādapāḥ // Mo_1,32.37 //
"subhagāḥ" ākāramātreṇa manoharāḥ || MoT_1,32.37 ||
vṛkṣāḥ prativane santi satyaṃ suphalapallavāḥ /
na tv apūrvacamatkāro lavaṅgaḥ sulabhaḥ sadā // Mo_1,32.38 //
spaṣṭam || MoT_1,32.38 ||
jyotsneva śītā śaśinaḥ sutaror iva mañjarī /
puṣpād āmodalekheva dṛṣṭā rāmāc camatkṛtiḥ // Mo_1,32.39 //
"camatkṛtiḥ" vairāgyarūpety arthaḥ || MoT_1,32.39 ||
asmād uddāmadaurātmyadaivanirmāṇanirmiteḥ /
dvijendrā dagdhasaṃsārāt sāro hy atyantadurlabhaḥ // Mo_1,32.40 //
he "dvijendrāḥ" | "dagdhasaṃsārāt" kathambhūtāt | atyantavaiṣamyakāritvena "uddāmadaurātmyaṃ" yad "daivaṃ" vidhiḥ | tasya yat "nirmāṇaṃ" racanaṃ | tataḥ "nirmitiḥ" sampattir | yasya | saḥ | tādṛśāt | nirmāṇanirmityoḥ sāmānyaviśeṣabhāvena bhedo draṣṭavyaḥ | atra vairāgyotkarṣāt daivam prati asūyā na yukteti nānyathā śaṅkitavyam || MoT_1,32.40 ||
yatante sārasamprāptau ye yaśonidhayo dhiyā /
dhanyā dhuri satāṃ gaṇyās tā eva puruṣottamāḥ // Mo_1,32.41 //
spaṣṭam || MoT_1,32.41 ||
na rāmeṇa samo 'stīha triṣu lokeṣu kaścana /
vivekavān udārātmā mahātmā ceti no matiḥ // Mo_1,32.42 //
spaṣṭam || MoT_1,32.42 ||
sargāntaślokena vairāgyaprakaraṇaṃ samāpayati
sakalalokacamatkṛtikāriṇo
'py abhimataṃ yadi rāghavacetasaḥ /
phalati no tad ime vayam eva hi
sphuṭataram munayo hatabuddhayaḥ // Mo_1,32.43 //
"abhimataṃ" samanantaroktasya praśnasyottaram | iti śivam || MoT_1,32.43 ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe dvātriṃśaḥ sargaḥ || 1,32 ||
************************************************************************
śrotṝṇām bhāvanāveśasatkṛtasvāntaśālinām *
vairāgyākhyaprakaraṇavyākhyā satphaladāstv iyam ** 15 **
yacchaktyāveśavaśataḥ sāmarthyaṃ kāryagocaram *
bhāvānām astu yatno 'yaṃ tatkāryatvena niścitaḥ ** 16 **
vāsanābījarāgākhyadrumonmūlanapaṇḍitaḥ *
vairāgyākhyaḥ payaḥpūraḥ sphuratān mama mānase ** 17 **
iti śivam ||
iti śrīkāśmīramaṇḍalāntarvartyārādhyapādamahāmāheśvaravaiḍūryakaṇṭhātmajaśrīmadavatārakaṇṭhaputraśrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyākhyam prakaraṇaṃ samāptam ||
tad evāha
anarthaḥ prāpyate yatra śāstritād api pauruṣāt /
anarthakaṃ tu balavat tatra jñeyaṃ svapauruṣam // Mo_2,5.6 //
"yatra" puruṣeṇa "śāstritād api pauruṣāt anarthaḥ prāpyate tatra anarthakam" anarthotpādakaṃ "svapauruṣam" aśāstrīyaṃ pauruṣaṃ | "balavaj jñeyam" | tanmadhye praviṣṭād balavataḥ svapauruṣād evāsau anartha utpanna iti "jñeyam" iti bhāvaḥ | arthāt tu yatra anarthaḥ na prāpyate tatra śāstrīyam eva balavaj jñeyam | dvayoḥ pauruṣayoś ca sarvatra sandhir asti asahāyasyaikakasyotthānāsaṃbhavāt || MoT_2,5.6 ||
puruṣasya kartavyaṃ darśayati
paraṃ pauruṣam āśritya dantair dantān vicūrṇayan /
śubhenāśubham udyuktaḥ prāktanaṃ pauruṣaṃ jayet // Mo_2,5.7 //
"paraṃ pauruṣam" śāstroktaṃ pauruṣam | "udyuktaḥ" udyogayuktaḥ | "prāktanaṃ pauruṣam" vāsanākhyam prāktanam | api "śubhaṃ" śubhakāry eva | yataḥ śubhā vāsanaiva mokṣadāyinī proktety "aśubham" ity uktam || MoT_2,5.7 ||
prāktanaḥ puruṣārtho 'sau māṃ niyojayatīti dhīḥ /
balād adhaspadīkāryā pratyakṣād adhikā na sā // Mo_2,5.8 //
pratyakṣeṇa tu pauruṣasyaiva niyojane sāmarthyaṃ dṛṣṭam ity etad abhipretya "pratyakṣād adhikā na se"ty uktam || MoT_2,5.8 ||
tāvat tāvat prayatnena yatitavyaṃ svapauruṣaṃ /
prāktanaṃ pauruṣaṃ yāvad aśubhaṃ śāmyati svayam // Mo_2,5.9 //
"svapauruṣaṃ yatitavyam" śāstrānusāreṇa svaviṣayaṃ prati yatnayuktaṃ kāryaṃ | "yatitavyam" iti ṇicyuktaḥ prayogaḥ || MoT_2,5.9 ||
doṣaḥ śāmyaty asandehaṃ prāktano 'dyatanair guṇaiḥ /
dṛṣṭānto 'tra hyastanasya doṣasyādyaguṇaiḥ kṣayaḥ // Mo_2,5.10 //
spaṣṭam || MoT_2,5.10 ||
asaddaivam adhaḥ kṛtvā nityam udyuktayā dhiyā /
saṃsārottaraṇaṃ bhūtyai yatetādhātum ātmani // Mo_2,5.11 //
"bhūtyai" muktirūpāyaiśvaryāya || MoT_2,5.11 ||
na gantavyam anudyogaiḥ sāmyaṃ puruṣagardabhaiḥ /
udyogas tu yathāśāstraṃ lokadvitayasiddhaye // Mo_2,5.12 //
spaṣṭam || MoT_2,5.12 ||
saṃsārakuharād asmān nirgantavyaṃ svayaṃ balāt /
pauruṣaṃ yatnam āśritya hariṇevāripañjarāt // Mo_2,5.13 //
"saṃsārakuharāt" saṃsāraśvabhrāt | "hariṇā" siṃhena | "aripañjarāt" aribhūtāt pañjarāt || MoT_2,5.13 ||
pratyahaṃ pratyavekṣeta naraś caritam ātmanaḥ /
saṃtyajet paśubhis tulyaṃ śrayet satpuruṣocitam // Mo_2,5.14 //
"pratyavekṣeta" kīdṛśam iti vimarśaviṣayaṃ kuryāt || MoT_2,5.14 ||
kiṃcitkāntānnapānādikalilaṃ komalaṃ gṛhe /
vraṇe kīṭa ivāsvādya vayaḥ kāryaṃ na bhasmasāt // Mo_2,5.15 //
"kalilaṃ" pāpajanakam | "komalaṃ" āmukhe komalatayā pratibhāsamānam | "vraṇe" randhre || MoT_2,5.15 ||
śubhena pauruṣeṇāśu śubham āsādyate phalam /
aśubhenāśubhaṃ nityaṃ daivaṃ nāma na kiṃcana // Mo_2,5.16 //
spaṣṭam || MoT_2,5.16 ||
pratyakṣadṛṣṭam utsṛjya yo 'numānamanās tv asau /
svabhujābhyām imau sarpāv iti prekṣya palāyatām // Mo_2,5.17 //
"svabhujābhyām" iti pañcamī || MoT_2,5.17 ||
daivaṃ saṃprerayati mām iti mugdhadhiyāṃ mukham /
adṛṣṭaśreṣṭhadṛṣṭīnāṃ dṛṣṭvā lakṣmīr nivartate // Mo_2,5.18 //
"adṛṣṭā" | "śreṣṭhā" uttamā | "dṛṣṭiḥ" pauruṣākhyā dṛṣṭiḥ | yaiḥ teṣām || MoT_2,5.18 ||
tasmāt puruṣayatnena vivekaṃ pūrṇam āśrayet /
ātmajñānamahārthāni śāstrāṇi pravicārayet // Mo_2,5.19 //
"ātmajñānam" eva "mahān arthaḥ" yeṣāṃ tāni || MoT_2,5.19 ||
citte cintayatām arthaṃ yathāśāstraṃ nijehitaiḥ /
asaṃsādhayatām eva mūḍhānāṃ dhig durīpsitam // Mo_2,5.20 //
"nijehitaiḥ" svapauruṣaiḥ | "durīpsitam" duṣṭakāṅkṣitam || MoT_2,5.20 ||
pauruṣaṃ ca na cānantaṃ na yatnam abhivāñchate /
na yatnenāpi mahatā tailam āsādyate 'śmanaḥ // Mo_2,5.21 //
"pauruṣam anantaṃ" antarahitaṃ | "na ca" bhavati | kiṃ tu niyatam eva bhavati | "pauruṣaṃ" kartṛ | "yatnam na abhivāñchate" na svotpādakatvena kāṅkṣate | yatnena svasya niyamaṃ na laṅghayati iti yāvat | puruṣo "mahatāpi yatnena" svasmin niyataṃ pauruṣaṃ na laṅghayituṃ śaknotīti bhāvaḥ | etad dṛṣṭāntena sugamaṃ karoti | "na yatnene"ti || MoT_2,5.21 ||
pūrvoktam evārthaṃ sphuṭayati
yathā ghaṭaḥ parimito yathā parimitaḥ paṭaḥ /
niyataḥ parimāṇasthaḥ puruṣārthas tathaiva vaḥ // Mo_2,5.22 //
ataḥ svapauruṣāviṣaye ākāśagamanādau na yatitavyam iti bhāvaḥ || MoT_2,5.22 ||
sa ca śāstrārthasatsaṅgasamācārair nijaṃ phalam /
dadātīti svabhāvo 'yam anyathānarthasiddhaye // Mo_2,5.23 //
"anyathā" śāstrārthasatsaṅgasamācārāṇām abhāve || MoT_2,5.23 ||
svarūpaṃ pauruṣasyaitad daivaṃ vyavaharan naraḥ /
yāti niṣphalayatnatvaṃ na kadācana kaścana // Mo_2,5.24 //
"pauruṣasya svarūpam daivam vyavaharan" daivam iti nāmnā vyavaharan | na tu paramārthato daivam iti jānann iti yāvat || MoT_2,5.24 ||
dainyadāridryaduḥkhārtā apy anye puruṣottamāḥ /
pauruṣeṇaiva yatnena yātā devendratulyatām // Mo_2,5.25 //
spaṣṭam || MoT_2,5.22 ||
ā bālyāc caivam abhyastaiḥ śāstrasatsaṅgamādibhiḥ /
guṇaiḥ puruṣayatnena svo 'rthaḥ saṃprāpyate hi taiḥ // Mo_2,5.26 //
"svo 'rthaḥ" mokṣākhyaḥ kāṅkṣito 'rthaḥ | "puruṣeṇe"ti śeṣaḥ | "hi"śabdaḥ niścaye | "taiḥ" prasiddhaiḥ "guṇair" iti karaṇe tṛtīyā | "yatnene"ti tu hetau || MoT_2,5.26 ||
upasaṃhāraṃ karoti
iti pratyakṣato dṛṣṭam anubhūtaṃ kṛtaṃ śrutam /
daivottham iti manyante ye hatās te kubuddhayaḥ // Mo_2,5.27 //
"kṛtam śrutam" anuṣṭhitam | sarvam "daivāt uttham" asti | "iti ye manyante" | "te kubuddhayaḥ hatāḥ" naṣṭāḥ || MoT_2,5.27 ||
ālasyaṃ yadi na bhavej jagaty anarthaḥ
ko na syād bahudhaniko bahuśruto vā /
ālasyād iyam avaniḥ sasāgarāntā
saṃpūrṇā narapaśubhiś ca nirdhanaiś ca // Mo_2,5.28 //
"narapaśubhiḥ" ajñānibhiḥ | "nirdhanaiḥ" daridraiḥ | tasmād dhanakāṅkṣibhiḥ mokṣakāṅkṣibhir vā pauruṣam eva kāryam iti bhāvaḥ || MoT_2,5.28 ||
pauruṣānuṣṭhānaprakāraṃ kathayati
bālye gate 'viratakalpitakelilole
paugaṇḍamaṇḍanavayaḥprabhṛti prayatnāt /
satsaṅgamaiḥ padapadārthavibuddhabuddhiḥ
kuryān naraḥ svaguṇadoṣavicāraṇāni // Mo_2,5.29 //
"avirataṃ kalpitā" yā "keliḥ" | tayā "lole bālye" | bālabhāve "gate" sati | puruṣaḥ "paugaṇḍasyā"vasthāviśeṣasya "maṇḍana"bhūtaṃ yat "vayaḥ" | tataḥ "prabhṛti" yauvanāt prabhṛti iti yāvat | "prayatnāt" yatnena | "svaguṇadoṣavicāraṇāni kuryāt" | kaiḥ kṛtvā | "satsaṅgamaiḥ" sādhusaṅgamaiḥ | satsaṅgamābhāve hi svaguṇadoṣavicāraṇam aśakyakriyam eva | puruṣaḥ kathaṃbhūtaḥ | "padapadārthavibuddhabuddhiḥ" | padapadārthayoḥ vibuddhā buddhiḥ yasya | tādṛśaḥ | padapadārthajña ity arthaḥ || MoT_2,5.29 ||
śrīvālmīkiḥ sargāntaślokena bharadvājaṃ prati tatratyaṃ dināvasānaṃ kathayati
ity uktavaty atha munau divaso jagāma
sāyantanāya vidhaye 'stam ino jagāma /
snātuṃ sabhā kṛtanamaskaraṇā jagāma
śyāmākṣaye ravikaraiś ca sahājagāma // Mo_2,5.30 //
"munau" vasiṣṭhe | "iti" evam | "uktavati" sati | "divasaḥ jagāma" avasānaṃ gataḥ | yataḥ "inaḥ" sūryaḥ | "astaṃ jagāma" | "sabhā" dāśarathī sabhā | "kṛtanamaskaraṇā" kṛtamuninamaskārā satī | "sāyantanāya" "vidhaye" sāyaṃ sandhyārthaṃ | "snātuṃ jagāma" | sā "sabhā śyāmākṣaye" rātrikṣaye | "ravikaraiḥ" sūryakaraiḥ | "saha ājagāma ca" | iti śivam || MoT_2,5.30 ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ mumukṣuprakaraṇe pañcamaḥ sargaḥ || 2,5 ||
************************************************************************
prabhāte śrīvasiṣṭhaḥ śrīrāmaṃ prati pūrvasargoktavastuphalitaṃ kathayati
tasmāt prākpauruṣaṃ daivaṃ nānyat tat projjhya dūrataḥ /
sādhusaṅgamasacchāstrair jīvam uttārayed balāt // Mo_2,6.1 //
"tasmāt" pūrvasargoktāt hetoḥ | "prākpauruṣaṃ" prāktanaṃ pauruṣaṃ | "daivam" bhavati | "anyat" pauruṣād bhinnaṃ kiṃcid daivam | "na" bhavati | ataḥ puruṣaḥ "tat" daivaṃ | "dūrataḥ projjhya" arthāt adyatanaṃ śubhaṃ pauruṣam āśritya | "sādhusaṅgamasacchāstraiḥ" hetubhūtaiḥ | "jīvam balāt" haṭhena | "uttārayet" | "saṃsārād" iti śeṣaḥ || MoT_2,6.1 ||
yathā yathā prayatnaḥ syād bhaved āśu phalaṃ tathā /
iti pauruṣam evāsti daivam astu tad eva vaḥ // Mo_2,6.2 //
"prayatnaḥ" pauruṣam | "tat" yuṣmābhiḥ aṅgīkṛtaṃ "daivam" | "vaḥ eva" yuṣmākam ev"āstu" || MoT_2,6.2 ||
duḥkhād yathā duḥkhakāle hā kaṣṭam iti kathyate /
hākaṣṭaśabdaparyāyas tathā hā daivam ity api // Mo_2,6.3 //
"tathā hā kaṣṭam iti"vat "hā daivam iti" dīnānām evoktir astīti bhāvaḥ || MoT_2,6.3 ||
prāksvakarmetarākāraṃ daivaṃ nāma na vidyate /
bālaḥ prabalapuṃseva taj jetum iva śakyate // Mo_2,6.4 //
"prāksvakarmaṇaḥ" prāktanasvakarmaṇaḥ | "itarākāram daivaṃ nāma na vidyate" | prāktanāt svakarmaṇaḥ pṛthaksattāṃ na bhajate ity arthaḥ | ataḥ puṃsā "tat" daivaṃ | "jetuṃ śakyate" ken"eva" | "prabalapuṃsā iva" | yathā tena "bālo jetuṃ śakyate" tathety arthaḥ || MoT_2,6.4 ||
hyastano duṣṭa ācāra ācāreṇādya cāruṇā /
yathāśu śubhatāṃ yāti prāktanaṃ kukṛtaṃ tathā // Mo_2,6.5 //
"adyācāreṇa" adya kṛtenācāreṇa | "tathā" tadvat | "prāktanaṃ kukṛtam" adyatanena sukṛtena "śubhatāṃ yāti" || MoT_2,6.5 ||
tajjayāya yatante ye na lābhalavalampaṭāḥ /
te mūḍhāḥ prākṛtā dīnāḥ sthitā daivaparāyaṇāḥ // Mo_2,6.6 //
"tajjayāya" kuvāsanārūpaprāktanāśubhapauruṣajayāya | "lābhalave" sāṃsārikapadārthāptirūpe lābhaleśe | "laṃpaṭāh" lobhayuktāḥ | "prākṛtāḥ" nīcāḥ || MoT_2,6.6 ||
pauruṣeṇa kṛtaṃ karma daivād yad abhinaśyati /
tatra nāśayitur jñeyaṃ pauruṣaṃ balavattaram // Mo_2,6.7 //
"nāśayituḥ" nāśakasya kālādeḥ || MoT_2,6.7 ||
yad ekavṛntaphalayor apy ekaṃ śūnyakoṭaram /
tatra prayatnaḥ sphuritas tathā tadrasasaṃvidaḥ // Mo_2,6.8 //
ekasmin vṛnte sthitau phalau "ekavṛntaphalau" | tayoḥ "api" madhyāt "eka"phalaṃ "śūnyakoṭaram" sārarahitamadhyaṃ "yat" bhavati | arthāt dvitīyaṃ sārabharitamadhyaṃ jñeyam | "tatra" tasmin sthāne | "tadrasasaṃvidaḥ" tayoḥ phalayoḥ yā rasarūpā saṃvit | tasyāḥ tadrasasyeti yāvat | "tathā" tena prakāreṇa | "yatnaḥ" pauruṣaṃ "sphuritaḥ" | raseneva tādṛśaṃ pauruṣaṃ kṛtaṃ yenaikaṃ phalaṃ sārarahitaṃ saṃpannaṃ | na tv anyaśaṅkitasya daivasyātra kāpi śaktir astīti bhāvaḥ || MoT_2,6.8 ||
yat prayānti jagadbhāvāḥ saṃsiddhā api saṃkṣayam /
kṣayakārakayatnasya tatra jñeyaṃ mahad balam // Mo_2,6.9 //
"kṣayakārakasya" nāśakartuḥ kālasya | yaḥ "yatnaḥ" pauruṣam | tasya || MoT_2,6.9 ||
bhikṣuko maṅgalebhena nṛpo yat kriyate balāt /
tad amātyebhapaurāṇāṃ prayatnasya mahat phalam // Mo_2,6.10 //
"maṅgalebhena" maṅgalahastinā | "bhikṣukaḥ nṛpaḥ" rājā | "balāt yat kriyate amātyebhapaurāṇāṃ" rājyapradātṝṇāṃ mantrimaṅgalahastināgarāṇāṃ | "prayatnasya" tadrājyadānarūpasya pauruṣasya saha"phalaṃ" bhavati | na daivasya || MoT_2,6.10 ||
pauruṣenānnam ākramya yathā dantair vicūrṇyate /
alpaṃ pauruṣam ākramya tathā śūreṇa cūrṇyate // Mo_2,6.11 //
"yathā dantaiḥ pauruṣeṇa annam ākramya" svavaśīkṛtya | "cūrṇyate" | "tathā śūreṇā"dyatanapauruṣayuktena puruṣeṇa | "alpaṃ" prāktanatvena jīrṇaprāyaṃ | "pauruṣaṃ ākramya cūrṇyate" || MoT_2,6.11 ||
anubhūtaṃ hi mahatāṃ lāghavaṃ yatnaśālināṃ /
yatheṣṭaṃ viniyujyante te taiḥ karmasu loṣṭavat // Mo_2,6.12 //
"hi" yasmāt | asmābhiḥ "yatnaśālināṃ" pauruṣaśālināṃ | "mahatāṃ lāghavaṃ" cāturyam | "anubhūtaṃ" pratyakṣaṃ dṛṣṭam | kathaṃ anubhūtam ity | atrāha | "yatheṣṭam" iti | yataḥ "taiḥ" yatnaśālibhiḥ | "te" arthāt pauruṣarahitāḥ puruṣāḥ | "yatheṣṭaṃ" svecchānusāreṇa | "loṣṭavat karmasu viniyujyante" || MoT_2,6.12 ||
śaktasya pauruṣaṃ dṛśyam adṛśyaṃ vāpi yad bhavet /
tad daivam ity aśaktena buddham ātmany abuddhinā // Mo_2,6.13 //
"śaktasya" mahatā pauruṣeṇa yuktasya | dṛśyasya puruṣāder adṛśyasya kālādeś ca | "dṛśyam adṛśyaṃ vā yat pauruṣaṃ bhavet" | "abuddhinā" samyagjñānarahitena | "aśaktena" tadapekṣayā śaktirahitena puruṣeṇa | "tat" śaktasya pauruṣam | "ātmani" svasmin viṣaye | "daivaṃ buddham" jñātam | anyathā daivena me kṛtam iti na brūyāt || MoT_2,6.13 ||
bhūtānāṃ balavadbhūtayatno daivam iti sthitam /
tasthuṣām apy adhiṣṭhātṛvatām etat sphuṭaṃ mithaḥ // Mo_2,6.14 //
"balavadbhūtayatnaḥ" | "bhūtānām" kṣudrabhūtānāṃ upari | "daivam iti sthitam" bhavati | puruṣo hi yatra na paryāpto bhavati tatraiva daivena me kṛtam iti kathayati | na kevalam etan mayaiva jñātaṃ kiṃtv anyair apīty āha | "tasthuṣām" iti | "api"śabdaḥ samuccaye | "mithaḥ" anyo'nyam | "adhiṣṭhātṛvatāṃ tasthuṣām" prerakayuktānāṃ sthitānām puruṣāṇām "api" | "etat" mayā uktaḥ arthaḥ | "sphuṭaṃ" prakaṭo bhavati | te hi parasparaṃ kṣudrataratamādibhedenādhiṣṭheyāḥ bhavanti | utkṛṣṭataratamādibhedena tv adhiṣṭhātāraḥ | adhiṣṭhātā eva cādhiṣṭheyaṃ prati daivam | ataḥ eteṣu madukto 'rthaḥ sphuṭa eva bhavati iti bhāvaḥ || MoT_2,6.14 ||
nanu bhikṣukarājyaviṣaye 'yaṃ nyāyo nāstīty | atrāha
śāstramātyebhapaurāṇām avikalpyā svabhāvadhīḥ /
sā yā bhikṣukarājyasya kartrī dhartrī prajāsthiteḥ // Mo_2,6.15 //
"śāstā" purohitaḥ | sa ca "amātyaś" ca | "ibhaś" ca maṅgalahastī ca | "paurāś" ca | teṣām | "sā svabhāvadhīḥ" svabhāvāt utthitā bhikṣurājyadānarūpā buddhiḥ | "avikalpyā" nāśayitum aśakyāśaktā iti yāvat bhavati | "sā" kā | "yā bhikṣukarājyasya kartrī" bhavati | taddvāreṇa "prajāsthiteḥ dhartrī" ca bhavati | ato 'trāpy ayam eva nyāya iti bhāvaḥ | iyaṃ hi rītiḥ | yatra deśe rājā mriyate | tasya putraś ca na syāt | tatra maṅgalahastī yaṃ namati | tam eva rājānaṃ kurvantīti || MoT_2,6.15 ||
aihikaḥ prāktanaṃ hanti prāktano 'dyatanaṃ balāt /
sarvadā puruṣaspandas tatrānudvegavāñ jayī // Mo_2,6.16 //
"puruṣaspandaḥ" pauruṣam | "tatra" dvayoḥ pauruṣayoḥ madhye | "anudvegavān" udvegarahitaḥ | lakṣaṇayā atibala ity arthaḥ || MoT_2,6.16 ||
nanu tatra kaḥ prāyaḥ balavān astīty | atrāha
dvayor adyatanasyaiva pratyakṣād balitā bhavet /
daivaṃ jetum ato yatnair bālo yūneva śakyate // Mo_2,6.17 //
"pratyakṣāt" pratyakṣapramāṇena | dṛśyate hi adyatanaḥ śubhācāraḥ hyastanam aśubhaṃ nāśayan | phalitam āha | "daivam" iti | "ataḥ yatnaiḥ" adyatanaiḥ pauruṣaiḥ | "daivaṃ" prāktanaṃ pauruṣaṃ | "jetum śakyate" | keneva | "yūneva" | yathā "yūnā bālaḥ jetuṃ śakyate" tathety arthaḥ || MoT_2,6.17 ||
meghena nīyate yad vā vatsaropārjitā kṛṣiḥ /
meghasya puruṣārtho 'sau jayaty adhikayatnavān // Mo_2,6.18 //
atrāpi na daivasya kācic chaktir astīti bhāvaḥ || MoT_2,6.18 ||
krameṇopārjite 'py arthe naṣṭe kāryā na kheditā /
na balaṃ yatra me śaktaṃ tatra kā paridevanā // Mo_2,6.19 //
"balam" pauruṣam | na hi janaḥ aśakyaḥ rājyādivastuprāptyarthaṃ pratyahaṃ "paridevanā"yukto bhavatīti bhāvaḥ || MoT_2,6.19 ||
yan na śaknomi tasyārthe yadi duḥkhaṃ karomy aham /
tad amānitamṛtyor me yuktaṃ pratyaharodanam // Mo_2,6.20 //
"amānitamṛtyoḥ" tāvad mṛtyupātam api anaṅgīkurvataḥ || MoT_2,6.20 ||
deśakālakriyādravyavaśato visphuranty amī /
sarva eva jagadbhāvā jayaty adhikayatnavān // Mo_2,6.21 //
"bhāvāḥ" mṛtyvādirūpāḥ padārthāḥ || MoT_2,6.21 ||
phalitaṃ kathayati
tasmāt pauruṣam āśritya sacchāstraiḥ satsamāgamaiḥ /
prajñām amalatāṃ nītvā saṃsārāmbunidhiṃ tara // Mo_2,6.22 //
"amalatām" rāgādimalarāhityam || MoT_2,6.22 ||
prāktanaś caihikaś cāsau puruṣārthau phaladrumau /
aihikaḥ puruṣārthaś ca jagaty abhyadhikas tayoḥ // Mo_2,6.23 //
phalotpādakau drumau "phaladrumau" || MoT_2,6.23 ||
karma yaḥ prāktanaṃ tucchaṃ na nihanti śubhehitaiḥ /
ajño jantur anīśo 'sau vāṅmanaḥsukhaduḥkhayoḥ // Mo_2,6.24 //
"karma" pauruṣam | "anīśaḥ" asamarthaḥ | "vāṅmanaḥsukhaduḥkhau" apy "asau" nāśayituṃ na śaknoti | śarīraduḥkhanāśe tu kā katheti bhāvaḥ || MoT_2,6.24 ||
yas tūdāracamatkāraḥ sadācāravihāravān /
sa niryāti jaganmohān mṛgendraḥ pañjarād iva // Mo_2,6.25 //
"sadācāreṇa" sādhvācāreṇa | "vihāraḥ" vidyate yasya | tādṛśaḥ | "sa" iti | "sa" eva śubhapauruṣabhājanam iti bhāvaḥ || MoT_2,6.25 ||
kaścin māṃ prerayaty evam ity anarthakukalpane /
yaḥ sthito dṛṣṭam utsṛjya tyājyo 'sau dūrato 'dhamaḥ // Mo_2,6.26 //
"dṛṣṭam" pratyakṣadṛṣṭaphalaṃ pauruṣam || MoT_2,6.26 ||
vyavahārasahasrāṇi yāny upāyānti yānti ca /
yathāśāstraṃ vihartavyaṃ teṣu tyaktvā sukhāsukhe // Mo_2,6.27 //
"yathāśāstram" svaśāstrānatikrameṇa | "vihartavyaṃ" vihāraḥ kāryaḥ || MoT_2,6.27 ||
yathāśāstram anucchinnāṃ maryādāṃ svām anujjhataḥ /
upatiṣṭhanti sarvāṇi ratnāny ambunidher iva // Mo_2,6.28 //
"svām" svajātyanusāriṇīm | "upatiṣṭhanti" samīpam āgacchanti | "sarvāṇi" sakalāni śreyāṃsi || MoT_2,6.28 ||
svārthaprāpakakāryaikaprayatnaparatā budhaiḥ /
proktā pauruṣaśabdena sā siddhyai śāstrayantritā // Mo_2,6.29 //
"svārthaprāpake" svaprayojanasādhake "kārye" | "ekam" atyantaṃ | "prayatnaparatā" "śāstrayantritā" śāstrabuddhā || MoT_2,6.29 ||
kriyāyāḥ spandadharmiṇyāḥ svārthasādhakatā svayam /
sādhusaṅgamaśāstrārthatīkṣṇayābhyūhyate dhiyā // Mo_2,6.30 //
"spandadharmiṇyāḥ" spandasvarūpāyāḥ "kriyāyāḥ" | "svārthasādhakatā svayam" anyanirapekṣaṃ bhavati | "sādhusaṅgamaśāstrārthatīkṣṇayā dhiyā" sambandhinī "svārthasādhakatā" "abhyūhyate" vivecyate | kā "svārthasādhakatā" | śubhā | kā śubheti vyavasthāpyate ity arthaḥ || MoT_2,6.30 ||
anantaṃ samatānandaṃ paramārthaṃ vidur budhāḥ /
sa yebhyaḥ prāpyate 'nantaṃ te sevyāḥ śāstrasādhavaḥ // Mo_2,6.31 //
sarvatra samadarśitvaṃ "samatā" | tadrūpaḥ "ānandaḥ" "samatānandaḥ" | "paramārtham" paramopādeyaṃ | "saḥ" samatānandaḥ | pauruṣam āśrityopāsyaḥ || MoT_2,6.31 ||
prāktanaṃ pauruṣaṃ tac ced daivaśabdena kathyate /
tad yuktam etad etasmin nāsti nāpavadāmahe // Mo_2,6.32 //
"tat" prasiddhaṃ | "prāktanaṃ pauruṣaṃ daivaśabdena cet" yadi | "kathyate" | "yuṣmābhir" iti śeṣaḥ | "tat" kathanaṃ | "yuktaṃ" bhavati | yata "etat" samatānandaprāptyupāyatvam | "etasmin nāsti" | ataḥ vayaṃ "nāpavadāmahe" tadapavādaṃ na kurmaḥ | upekṣāviṣayatvād iti bhāvaḥ || MoT_2,6.32 ||
mūḍhaiḥ prakalpitaṃ daivam anyad yais te kṣayaṃ gatāḥ /
nityaṃ svapauruṣād eva lokadvayahitaṃ bhavet // Mo_2,6.33 //
"anyat" prāktanapauruṣāt | "kṣayam" anudyogakṛtaṃ nāśam || MoT_2,6.33 ||
hyastanī duṣkriyābhyeti śobhāṃ satkriyayā yathā /
adyaivaṃ prāktanī tasmād yatnāt satkāryavān bhava // Mo_2,6.34 //
"adyatanaye"ti śeṣaḥ | "yathā" adyatanayā "satkriyayā hyastanī duṣkriyā śobhāṃ abhyeti" | "evam" tathā | "prāktanī" prāgjanmabhavā vāsanārūpā "duṣkriyā" | "adya" adyatanayā sacchāstrasevanādirūpayā "satkriyayā" | "śobhām" śuddhatvam "abhyeti" | ataḥ tvam "satkāryavān bhava" || MoT_2,6.34 ||
karāmalakavad dṛṣṭaṃ pauruṣād eva yat phalam /
mūḍhaḥ pratyakṣam utsṛjya daivamohe nimajjati // Mo_2,6.35 //
"mūḍhaḥ" daivāt phalavādī ajñānī | "pratyakṣam" pratyakṣapramāṇasiddhaṃ pauruṣam "utsṛjya" | "daivamohe" daivarūpe bhrame "majjati" | kutaḥ tat | tat kutaḥ "yat" yataḥ | asmābhiḥ "phalam karāmalakavat pauruṣād eva dṛṣṭam" pratyakṣam anubhūtam || MoT_2,6.35 ||
sakalakāraṇakāryavivarjitaṃ
nijavikalpabalād upakalpitam /
tad anapekṣya hi daivam asanmayaṃ
śraya śubhāśaya pauruṣam ātmanaḥ // Mo_2,6.36 //
"sakalāni" yāni "kāryakāraṇāni" | taiḥ "varjitam" | atyantāsatsvarūpam ity arthaḥ | ata eva "nijavikalpabalāt upakalpitam" saṃpāditaṃ | "tat asanmayaṃ daivam anapekṣya" | he "śubhāśaya" | tvam "ātmanaḥ pauruṣaṃ āśraya" | daivavaśo mā bhaveti bhāvaḥ || MoT_2,6.36 ||
śāstraiḥ sadācaritajṛṃbhitadeśadharmair
yat kalpitaṃ phalam atīva ciraprarūḍham /
tasmin hṛdi sphurati no 'param eti cittam
aṅgāvalī tad anu pauruṣam etad āhuḥ // Mo_2,6.37 //
"śāstraiḥ" sacchāstraiḥ | "satāṃ" sādhūnāṃ | yat "ācaritaṃ" ācāraḥ | tena pravṛttaḥ | avicchinnapravāheṇāgatāḥ ye "deśadharmāḥ" | taiḥ c"ātīva ciraprarūḍhaṃ" atyantabahukālāt prabhṛti prasiddhaṃ | "yat phalaṃ kalpitam" sādhyatvena niścitaṃ bhavati | "tasmin" phale | "hṛdi sphurati" saṃpādanīyatayā vilasati sati | "cittam" "aparam" proktaphaletaraṃ vastu yat | "no eti" na gacchati | "tad anu" cittānantaraṃ | "aṅgāvalī" hastādyavayavapaṅktir | api "aparaṃ" yat | "no eti" | api tu tatsādhanaikaparaṃ bhavati | paṇḍitāḥ "etat pauruṣam āhuḥ" kathayanti | na tu yathā tathā hastādicālanam iti bhāvaḥ || MoT_2,6.37 ||
buddhvaiva pauruṣaphalaṃ puruṣatvam etad
ātmaprayatnaparataiva sadaiva kāryā /
neyā tataḥ saphalatāṃ paramām athāsau
sacchāstrasādhujanapaṇḍitasevanena // Mo_2,6.38 //
puruṣeṇa "etat" svenānubhūyamānaṃ | "puruṣatvam" puruṣabhāvam | "pauruṣaphalaṃ" | "pauruṣaṃ" pūrvaślokoktasvarūpapauruṣaṃ | "phalaṃ" yasya | tādṛk | "buddhvā" eva | "ātmaprayatnaparatā" pauruṣanirvṛttatvam | "sadā eva kāryā" | "tataḥ" karaṇānantaraṃ | puruṣeṇ"āsau" ātmaprayatnaparatā | "sacchāstrasādhujanapaṇḍitasevanena" "paramām" utkṛṣṭām | "saphalatām" mokṣākhyaphalayuktatām "neyā" | "atha"śabdaḥ pādapūraṇārthaḥ || MoT_2,6.38 ||
daivapauruṣavicāracārubhiś cetasā caritam ātmapauruṣam /
nityam eva jayatīti bhāvitaiḥ kārya āryajanasevanodyamaḥ // Mo_2,6.39 //
puruṣaiḥ "āryajanasevanodyamaḥ kāryaḥ" | kathaṃbhūtaiḥ | "daivapauruṣayoḥ" yaḥ "vicāraḥ" svarūpavivecanaṃ | tena "cārubhiḥ " | punaḥ kathaṃbhūtaiḥ | manasā "iti" evam | "bhāvitaiḥ" niścitaiḥ iti | kim "iti" | "caritam" anuṣṭhitam | "ātmapauruṣam nityam" sadā "jayati" | sarvaphalajanakatvāt sarvotkarṣeṇa vartata iti || MoT_2,6.39 ||
sargāntaślokenāpy etad eva kathayati
janmaprabandhamayam āmayam eṣa jīvo
buddhvaihikaṃ sahajapauruṣam eva siddhyai /
śāntiṃ nayatv avitathena varauṣadhena
pṛṣṭena tuṣṭiparapaṇḍitasevanena // Mo_2,6.40 //
"jīvaḥ" puruṣaḥ | "aihikaṃ" iha loke śakyatvena sthitaṃ "pauruṣaṃ" | "siddhyai" siddhyarthaṃ "buddhvā" | tataḥ tadāśrayaṇenānuṣṭhitena "tuṣṭiparapaṇḍitasevanena" hetunā | "pṛṣṭena" tasmād eva paṇḍitāt "pṛṣṭena" | "avitathena" saphalena | "varauṣadhena" samyagjñānākhyavarauṣadhena | "janmaprabandhamayam" janmasantānarūpaṃ | "āmayam" rogaṃ | "śāntiṃ nayatu" | iti śivam || MoT_2,6.40 ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ mumukṣuvyavahāraprakaraṇe ṣaṣṭhaḥ sargaḥ || 2,6 ||
************************************************************************
oṃ atyantopādeyatvena punar api pauruṣacarcām eva prastauti
prāpya vyādhivinirmuktaṃ deham alpādhivedhitam /
tathātmānaṃ samādadhyād yathā bhūyo na jāyate // Mo_2,7.1 //
"alpo" yaḥ "ādhiḥ" jīvanopāyādinimittā cittapīḍā | tena "vedhitam" tāḍanāyuktam kṛtam | "samādadhyāt" cinmātratattve samādhānayuktaṃ kuryāt || MoT_2,7.1 ||
daivaṃ puruṣakāreṇa yo 'tivartitum icchati /
iha cāmutra ca jayet sa saṃpūrṇābhivāñchitaḥ // Mo_2,7.2 //
"daivam" anudyogarūpam daivam | "saṃpūrṇe abhivāñchite" bhogamokṣarūpe kāṅkṣite yasya "saḥ" || MoT_2,7.2 ||
ye samudyogam utsṛjya sthitā daivaparāyaṇāḥ /
te dharmam arthakāmau ca nāśayanty ātmavidviṣaḥ // Mo_2,7.3 //
"ātmavidviṭtvaṃ" ca teṣāṃ bhogamokṣarūpātmakakāryanāśakatvāj jñeyam || MoT_2,7.3 ||
saṃvitspando manaḥspanda indriyaspanda eva ca /
etāni puruṣārthasya rūpāṇy ebhyaḥ phalodayaḥ // Mo_2,7.4 //
"ebhyaḥ" saṃvidādispandebhyaḥ || MoT_2,7.4 ||
saṃvittattvād eva pauruṣotthānaṃ kathayati
yathā saṃvedanaṃ cetas tathāntaḥspandam ṛcchati /
tathaiva kāyaś calati tathaiva phalabhoktṛtā // Mo_2,7.5 //
"yathā" yena prakāreṇa | "saṃvedanam" saṃvidaḥ sphuraṇam syāt | "tathā" tena prakāreṇa | "cetaḥ antaḥspandam" saṃkalpākhyām ceṣṭām | "ṛcchati" gacchati | "tathaiva" cittaspandānusāreṇa eva | "kāyaḥ calati" hitāhitaprāptiparihārarūpāṃ kriyāṃ prati ceṣṭate | tataḥ "tathaiva" kāyacalanānusāreṇaiva | "phalabhoktṛtā" bhavati | "jīvasye"ti śeṣaḥ || MoT_2,7.5 ||
ābālam etat saṃsiddhaṃ yatra yatra yathā tathā /
daivaṃ tu na kvacid dṛṣṭam ato jayati pauruṣam // Mo_2,7.6 //
"ābālaṃ" bālaparyantam | "etat" maduktam | phalitam āh"āta" iti || MoT_2,7.6 ||
puruṣārthena deveśagurur eṣa bṛhaspatiḥ /
śukro daityendragurutāṃ puruṣārthena cāsthitaḥ // Mo_2,7.7 //
deveśasya guruḥ "deveśaguruḥ" || MoT_2,7.7 ||
dainyadāridryaduḥkhārtā api sādho narottamāḥ /
pauruṣeṇaiva yatnena yātā devendratulyatām // Mo_2,7.8 //
"devendratulyatām" indrasāmyam || MoT_2,7.8 ||
mahānto vibhavāḍhyā ye nānāścaryasamāśrayāḥ /
pauruṣeṇaiva doṣeṇa narakātithitāṃ gatāḥ // Mo_2,7.9 //
"doṣeṇa" doṣahetunā | ucchāstriteneti yāvat || MoT_2,7.9 ||
bhāvābhāvasahasreṣu daśāsu vividhāsu ca /
svapauruṣavaśād eva vivṛttā bhūtajātayaḥ // Mo_2,7.10 //
"vivṛttāḥ" rūpāntaraṃ gatāḥ | "bhāvābhāvā"dyāviṣṭāḥ saṃpannā iti yāvat || MoT_2,7.10 ||
śāstrato gurutaś caiva svataś ceti trisiddhitā /
sarvatra puruṣārthasya na daivasya kadācana // Mo_2,7.11 //
tribhiḥ prakāraiḥ siddhitā "trisiddhitā" | "phalam" iti śeṣaḥ | "svataḥ" śāstrādi vinā svapratibhāmātrād eva | kecid dhi "śāstrāt" siddhā bhavanti | kecit "gurutaḥ" | kecit "svataḥ" || MoT_2,7.11 ||
aśubheṣu samāviṣṭaṃ śubheṣv evāvatārayet /
yatnena cittam ity āśu sarvaśāstrārthasaṃgrahaḥ // Mo_2,7.12 //
"aśubheṣu" bhogārjanarūpeṣv aśubhakāryeṣu || MoT_2,7.12 ||
yac chreyo yad atucchaṃ ca yad apāyavivarjitam /
tat tad ācara yatnena putreti guravaḥ sthitāḥ // Mo_2,7.13 //
"putra" he śiṣya | "sthitāḥ" | "upadeṣṭṛtvene"ti śeṣaḥ || MoT_2,7.13 ||
yathā yathā prayatno me phalam āśu tathā tathā /
ity ahaṃ pauruṣād eva phalabhāṅ na tu daivataḥ // Mo_2,7.14 //
"ity" evaṃ | niścayavān bhaved iti bhāvaḥ || MoT_2,7.14 ||
pauruṣād dṛśyate siddhiḥ pauruṣaṃ dhīmatāṃ kramaḥ /
daivam āśvāsanāmātraṃ duḥkhapelavabuddhiṣu // Mo_2,7.15 //
"duḥkhena pelavā" udyogāsahā | "buddhiḥ" yeṣāṃ teṣu || MoT_2,7.15 ||
pratyakṣapramukhān nityaṃ pramāṇaṃ pauruṣaḥ kramaḥ /
phalato dṛśyate loke deśāntaragamādikāt // Mo_2,7.16 //
asmābhiḥ "pauruṣaḥ" puruṣasambandhī "kramaḥ" | pādacālanādirūpaṃ pauruṣam iti yāvat | "deśāntaragamādikāt phalataḥ" phalāt | "nityaṃ pramāṇaṃ" arthakriyākāri "dṛśyate" | "phalataḥ" kathaṃbhūtāt | "pratyakṣaṃ" pratyakṣapramāṇaṃ | "pramukhaṃ" grāhakatvena pradhānaṃ yasya | tādṛśāt pratyakṣadṛṣṭād ity arthaḥ | ataḥ pauruṣam eva saphalaṃ | na daivam iti bhāvaḥ || MoT_2,7.16 ||
bhoktā tṛpyati nābhoktā gantā gacchati nāgatiḥ /
vaktā vakti na cāvaktā pauruṣaṃ saphalaṃ nṛṇām // Mo_2,7.17 //
spaṣṭam || MoT_2,7.17 ||
pauruṣeṇa durantebhyaḥ saṃkaṭebhyaḥ subuddhayaḥ /
samuttaranty ayatnena na tu mūkatayānayā // Mo_2,7.18 //
"mūkatayā" daivaparatvarūpeṇa udyogarāhityena || MoT_2,7.18 ||
yo yo yathā prayatate sa sa tadvat phalaikabhāk /
na tu tūṣṇīṃ sthiteneha kenacit prāpyate phalam // Mo_2,7.19 //
"tadvat" tathā | "tūṣṇīṃ sthitena" udyogarahitena tiṣṭhatā || MoT_2,7.19 ||
śubhena puruṣārthena śubham āsādyate phalam /
aśubhenāśubhaṃ rāma yathecchasi tathā kuru // Mo_2,7.20 //
spaṣṭam || MoT_2,7.20 ||
puruṣārthaphalaprāptir deśakālavaśād iha /
prāptā cireṇa śīghraṃ vā yāsau daivam iti smṛtā // Mo_2,7.21 //
"prāptiḥ" "prāpte"ti kāryaṃ karoti itivat prayogaḥ | "asau" "puruṣārthaphalaprāptiḥ" || MoT_2,7.21 ||
na daivaṃ dṛśyate dṛṣṭyā na ca lokāntare sthitam /
uktaṃ daivābhidhānena svaṃ loke karmaṇaḥ phalam // Mo_2,7.22 //
spaṣṭam || MoT_2,7.22 ||
puruṣo jāyate loke vardhate kṣīyate punaḥ /
na tatra dṛśyate daivaṃ jarāyauvanabālyavān // Mo_2,7.23 //
"tatra" puruṣe || MoT_2,7.23 ||
deśād deśāntaraprāptir hastasthadravyadhāraṇam /
vyāpāraś ca tathāṅgānāṃ pauruṣeṇa na daivataḥ // Mo_2,7.24 //
spaṣṭam || MoT_2,7.24 ||
arthaprāpakakāryaikaprayatnaparatā budhaiḥ /
proktā pauruṣaśabdena sarvam āsādyate 'nayā // Mo_2,7.25 //
"arthaprāpakaṃ" yat "kāryaṃ" | tatra "ekam" kevalaṃ | "prayatnaparatā" || MoT_2,7.25 ||
anarthaprāptikāryaikaprayatnaparatā tu yā /
soktā pronmattaceṣṭeti na kiṃcit prāpyate 'nayā // Mo_2,7.26 //
"anarthaprāptau" anarthaprāptyarthaṃ yat "kāryam" | tatra "ekam prayatnaparatā" || MoT_2,7.26 ||
kriyāyāḥ spandadharmiṇyāḥ svārthasādhakatā svayam /
sādhusaṅgamasacchāstratīkṣṇayonnīyate dhiyā // Mo_2,7.27 //
"unnīyate" niścīyate || MoT_2,7.27 ||
anantaṃ samatānandaṃ paramārthaṃ svakaṃ viduḥ /
tad yebhyaḥ prāpyate yatnāt sevyās te śāstrasādhavaḥ // Mo_2,7.28 //
"svakam paramārtham" nijaṃ paramaprayojanam || MoT_2,7.28 ||
sacchāstrādiguṇo matyā sacchāstrādiguṇān matiḥ /
vardhete te mitho 'bhyāsāt sarobdāv iva kālataḥ // Mo_2,7.29 //
"sacchāstrādi"rūpaḥ "guṇaḥ matyā" bhavati | buddhirahitasya "sacchāstrādau" pravṛttyabhāvāt | "matiḥ sacchāstrādiguṇāt" bhavati | "te" sacchāstrādiguṇamatī | "mithaḥ" anyonyaṃ | "abhyāsāt vardhete" vṛddhiṃ gacchataḥ | kāv "iva" | "sarobdāv iva" | yathā "sarobdau" saromeghau | "kālataḥ mithaḥ vardhete" tathety arthaḥ | kadācid dhi saraḥ meghavṛṣṭena jalena vardhate | kadācit tu meghaḥ sarasaḥ gṛhītena jaleneti || MoT_2,7.29 ||
ābālyād alam abhyastaiḥ śāstrasatsaṃgamādibhiḥ /
guṇaiḥ puruṣayatnena svo 'rthaḥ saṃprāpyate hitaḥ // Mo_2,7.30 //
"puruṣayatnena" pauruṣeṇ"ābhyastaiḥ" anuśīlitaiḥ | "svaḥ arthaḥ" mokṣākhyaṃ nijaṃ prayojanam || MoT_2,7.30 ||
pauruṣeṇa jitā daityāḥ sthāpitā bhuvanakriyāḥ /
racitāni jagantīha viṣṇunā na tu daivataḥ // Mo_2,7.31 //
spaṣṭam || MoT_2,7.31 ||
sargāntaślokena śrīrāmasya pauruṣaṃ kartavyatvenopadiśati
jagati puruṣakārakāraṇe 'smin
kuru raghunātha ciraṃ tathā prayatnam /
vrajasi tarusarīsṛpābhidhānāṃ
subhaga yathā na daśām aśaṅkam eva // Mo_2,7.32 //
"jagati" kathaṃbhūte | "puruṣakāraḥ" pauruṣaṃ "kāraṇaṃ" yasya | tādṛśe | cinmātrapauruṣād eva hi jagad utpannam | "prayatnam" pauruṣam | "tarusarīsṛpābhidhānāṃ daśāṃ" tarvādirūpatām ity arthaḥ | tarvādayo hi pauruṣarāhityenaiva duḥkham anubhavantīti teṣāṃ grahaṇaṃ kṛtam | iti śivam || MoT_2,7.32 ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ mumukṣuvyavahāraprakaraṇe saptamaḥ sargaḥ || 2,7 ||
************************************************************************
oṃ punaḥ daivanirākaraṇaṃ karoti | oṃ
nākṛtir na ca karmāṇi nāspadaṃ na parākramaḥ /
tan mithyājñānavat prauḍhaṃ daivaṃ nāma kim ucyate // Mo_2,8.1 //
pūrvārdhe "yasye"ti śeṣaḥ || MoT_2,8.1 ||
svakarmaphalasaṃprāptāv idam ittham itīha yāḥ /
giras tā daivanāmnaitāḥ prasiddhiṃ samupāgatāḥ // Mo_2,8.2 //
"idam ittham iti gira" idaṃ itthaṃ saṃpannam iti vācaḥ || MoT_2,8.2 ||
tathaiva mūḍhamatibhir daivam astīti niścayaḥ /
ātto duravabodhena rajjāv iva bhujaṅgamaḥ // Mo_2,8.3 //
"ātto" gṛhītaḥ | "duravabodhena" ajñānena | "iva"śabdaḥ yathāśābdārthe || MoT_2,8.3 ||
hyastanī duṣkriyābhyeti śobhāṃ satkriyayā yathā /
adyaivaṃ prāktanī tasmād yatnāt satkāryavān bhava // Mo_2,8.4 //
gatārtho 'yam || MoT_2,8.4 ||
mūḍhānumānasaṃsiddhaṃ daivaṃ yasyāsti durmateḥ /
daivād dāho 'stu mā veti vaktavyaṃ tena pāvake // Mo_2,8.5 //
"mūḍhānumānasaṃsiddhaṃ daivaṃ yasya durmateḥ" ajñāninaḥ | "asti" paramārthasad asti | "tena" durmatinā | "pāvake" agnau sthitvā | "daivād dāhaḥ astu mā"stu "veti vaktavyam" | tatra tv asau naitad vaktuṃ śaknoti dāhaikalabdher iti bhāvaḥ || MoT_2,8.5 ||
daivam eveha cet karma puṃsaḥ kim iva ceṣṭayā /
snānadānāśanādārān daivam eva kariṣyati // Mo_2,8.6 //
"karma" karmasaṃpādakam ity arthaḥ | na caitat saṃbhavati akiṃcitkurvataḥ "snānā"dyanupapatter iti bhāvaḥ || MoT_2,8.6 ||
kiṃ vā śāstropadeśena mūko 'yaṃ puruṣaḥ kila /
saṃcāryate tu daivena kiṃ kasyehopadiśyate // Mo_2,8.7 //
"saṃcāryate" saṃcaraṇaśīlaḥ saṃpādyate | "kim" iti | "kena" iti śeṣaḥ | daivāṅgīkāre na ko 'pi "kasyā"py upadeśaṃ kuryād iti bhāvaḥ || MoT_2,8.7 ||
na ca niḥspandatā loke dṛṣṭeha śavatāṃ vinā /
spandaś ca phalasaṃprāptis tasmād daivaṃ nirarthakam // Mo_2,8.8 //
spaṣṭam || MoT_2,8.8 ||
nanu daivena sahaiva puruṣaḥ kāryaṃ karotīty | atrāha
na cāmūrtena daivena mūrtasya sahakartṛtā |
hastādīn īhataś caiva na daivena kvacit kṛtam || MoT_2,8.9 ||
"amūrtena" mūrtirahitena "daivena" | "hastādīn īhataḥ" ceṣṭataḥ | "mūrtasya" puruṣasya | "sahakartṛtā ca na" bhavati | ataḥ "daivena kṛtam" daivakartṛkaṃ kāryaṃ | "kvacit na" bhavati || MoT_2,8.9 ||
nanu manobuddhyādivad amūrtasyāpi daivasya mūrtena saha kartṛtvam asty evety | atrāha
manobuddhivad apy etad daivaṃ nehānubhūyate /
āgopālaṃ kila prājñais tena daivam asat sadā // Mo_2,8.10 //
mṛtaśarīre kartṛtvādarśanān "manobuddhī" kalpyete | na ca daivasyātra kaścid upayoga iti | na tatkalpanāvasara iti bhāvaḥ || MoT_2,8.10 ||
nanu kadācit tasmād eva dṛśyāt śarīrādeḥ kāryaṃ dṛṣṭaṃ kadācin na dṛṣṭam iti adṛṣṭasya daivasya kalpanā yuktaivety | atrāha
pṛthak ced buddhir anyo 'rthaḥ saiva cet kānyatā tayoḥ /
kalpanā vā pramāṇaṃ cet pauruṣaṃ kiṃ na kalpyate // Mo_2,8.11 //
"buddhiḥ" jñānaṃ | "pṛthak cet" yady asti | tad"ārthaḥ anya" ekasmāt dvitīyaḥ pṛthag iti yāvat | asti buddhiḥ "sā eva" | na tu bhinnā "ced" bhavati | tadā "tayoḥ" arthayoḥ "kā anyatā" bhavati | ato 'tra kevalasaddṛśyāc charīrāder eva kāryaṃ bhavatv iti bhāvaḥ | nanv atra buddhipṛthaktvopayogo nāsti | kalpanāyā eva pramāṇatvād ity | atrāha | "kalpane"ti | "kalpanā" prathamaṃ "pramāṇaṃ" nāsti "ced" | "vā"sti | tadā "pauruṣaṃ kiṃ na kalpyate" | kalpanayā saṃbhāvyate samānanyāyatvāt || MoT_2,8.11 ||
punar api prakṛtaṃ mūrtāmūrtayoḥ sahakartṛtvāsaṃbhavam eva kathayati
nāmūrtena ca saṅgo 'sti nabhaseva vapuṣmataḥ /
mūrtaṃ ca dṛśyate lagnaṃ tasmād daivaṃ na vidyate // Mo_2,8.12 //
"vapuṣmataḥ" mūrtasya śarīriṇaḥ | "amūrtena" mūrtirahitena daivena | "saṅgaḥ" sahakartṛtvaṃ "nāsti" | ken"eva" | "nabhasā iva" | nanu tathāpi amūrtam eva kartṛ bhavatv ity | atrāha | "mūrtaṃ ce"ti | asmābhiḥ "mūrtam" eva "lagnaṃ" kāryalagnaṃ "dṛśyate" | ataḥ tasyaiva kartṛtvaṃ yuktam iti bhāvaḥ | phalitaṃ kathayati | "tasmād" iti | "tasmāt" tato hetoḥ | "daivaṃ na vidyate" | tatkalpanāyāḥ nirastatvāt || MoT_2,8.12 ||
viniyoktātha bhūtānām asty anyat tajjagattraye /
śeratāṃ bhūtavṛndāni daivaṃ sarvaṃ kariṣyati // Mo_2,8.13 //
"viniyoktā" prerakaḥ | "anyad" daivākhyaṃ anyat vastu | "śeratām" kāryeṣv anudyogaṃ bhajantām || MoT_2,8.13 ||
daivenetthaṃ niyukto 'smi kiṃ karomīdṛśaṃ sthitam /
samāśvāsanavāg eṣā na daivaṃ paramārthataḥ // Mo_2,8.14 //
"īdṛśam sthitam" īdṛśam saṃpannam || MoT_2,8.14 ||
mūḍhaiḥ prakalpitaṃ daivaṃ tatparās te kṣayaṃ gatāḥ /
prājñās tu puruṣārthena padam uttamam āgatāḥ // Mo_2,8.15 //
"tatparāḥ" svayaṃkalpitadaivaparāḥ | "te" mūḍhāḥ | "puruṣārthena" pauruṣeṇa | "uttamaṃ padam" mokṣākhyam utkṛṣṭaṃ sthānam || MoT_2,8.15 ||
ye śūrā ye ca vikrāntā ye prājñā ye ca paṇḍitāḥ /
tais taiḥ kair iva loke 'smin vada daivaṃ pracakṣyate // Mo_2,8.16 //
"pracakṣyate" kathyate | na kenāpi pracakṣyate iti bhāvaḥ || MoT_2,8.<16 ||
kālavidbhir vinirṇītā yasyāsti cirajīvitā /
sa cej jīvati saṃchinnaśirās tad daivam uttamam // Mo_2,8.17 //
"kālavidbhiḥ" daivajñaiḥ || MoT_2,8.17 ||
kālavidbhir vinirṇītaṃ pāṇḍityaṃ yasya rāghava /
anadhyāpita evāsau tajjñaś ced daivam uttamam // Mo_2,8.18 //
"tajjñaḥ" paṇḍitaḥ || MoT_2,8.18 ||
viśvāmitreṇa muninā daivam utsṛjya dūrataḥ /
pauruṣeṇaiva saṃprāptaṃ brāhmaṇyaṃ rāma nānyathā // Mo_2,8.19 //
spaṣṭam || MoT_2,8.19 ||
amībhir na parai rāma puruṣair munitāṃ gataiḥ /
pauruṣeṇaiva saṃprāptā ciraṃ gaganagamitā // Mo_2,8.20 //
"amībhiḥ" pauruṣayuktair ebhir eva | "paraiḥ" pauruṣarahitaiḥ sāmānyajantubhiḥ | "gaganagamitā" paramākāśacāritvam || MoT_2,8.20 ||
utsādya devasaṃghātāṃś cakrus tribhuvanodare /
pauruṣeṇaiva yatnena sāmrājyaṃ dānaveśvarāḥ // Mo_2,8.21 //
"utsādya" bādhitvā | "devasaṃghātān" devasamūhān | "dānaveśvarāḥ" hiraṇyākṣyādayaḥ || MoT_2,8.21 ||
ālūnaśīrṇam ābhogi jagad ājahrur ojasā /
pauruṣeṇaiva yatnena dānavebhyaḥ sureśvarāḥ // Mo_2,8.22 //
"ālūnaśīrṇam" aticañcalam || MoT_2,8.22 ||
rāma pauruṣayuktyaiva salilaṃ dhāryate na vā /
ciraṃ karaṇḍake yuktyā na daivaṃ tatra kāraṇam // Mo_2,8.23 //
"karaṇḍake" randhrayukte kāṇḍasādhite dravyaviśeṣe | kenacit prayogena hi karaṇḍe 'pi jalaṃ tiṣṭhati || MoT_2,8.23 ||
haraṇādānasaṃrambhavibhramabhramabhūmiṣu /
śaktatā dṛśyate rāma na daivasyauṣadher iva // Mo_2,8.24 //
"haraṇe"tyādy upalakṣaṇaṃ sarvakriyāṇām || MoT_2,8.24 ||
sargāntaślokenaitat samāpayati
sakalakāraṇakāryavivarjitaṃ
nijavikalpavaśād upakalpitam /
tvam anavekṣya hi daivam asanmayaṃ
śraya śubhāśaya pauruṣam uttamam // Mo_2,8.25 //
gatārtho 'yam | iti śivam || MoT_2,8.25 ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ mumukṣuprakaraṇe 'ṣṭamaḥ sargaḥ || 2,8 ||
************************************************************************
oṃ atra śrīrāmaḥ pṛcchati
bhagavan sarvadharmajña pratiṣṭhām alam āgatam /
yal loke tad vada brahman daivam evaṃ kim ucyate // Mo_2,9.1 //
he "bhagavan" | "brahman" vasiṣṭha | kathaṃbhūta | "sarvadharmajña" | tvam "vada" | "yat daivam loke evam pratiṣṭhām" prasiddhim | "āgataṃ" | "tat" paṇḍitaiḥ "kiṃ"rūpaṃ kathyate | na hi asiddhaṃ vastu prasiddhim āyāti iti bhāvaḥ || MoT_2,9.1 ||
śrīvasiṣṭhaḥ uttaraṃ kathayati
pauruṣaṃ sarvakāryāṇāṃ kartṛ rāghava netarat /
phalabhoktṛ ca sarvatra na daivaṃ tatra kāraṇam // Mo_2,9.2 //
he "rāghava" | "pauruṣaṃ sarvakāryāṇāṃ kartṛ" bhavati | "itarat" anyat daivādi | kartṛ "na" bhavati | na kevalaṃ kartr eva | kiṃ tu "phalabhoktṛ ca" bhavati | svāviṣṭapuruṣadvāreṇeti bhāvaḥ | "daivaṃ tatra kāraṇaṃ na" bhavati | ato daivaṃ nāstīti bhāvaḥ || MoT_2,9.2 ||
daivaṃ na kiṃcit kurute na ca bhuṅkte na vidyate /
na dṛśyate nādriyate kevalaṃ kalpanedṛśī // Mo_2,9.3 //
"īdṛśī" daivam eva sarvaṃ karotīty evaṃrūpā | na ca kalpanāyāḥ satyatvam iti bhāvaḥ || MoT_2,9.3 ||
siddhasya pauruṣeṇeha phalasya phalaśālinām /
śubhāśubhā vā saṃpattir daivaśabdena kathyate // Mo_2,9.4 //
paṇḍitaiḥ "phalaśālināṃ" phalabhājāṃ | "pauruṣeṇa" śubhāśubhena pauruṣeṇa | "siddhasya phalasya śubhā aśubhā vā saṃpattiḥ daivaśabdena kathyate" | "ajñavyavahārārtham" iti śeṣaḥ || MoT_2,9.4 ||
pauruṣoparatā nityam iṣṭāniṣṭasya vastunaḥ /
prāptir iṣṭāpy aniṣṭā vā daivaśabdena kathyate // Mo_2,9.5 //
paṇḍitaiḥ "pauruṣe uparatā" niṣṭhāṃ gatā | "iṣṭāniṣṭasya vastunaḥ iṣṭā aniṣṭā vā prāptiḥ daivaśabdena kathyate" | "api"śabdaḥ pādapūraṇārthaḥ || MoT_2,9.5 ||
bhāvī tv avaśyam evārthaḥ puruṣārthaikasādhanaḥ /
yaḥ so 'smiṃl lokasaṃghāte daivaśabdena kathyate // Mo_2,9.6 //
"bhāvī" bhavanaśīlaḥ | "puruṣārthaḥ" pauruṣam "ekaṃ sādhanaṃ" yasya | tādṛśaḥ | "lokasaṃghāte" lokasamūhe || MoT_2,9.6 ||
na tu rāghava lokasya kasyacit kiṃcid eva hi /
daivam ākāśakalpaṃ hi karoti na karoti vā // Mo_2,9.7 //
"hi" yasmādarthe | "ākāśakalpam" ākāśavad atyantatuccham | na hi vandhyāsutaḥ "kasyacit kiṃcit" "karoti na karoti ve"ti bhāvaḥ | dvitīyo "hi"śabdaḥ niścaye || MoT_2,9.7 ||
puruṣārthasya siddhasya śubhāśubhaphalodaye
idam itthaṃ sthitam iti yoktis tad daivam ucyate || MoT_2,9.8 ||
"ukteḥ" svarūpaṃ kathayati | "idam itthaṃ sthitam" " itī"ti | "siddham" saṃpannam || MoT_2,9.8 ||
itthaṃ mamābhavad buddhir itthaṃ me niścayo hy abhūt /
iti karmaphalāvāptau yoktis tad daivam ucyate // Mo_2,9.9 //
"itthaṃ" karmaphalasādhanarūpā | "karmaphalasyāvāptau" prāptau | "ukti"mātram eva "daivam" iti bhāvaḥ || MoT_2,9.9 ||
iṣṭāniṣṭaphalaprāptāv evam ityarthavācakam /
āśvāsanāmātravaco daivam ity eva kathyate // Mo_2,9.10 //
"āśvāsanāmātravacaḥ" kathaṃbhūtaṃ | "evam" | "iti" yaḥ "arthaḥ" | tasya "vācakam" niyamavācakam ity arthaḥ || MoT_2,9.10 ||
śrīrāmaḥ pṛcchati
bhagavan sarvadharmajña prāg yat karmopasaṃcitam | / tad etad daivam ity uktam apamṛṣṭaṃ kathaṃ tvayā // Mo_2,9.11 //
"prāk" pitrantargatabījatāvasthāyām | "apamṛṣṭam" nāśitam || MoT_2,9.11 ||
śrīvasiṣṭhaḥ uttaraṃ kathayati
sādhu rāghava jānāsi śṛṇu vakṣyāmi te 'khilam /
daivaṃ nāstīti te yena sthirā buddhir bhaviṣyati // Mo_2,9.12 //
spaṣṭam || MoT_2,9.12 ||
tad eva kathayati
yā magnā vāsanā pūrvaṃ babhūva kila bhūriśaḥ /
saiveyaṃ karmabhāvena nṝṇāṃ pariṇatiṃ gatā // Mo_2,9.13 //
"pūrvam" pitrantargatabījatāvasthāyām | "bhūriśaḥ" bhūriprakāreṇa | vartamānā "yā vāsanā" śubhāśubhā vā bhāvanā | "magnā" | "bīje" iti śeṣaḥ bhavati | "sā eveyaṃ nṝṇāṃ karmabhāvena" karmarūpeṇa | "pariṇatiṃ" rūpāntaraṃ | "gatā" | tadanurūpam eva sarve karma kurvantīti bhāvaḥ || MoT_2,9.13 ||
jantur yadvāsano nāma tatkarmā bhavati kṣaṇāt /
anyakarmānyabhāvaś cety etan naivopapadyate // Mo_2,9.14 //
"anyabhāvaḥ" anyavāsanā || MoT_2,9.14 ||
grāmago grāmam āpnoti pattanārthī ca pattanam /
yo yo yadvāsanas tat tat sa sa prayatate tathā // Mo_2,9.15 //
"grāmagasya ca " grāmagamanavāsanā sphuṭā evānyathā na yāyāt || MoT_2,9.15 ||
yad eva tīvrasaṃvegād iha karma kṛtaṃ purā /
tad eva daivaśabdena paryāyeṇa hi kathyate // Mo_2,9.16 //
"iha" ihalokaparalokatayā dvirūpe saṃsāre | "purā" pitrantargatabījatāvasthāyām | "karma"karaṇaṃ cātra pitṛdvāreṇaiva jñeyam || MoT_2,9.16 ||
upasaṃhāraṃ karoti
evaṃ daivaṃ svakarmāṇi karma prauḍhā svavāsanā /
vāsanā manaso nānyā mano hi puruṣaḥ smṛtaḥ // Mo_2,9.17 //
"evam" anena prakāreṇa | "svakarmāṇi" prāk kṛtāni nijakarmāṇi | "daivaṃ" bhavati | "prauḍhā vāsanā karma" bhavati | tadanusāreṇaiva tasya prakṛtatvāt | "vāsanā manasaḥ anyā na" bhavati | "hi" niścaye | "manaḥ puruṣaḥ" bhavati | ataḥ daivasya puruṣād vyatiriktā sattā nāstīti bhāvaḥ || MoT_2,9.17 ||
punar apy etad eva kathayati
yad daivaṃ tāni karmāṇi karma sādho mano hi tat /
mano hi puruṣas tasmād daivaṃ nāstīti niścayaḥ // Mo_2,9.18 //
"karme"ty atra yacchabdādhyāhāraḥ | "yat" "karma" | "tat mano" bhavati || MoT_2,9.18 ||
ekam eva mano jantor yathā prayatate hi yat /
nūnaṃ tat tad avāpnoti svata eva na daivataḥ // Mo_2,9.19 //
spaṣṭam || MoT_2,9.19 ||
manaś cittaṃ vāsanā ca karma daivaṃ svaniścayaḥ /
rāma puṃniścayasyaitāḥ saṃjñāḥ sadbhir udāhṛtāḥ // Mo_2,9.20 //
"puṃniścayasya" puṃrūpasya niścayasya | puruṣasyeti yāvat || MoT_2,9.20 ||
evaṃnāmā hi puruṣo dṛḍhabhāvanayā yathā /
nityaṃ prayatate rāma phalam āpnoty alaṃ tathā // Mo_2,9.21 //
"evaṃnāmā" mana ityādināmayuktaḥ || MoT_2,9.21 ||
upasaṃhāraṃ karoti
evaṃ puruṣakāreṇa sarvam eva raghūdvaha /
prāpyate netareṇeha tasmāt sa śubhado 'stu te // Mo_2,9.22 //
"saḥ" puruṣakāraḥ | "śubhado" jīvanmuktākhyaśubhaphalapradaḥ | "te" ity upalakṣaṇam | tena sarveṣāṃ śubhaphalapradaḥ bhavatu ity arthaḥ || MoT_2,9.22 ||
śrīrāmaḥ pṛcchati
prāktanaṃ vāsanājālaṃ niyojayati māṃ yathā /
mune tathaiva tiṣṭhāmi kṛpaṇaḥ kiṃ karomy aham // Mo_2,9.23 //
ataḥ pauruṣaṃ kiṃcid api nāstīti bhāvaḥ || MoT_2,9.23 ||
śrīvasiṣṭhaḥ uttaraṃ kathayati
ata eva hi he rāma śreyaḥ prāpnoṣi śāśvatam /
svaprayatnopanītena pauruṣeṇaiva nānyathā // Mo_2,9.24 //
"hi" niścaye | "ata eva" pūrvoktāt kāraṇād eva | "pauruṣeṇa" kathaṃbhūtena | "svaprayatnopanītena" | rāhoḥ śira itivad ayaṃ prayogaḥ || MoT_2,9.24 ||
dvividho vāsanāvyūhaḥ śubhaś caivāśubhaś ca te /
prāktano vidyate rāma dvayor ekataro 'tha vā // Mo_2,9.25 //
"vāsanāvyūhaḥ" vāsanāsamūhaḥ | "atha vā" pakṣāntare | "dvayoḥ" madhye | "ekataraḥ" śubhaḥ aśubho vā asti || MoT_2,9.25 ||
vāsanaughena śuddhena tatra ced adya nīyase /
tat krameṇa śubhenaiva padaṃ prāpnoṣi śāśvatam // Mo_2,9.26 //
"nīyase" svānusāreṇa karma kāryase | "padam" mokṣākhyaṃ sthānaṃ || MoT_2,9.26 ||
atha ced aśubho bhāvas tvāṃ yojayati saṅkaṭe /
prāktanas tad asau yatnāj jetavyo bhavatā balāt // Mo_2,9.27 //
"aśubho bhāvaḥ" aśubhā vāsanā | "balāt" haṭhāt || MoT_2,9.27 ||
nanv anyaḥ cetanārūpaḥ kaścin māṃ prerayati | tat katham ahaṃ svayaṃ kiṃcit kartuṃ śaknomīty | atrāha
prājña cetanāmātras tvaṃ na dehas tvaṃ jaḍātmakaḥ /
tad eva cetasy anyena cet tat tvaṃ kveva vidyase // Mo_2,9.28 //
he "prājña" | asmiñ śloke vakṣyamāṇe upadeśe yogyatvam | "cetanāmātraḥ" asi "tvam" | "jaḍaḥ dehaḥ nā"si | "tad eva" cetanāmātram eva san | "tvam anyena" hetukartṛbhūtena kṛtvā | "cet" yadi | "cetasi" citikriyāṃ prati kartṛtvaṃ bhajasi | "tat" tadā | "tvam" na "vidyase" nāsi | tasyaiva sattvāt | na hi dvayoḥ sattā yuktā vyarthatvāt || MoT_2,9.28 ||
punar api pūrvaślokottarārdhaniścitam artham eva kathayati
anyas tvāṃ cetayati cet tat tvayy asati ko 'paraḥ /
kam imaṃ cetayet tasmād anavasthā na vāstavī // Mo_2,9.29 //
"anyaḥ tvām cet cetayati" citikriyākartṛtvam prerayati | "tat" tadā | "tvayi asati" pūrvoktayuktyā sattām abhajati sati | sa iti "kam imam" kiṃrūpam | idantāspandaṃ tvāṃ | "cetayet" citikriyākartṛtvaṃ prati prerayet | na hy asataḥ preraṇaṃ yuktam iti bhāvaḥ | ataḥ anyaḥ kaścit preryaḥ kalpanīyaḥ | so 'pi tvatsamānayogakṣema eveti kutrāpi preryatayā viśrāntir na syād | ataḥ tvam eva preryaprerakabhāvena sthito 'sīty abhiprāyeṇopasaṃhāraṃ karoti | "tasmād" iti | "tasmāt" tato hetoḥ | "anavasthā" preryānavasthitiḥ | "vāstavī" paramārthabhūtā | "na" bhavati | tavaiva preryaprerakatvābhyāṃ sthitatvāt | ato na kaścit tavānyaḥ prerakaḥ astīti bhāvaḥ || MoT_2,9.29 ||
prakṛtam anusarati
śubhāśubhābhyāṃ mārgābhyāṃ vahantī vāsanāsarit /
pauruṣeṇa prayatnena yojanīyā śubhe pathi // Mo_2,9.30 //
"yojanīyā" pravartanīyā | bhogatyāgaparāmarśākhyaṃ śubhānusandhānam eva satataṃ kāryam iti bhāvaḥ || MoT_2,9.30 ||
aśubheṣu samāviṣṭaṃ śubheṣv evāvatārayet /
svamanaḥ puruṣārthena balena balināṃ vara // Mo_2,9.31 //
"samāviṣṭam" saṃlīnam | "avatārayet" nayet || MoT_2,9.31 ||
aśubhāc calitaṃ yāti śubhaṃ tasmād apītarat /
jantoś cittaṃ tu paśuvat tasmāt tat pālayed balāt // Mo_2,9.32 //
"aśubhāt" bhogārjanaparāmarśarūpāt aśubhānusandhānāt | "tasmād api" śubhād api | "pālayed" aśubhāt rakṣet || MoT_2,9.32 ||
samatāsāntvanenāśu na drāg iti śanaiḥ śanaiḥ /
pauruṣeṇa prayatnena pālayec cittabālakam // Mo_2,9.33 //
"samatā" sarvam idaṃ brahmety evaṃrūpā buddhiḥ | tayā yat "sāntvanam" samāśvāsanaṃ tena | "na drāg iti" na jhaṭiti | etasyārthaṃ svakaṇṭhena kathayati | "śanaiḥ śanair" iti samyagvicāreṇa | na tu prāṇarodhanādirūpeṇa haṭhenety arthaḥ || MoT_2,9.33 ||
vāsanaughas tvayā pūrvam abhyāsena ghanīkṛtaḥ /
śubho vāpy aśubho rāma śubham adya ghanīkuru // Mo_2,9.34 //
"adya" | "madupadeśene"ti śeṣaḥ || MoT_2,9.34 ||
prāgabhyāsavaśād yātā yadā te vāsanodayam /
tadābhyāsasya sāphalyaṃ viddhi tvam arimardana // Mo_2,9.35 //
"abhyāsasya" samastasyābhyāsasya || MoT_2,9.35 ||
idānīm api te yāti ghanatāṃ vāsanānagha /
abhyāsavaśatas tasmāc chubhābhyāsam upāhara // Mo_2,9.36 //
"idānīm" asmin janmani | "upāhara" ānaya || MoT_2,9.36 ||
pūrvaṃ ced ghanatāṃ yātā nābhyāsāt tava vāsanā /
vardhiṣyate tu nedānīm api tāta sukhī bhava // Mo_2,9.37 //
vāsanārāhityamātrasyaiva parame pade yatatvāt iti bhāvaḥ || MoT_2,9.37 ||
saṃdigdhāyām api bhṛśaṃ śubham eva samāhara /
asyāṃ tu vāsanāvṛddhau śubhād doṣo na kaścana // Mo_2,9.38 //
"asyāṃ vāsanāvṛddhau saṃdigdhāyām" kim abhyāsād vardhate na veti sandehaviṣayāyām "api" satyāṃ | tvaṃ "bhṛśaṃ śubham eva samāhara" abhyāsaviṣayīkuru | yataḥ "śubhāt kaścana doṣo na" bhavati || MoT_2,9.38 ||
sandehasyāyuktatāṃ kathayati
yad yad abhyasyate loke tanmayenaiva bhūyate /
ity ākumāraṃ prajñeṣu dṛṣṭaṃ sandehavarjitam // Mo_2,9.39 //
"loke" saṃsāre | "puruṣeṇe"ti śeṣaḥ || MoT_2,9.39 ||
śubhavāsanayā yuktas tad atra bhava bhūtaye /
paraṃ pauruṣam āśritya vijityendriyapañcakam // Mo_2,9.40 //
"bhūtaye" jīvanmuktākhyasaṃpatprāptaye || MoT_2,9.40 ||
avyutpannamanā yāvad bhavān ajñātatatpadaḥ /
guruśāstrapramāṇais tu nirṇītaṃ tāvad ācara // Mo_2,9.41 //
"avyutpannamanāḥ" jñānarahitaḥ | ata ev"ājñātatatpadaḥ" ajñātabrahmākhyotkṛṣṭasthānaḥ | "nirṇītam" tatpadanirṇayam | bhāve ktaprayoge "nirṇītam" iti siddham || MoT_2,9.41 ||
tataḥ kaṣāyapākena nūnaṃ vijñātavastunā /
śubho 'py asau tvayā tyājyo bhāvanaugho nirādhinā // Mo_2,9.42 //
"kaṣāyapākena" lakṣaṇayā parakoṭiprāptyā | "bhāvanaughaḥ" nirṇayarūpaḥ vāsanāsamūhaḥ | "nirādhinā" śubhavāsanākhyacittapīḍārahitena || MoT_2,9.42 ||
sargāntaślokena śrīrāmasyāvasthānam anuṣṭheyatvenopadiśati
yad atisubhagam āryasevitaṃ tac
chubham anusṛtya manojñabhāvabuddhyā /
adhigamaya padaṃ sadāviśokaṃ
tad anu tad apy avamucya sādhu tiṣṭha // Mo_2,9.43 //
tvaṃ | "yat atisubhagam" ata ev"āryasevitam" bhavati | "tac chubhaṃ" pauruṣam | "manojñabhāvā" śubhavāsanā yā matiḥ | tayā karaṇabhūtayā | "anusṛtya" satatānuṣṭhānaviṣayatāṃ nītvā | "aviśokaṃ" duḥkharahitaṃ | "padaṃ" jīvanmuktirūpaṃ sthānaṃ | "adhigamaya" prāpnuhi | ārṣaḥ svārthe ṇic | "tad anu" kālāntare | "tad api" jīvanmuktipadam api "avamucya" | "sādhu" samyak | "tiṣṭha" videhamuktau sthirībhavety arthaḥ | iti śivam || MoT_2,9.43 ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ mumukṣuprakaraṇe navamaḥ sargaḥ || 2,9 ||
************************************************************************
oṃ paramam upasaṃhāraṃ karoti
ataḥ pauruṣam āśritya śreyase nityabāndhavam /
ekāgraṃ kuru cittaṃ tvaṃ śṛṇu coktam idaṃ mama // Mo_2,10.1 //
"uktam" upadeśam || MoT_2,10.1 ||
avāntarābhipātīni svārūḍhāni manoratham /
pauruṣeṇendriyāṇy āśu saṃyamya samatāṃ naya // Mo_2,10.2 //
"avāntareṣu" bhogarūpeṣu madhyameṣu viśrāntisthāneṣu | na tu paramātmarūpe parame viśrāntisthāne | "abhipātīni" patanaśīlāni | "manorathaṃ" cittānusandhānam | "svārūḍhāni" suṣṭhu ārūḍhāni | "indriyāṇi saṃyamya" pratyāhṛtya | "samatāṃ" rāgadveṣarahitatvam "naya" | anyathā na śroṣyasīti bhāvaḥ || MoT_2,10.2 ||
ihāmutra ca siddhyarthaṃ puruṣārthaphalapradām /
mokṣopāyamayīṃ vakṣye saṃhitāṃ sārasammitām // Mo_2,10.3 //
"mokṣopāyamayīṃ" mokṣasya yaḥ upāyaḥ tanmayīm tadvācakām ity arthaḥ | "saṃhitām" śāstram | "sārasammitām" sāratulyām || MoT_2,10.3 ||
apunargrahaṇāyāntas tyaktvā saṃsāravāsanām /
saṃpūrṇau śamasantoṣāv ādāyodārayā dhiyā // Mo_2,10.4 //
sapūrvāparavākyārthavicāraviṣayādṛtam /
manaḥ samarasaṃ kṛtvā sānusandhānam ātmani // Mo_2,10.5 //
sukhaduḥkhakṣayakaraṃ mahānandaikasādhanam /
mokṣopāyam imaṃ rāma vakṣyamāṇaṃ mayā śṛṇu // Mo_2,10.6 //
he "rāma" | tvaṃ "mayā vakṣyamāṇaṃ mokṣopāyaṃ śṛṇu" | kiṃ kṛtvā | "apunargrahaṇāye"tyādi | suṣuptau tyaktām api vāsanāṃ puruṣaḥ punaḥ gṛhṇātīti "apunargrahaṇāye"ty uktam | "antaḥ" manasi | anyathā na śrotuṃ śaknoṣīti bhāvaḥ | "ādāya" gṛhītvā | "manaḥ" kathaṃbhūtaṃ | "ātmani samarasam" ekarasam | na tu viṣayeṣu vikṣiptaṃ | tathā "sapūrvāparaḥ" saṃpūrṇaḥ yaḥ "vākyārthavicāraḥ" | sa eva "viṣayaḥ" saṃcārasthānam | tatr"ādṛtam" || MoT_2,10.4-6 ||
imāṃ mokṣakathāṃ śrutvā saha sarvair vivekibhiḥ /
padaṃ yāsyasi nirduḥkhaṃ nāśo yatra na vidyate // Mo_2,10.7 //
"padam" viśrāntisthānam || MoT_2,10.7 ||
evaṃ śrīrāmasya pauruṣam āśrayaṇīyatvenopadiśya viśvāmitrapreraṇayā smṛtaṃ brahmoktam upadeśaṃ kathayituṃ prastāvaṃ karoti
idam uktaṃ purākalpe brahmaṇā parameṣṭhinā /
sarvaduḥkhakṣayakaraṃ paramāśvāsanaṃ dhiyaḥ // Mo_2,10.8 //
"idaṃ" vakṣyamāṇaṃ | "dhiyaḥ" buddheḥ | "paramāśvāsanam" utkṛṣṭaṃ āśvāsanakāri || MoT_2,10.8 ||
śrīrāmaḥ pṛcchati
kenoktaṃ kāraṇenedaṃ brahman pūrvaṃ svayaṃbhuvā /
kathaṃ ca bhavatā prāptam etat kathaya me prabho // Mo_2,10.9 //
"idaṃ" vakṣyamāṇaṃ jñānam || MoT_2,10.9 ||
śrīvasiṣṭhaḥ uttaraṃ kathayati
asty anantavilāsātmā sarvagaḥ sarvasaṃśrayaḥ /
cidākāśo 'vināśātmā pradīpaḥ sarvavastuṣu // Mo_2,10.10 //
"cidākāśaḥ" cid iti nāmadheyaḥ ākāśaḥ "cidākāśaḥ" | saḥ "asti" paramārthasan bhavati | kathaṃbhūtaḥ | "anantāḥ" aparicchinnāḥ | ye "vilāsāḥ" sargāvabhāsanasaṃkocanarūpāḥ vilāsāḥ te | "ātmā" svarūpaṃ yasya saḥ | tathā "sarvagaḥ" sarvavyāpakatvāt upacāreṇa sarvagantā | na hi mukhyaṃ sarvagatvam asya saṃbhavati niṣkriyatvena gamikriyānāśrayatvāt | punaḥ kathaṃbhūtaḥ | "sarveṣām" samastānāṃ bhāvābhāvasvarūpāṇāṃ padārthānāṃ | "saṃśrayaḥ" sphūrtipradatvena sattāpradatvena cāśrayaḥ | punaḥ kathaṃbhūtaḥ | "avināśātmā" vināśasyāpi sākṣitayā sattāpradatvena ca tena rahitaḥ ātmā yasya saḥ | na hi svasphūrtipradasya svasattāpādakasya ca kaścit āvaraṇaṃ kartuṃ śaktaḥ tadāvṛtau svasyāpy asiddhatvāt | punaḥ kathaṃbhūtaḥ | "sarvavastuṣu pradīpaḥ" prakāśakatvāt | nanu kutrāsāv astīti cen | na | sarvatra vartamānasya kutreti vaktum aśakyatvāt | nanu tathāpi kathaṃ nāsau sarvatra dṛśyate iti ced | asad etat | draṣṭrekasvarūpe tasmin kathaṃ na dṛśyata ity asyāpi vaktum aśakyatvāt | tathāpi ko 'sāv iti cet | yaḥ pṛcchati sa eveti brūmaḥ | nanu kaḥ pṛcchati iti cet | ahantayā atiprākaṭyena bhāsamānaḥ saḥ svayam eva svāntaḥ vicāryatām ity alaṃ rahasyodghāṭanena || MoT_2,10.10 ||
tataḥ kim ity | atrāha
spandāspandasamākārāt tato viṣṇur ajāyata /
spandamānarasāpūrāt taraṅgaḥ sāgarād iva // Mo_2,10.11 //
"spandāspandayoḥ" sṛṣṭyāveśaudāsīnyayoḥ "samākārāt" cittvākhyasamānākārayuktāt | "tataḥ" tasmāc cidākāśāt | "viṣṇuḥ" bhāvisṛṣṭisthitikārī nārāyaṇākhyo devatāviśeṣaḥ | samaṣṭirūpaṃ śuddhabuddhitattvaṃ c"ājāyata" | saṃhārakāraṇasya śuddhāhaṅkārarūpasya rudrasya kathanaṃ sṛṣṭimātrakathanākāṅkṣayā na kṛtam | viṣṇuḥ ka "iva" | "taraṅga iva" | yathā "spandamānarasāpūrāt sāgarāt taraṅgaḥ" jāyate tathety arthaḥ || MoT_2,10.11 ||
sumerukarṇikāt tasya digdalād dhṛdayāmbujāt /
tārakākesaravataḥ parameṣṭhī vyajāyata // Mo_2,10.12 //
"tasya" nārāyaṇasya śuddhabuddhitattvasya ca | "sumerukarṇikāt" tathā "tārakākesarāt hṛdayāmbujāt" hṛtkamalāt tadantargatāt brahmāṇḍāt iti yāvat | bhāvisarvajagadādhāratvayogyāt svarūpaleśāc ca | "parameṣṭhī" bhāvisṛṣṭyutpattikārī brahmākhyo devatāviśeṣaḥ | samaṣṭirūpaṃ śuddhamanastattvaṃ ca "vyajāyata" || MoT_2,10.12 ||
vedavedārthadeveśamunimaṇḍalamālitam /
so 'sṛjat sakalaṃ sargaṃ vikalpaughaṃ yathā manaḥ // Mo_2,10.13 //
"sakalaṃ" jagat bāhyatvena bhāsamānaṃ samastaṃ jagat | samaṣṭibhūtaśuddhamanastattvarūpāt | parameṣṭhina eva hi sarvaṃ jagad utpannam | atropamānatvaṃ vyaṣṭirūpasya "manasaḥ" jñeyam | samaṣṭirūpasya manasaḥ upameyatvāt || MoT_2,10.13 ||
jambudvīpasya koṇe 'smin varṣe bhāratanāmani /
sa sasarja janaṃ putrair ādhivyādhipariplutam // Mo_2,10.14 //
"janam" mānavajanam | "putraiḥ" prajāpatibhiḥ kṛtvā sāmānyajanaiś ca || MoT_2,10.14 ||
janaṃ viśinaṣṭi
bhāvābhāvaviṣaṇṇāṅgam utpātadhvaṃsatatparam /
sarge 'smin bhūtajātīnām āpyāyanakaraṃ param // Mo_2,10.15 //
"bhūtajātīnāṃ" devādīnām | "āpyāyanakaram" havyakavyādidvāreṇa tṛptikaram || MoT_2,10.15 ||
janasya tasya duḥkhaṃ sad dṛṣṭvā sakalalokakṛt /
jagāma karuṇām īśaḥ putraduḥkhād yathā pitā // Mo_2,10.16 //
"tasya janasya" mānavajanasya | "īśaḥ" brahmā śuddhamanastattvaṃ ca | "karuṇāṃ" dayām | atra ca śuddhamanasaḥ karuṇā sṛjyamānasmṛtikāracittāveśadvāreṇa jñeyety alaṃ rahasyodghāṭanena || MoT_2,10.16 ||
nanu tataḥ kim akarod ity | atrāha
ka eteṣāṃ hatāśānāṃ duḥkhasyānto hatāyuṣām /
syād iti kṣaṇam ekāgraś cintayām āsa bhūtapaḥ // Mo_2,10.17 //
"hatāśānāṃ" naṣṭānāṃ | "hatāyuṣāṃ" naśvarāṇāṃ | "antaḥ" avasānaṃ || MoT_2,10.17 ||
brahmaṇaḥ cintām upasaṃharati
iti saṃcintya bhagavān sasarja punar īśvaraḥ /
tapo dharmaṃ ca dānaṃ ca satyaṃ tīrthāni caiva ha // Mo_2,10.18 //
"sasarja" svayaṃ | kṛteṣu smṛtiśāstreṣu janān prati kartavyatvena dṛṣṭavān ity arthaḥ || MoT_2,10.18 ||
etat sṛṣṭvā punar devaś cintayām āsa bhūtakṛt /
puṃsāṃ nānena sarvasya duḥkhasyānta iti svayam // Mo_2,10.19 //
spaṣṭam || MoT_2,10.19 ||
punaḥ kena puṃsāṃ sarvasya duḥkhasyāntaḥ bhaviṣyatīty āśaṅkya cintayati
nirvāṇaṃ nāma paramaṃ sukhaṃ yena punar janaḥ /
na jāyate na mriyate taj jñānād eva labhyate // Mo_2,10.20 //
tan nirvāṇaṃ kena syād ity āśaṅkya cintayati | "taj jñānād" iti | "tat" nirvāṇam | "jñānāt eva" paramātmatattvajñānāt eva | na tu tapaḥprabhṛtibhyaḥ "labhyate" || MoT_2,10.20 ||
"eva"kāraprayogayogyatāṃ svayam eva sādhayati
saṃsārottaraṇe jantor upāyo jñānam eva hi /
tapo dānaṃ tathā tīrtham aṇūpāyaḥ prakīrtitaḥ // Mo_2,10.21 //
"aṇūpāyaḥ" avāntaropāyaḥ || MoT_2,10.21 ||
tarhi janānāṃ jñānaṃ kathaṃ setsyatīty āśaṅkya cintayati
tat tāvad duḥkhamokṣārthaṃ janasyāsya mahātmanaḥ /
pratyagraṃ taruṇopāyam āśu prakaṭayāmy aham // Mo_2,10.22 //
iyaṃ cintā tu utpādayiṣyamāṇajñānopadeśakāracintāveśadvāreṇa jñeyā || MoT_2,10.22 ||
parameṣṭhicintām upasaṃharati
iti saṃcintya bhagavān brahmā kamalasaṃbhavaḥ /
manasā parisaṃkalpya mām utpāditavān imam // Mo_2,10.23 //
"mām" proktasvacintodbhavasthānabhūtānām upadeśakārāṇāṃ madhye mukhyabhūtaṃ tvādṛśajanajñānotpādanasamarthaṃ mokṣopāyākhyaśāstropadeśakaṃ vasiṣṭhākhyaṃ "mām" | "manase"ti rāhoḥ śira itivat prayogaḥ || MoT_2,10.23 ||
nanu kenopādānakāraṇena tvam utpanna ity | atrāha
kuto 'py utpanna evāśu tato 'haṃ samupasthitaḥ /
pitus tasya puraḥ śīghram ūrmir ūrmer ivānagha // Mo_2,10.24 //
"kuto 'pi" anirvācyāt kasmāccid upādānakāraṇāt | "utpannaḥ aham" | "tataḥ tasya pituḥ puraḥ śīghram upasthitaḥ" prāptaḥ | ka "ivo"tpannaḥ | "ūrmir ūrmer iva" paramārthavicāre sarveṣām utpattir adṛśyeveti sāmānyotpattir evātroktety alaṃ rahasyodghāṭanena || MoT_2,10.24 ||
kīdṛśaḥ tvam upasthitaḥ kiṃ ca kṛtavān ity | atrāha
kamaṇḍaludharo nāthaḥ sakamaṇḍalunā mayā /
sākṣamālaḥ sākṣamālaṃ sa praṇamyābhivāditaḥ // Mo_2,10.25 //
"sākṣamālam" iti pūrvakālakriyāviśeṣaṇam | etena svasya dhyānam uktam || MoT_2,10.25 ||
tataḥ tava tena kim uktaṃ kṛtaṃ cety | atrāha
ehi putreti mām uktvā sa svābjasyottare dale /
śukle 'bhra iva śītāṃśuṃ yojayām āsa pāṇinā // Mo_2,10.26 //
atra śuddhamanaḥsparśaḥ mayi jātaḥ iti bhaṅgyā uktam || MoT_2,10.26 ||
mṛgakṛttiparīdhāno mṛgakṛttinijāmbaram /
mām uvāca pitā brahmā sa haṃsaḥ sārasaṃ yathā // Mo_2,10.27 //
"mām" vasiṣṭhākhyaṃ mām | vacanaṃ cātrāntaraḥ parāmarśaḥ jñeyaḥ || MoT_2,10.27 ||
kim uvācety | atrāha
muhūrtamātraṃ te putra ceto vānaracañcalam /
ajñānam abhyāviśatu śaśaḥ śaśadharaṃ yathā // Mo_2,10.28 //
āntarabhāvena sthitaśuddhacittavaśenaiva hi sarveṣām ajñānitvaṃ jñānitvaṃ ca bhavati | etena prathamaṃ svasya jñānitvaṃ dyotitam || MoT_2,10.28 ||
brahmavacanam upasaṃharati
iti tenāśu śaptaḥ san vicārasamanantaram /
ahaṃ vismṛtavān sarvaṃ svarūpam amalaṃ dvijaḥ // Mo_2,10.29 //
"ahaṃ dvijaḥ" vasiṣṭhākhyaḥ brāhmaṇaḥ | svaṃ "svarūpaṃ" | "vismṛtavān" vyasmārṣam iti sambandhaḥ || MoT_2,10.29 ||
athāhaṃ dīnatāṃ yātaḥ sthito 'saṃbuddhayā dhiyā /
duḥkhaśokābhisaṃtapto jāto jana ivādhamaḥ // Mo_2,10.30 //
"asaṃbuddhayā" niścayarahitayā || MoT_2,10.30 ||
kaṣṭaṃ saṃsāranāmāyaṃ doṣaḥ katham ivāgataḥ /
iti cintitavān antas tūṣṇīm eva vyavasthitaḥ // Mo_2,10.31 //
aham "iti cintitavān" iti saṃbandhaḥ | etena ajñānitvānantaram svasya vairāgyaprādurbhāvaḥ sūcitaḥ || MoT_2,10.31 ||
athābhyadhāt sa māṃ tātaḥ putra kiṃ duḥkhavān asi /
duḥkhopaghātaṃ māṃ pṛccha sukhī nityaṃ bhaviṣyasi // Mo_2,10.32 //
"athābhyadhāt" uktavān | etena vairāgyānantaram mama jñānaṃ prati aunmukhyaṃ jātam iti sūcitam || MoT_2,10.32 ||
nanu tatas tvayā kiṃ kṛtam ity | atrāha
tataḥ pṛṣṭaḥ sa bhagavān mayā sakalalokakṛt /
hemapadmadalasthena saṃsāravyādhibheṣajam // Mo_2,10.33 //
etena "mayā" svayam eva vimarṣaḥ kṛta iti sūcitam || MoT_2,10.33 ||
nanu tvayāsau kiṃ pṛṣṭas tena ca kim uktaṃ ity | atrāha
kathaṃ nātha mahad duḥkham ayaṃ saṃsāra āgataḥ /
kathaṃ ca kṣīyate jantor iti pṛṣṭena tena me // Mo_2,10.34 //
taj jñānaṃ subahu proktaṃ yaj jñātvā pāvanaṃ param /
ahaṃ pitur api prāyaḥ kilādhika iva sthitaḥ // Mo_2,10.35 //
"pituḥ" ādhikyam śuddhamanastattvātilaṅghanena prāptā cinmātratā jñeyā | etena svasya svataḥsiddhatvam uktam | trividhā hi siddhāḥ uttarottaram utkarṣavantaḥ santi | gurutaḥ śāstrataḥ svata iti || MoT_2,10.34-35 ||
tato viditavedyaṃ māṃ nijaprakṛtim āsthitam /
sa uvāca jagatkartā vaktā sakalakāraṇam // Mo_2,10.36 //
mayi idaṃ sphuritam ity āntaro 'bhiprāyaḥ || MoT_2,10.36 ||
kim uvācety | atrāha
śāpenājñapadaṃ nītvā pṛcchakas tvaṃ mayā kṛtaḥ /
putrāsya jñānasārasya samastajanasiddhaye // Mo_2,10.37 //
mama madhye evedam ajñatvaṃ prādurbhūtam āsīt iti mama sphuritam iti bhāvaḥ || MoT_2,10.37 ||
punaḥ kim uvācety | atrāha
idānīṃ śāntaśāpas tvaṃ paraṃ bodham upāgataḥ /
saṃsthito 'ham ivaikātmā kanakaṃ kanakād iva // Mo_2,10.38 //
"idānīm ahaṃ" jñānī jāta ity api mama sphuritam iti bhāvaḥ || MoT_2,10.38 ||
tato 'pi punaḥ kim uvācety | atrāha
gacchedānīṃ mahāpīṭhe jambudvīpāntarasthitam /
sādho bhāratavarṣaṃ tvaṃ lokānugrahahetunā // Mo_2,10.39 //
spaṣṭaṃ || MoT_2,10.39 ||
tatra kriyākāṇḍaparās tvayā putra mahādhiyaḥ /
upadeśyāḥ kriyākāṇḍakrameṇa kramaśālinaḥ // Mo_2,10.40 //
spaṣṭam || MoT_2,10.40 ||
viraktacittāś ca tathā mahāprājñā virāgiṇaḥ /
upadeśyās tvayā sādho jñānenānandadāyinā // Mo_2,10.41 //
tataḥ ahaṃ vairāgyarahitānāṃ karmakāṇḍadvāreṇopadeśaṃ karomi | viraktānāṃ tu jñānakāṇḍadvāreṇety api sphuritam | anyathā tvadupadeśe 'py ahaṃ na pravarteyam iti bhāvaḥ || MoT_2,10.41 ||
brahmavākyam upasaṃharati
iti tena niyukto 'haṃ pitrā kamalayoninā /
iha rāghava tiṣṭhāmi yāvad bhūtaparaṃparā // Mo_2,10.42 //
"yāvad bhūtaparaṃpare"ty upadeṣṭṛbhūtajñānisāmānyenoktam svasya cirajīvitvena vā | bāhya arthas tu sphuṭatayā na pratipadam uktaḥ || MoT_2,10.42 ||
sargāntaślokenaitat samāpayati
kartavyam asti mama neha hi kiṃcid eva
sthātavyam ity abhimanā bhuvi saṃsthito 'smi /
saṃśāntayā satatasuptadhiyeva vṛttyā
kāryaṃ karomi na ca kiṃcid ahaṃ karomi // Mo_2,10.43 //
"hi" niścaye | "mama" samastajñānisantānasya vasiṣṭhākhyasya ca | "iha" loke | "kiṃcit" "eva kartavyaṃ nāsti" paramātmatattvaprāptyā kṛtakṛtyatvāt | tathāpi "aham bhuvi" bhūmau | "saṃsthitaḥ asmi" | kathaṃbhūtaḥ | sthātavyam mayā ihāvaśyaṃ | niyatyanurodhena "sthātavyam iti" evam "abhimanāḥ" abhiniviṣṭamanāḥ niścitamanā iti yāvat | "ahaṃ saṃśāntayā" lābhālābhānusandhānarūpakṣobharahitayā "vṛttyā" vā | pāreṇa "kāryam" śarīrayātrānimittaṃ karma | akaraṇe pratyavāyanimittaṃ nityaṃ karma ca "karomi" | "vṛttyā" kayā "iva" | "satatasuptā" yā "dhīḥ" | tayā "ivā"tyantaśāntayety arthaḥ | tathāpi "ahaṃ kiṃcid" api "na ca karomi" nāhaṃ karteti niścayānubhāvād ity arthaḥ | iti śivam || MoT_2,10.43 ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ mumukṣuprakaraṇe daśamaḥ sargaḥ || 2,10 ||
************************************************************************
pūrvasargoktasyopasaṃhārakāṅkṣayā parāmarśaṃ karoti
etat te kathitaṃ sarvaṃ jñānāvataraṇaṃ bhuvi /
mayā svam īhitaṃ caiva kamalodbhavakalpitam // Mo_2,11.1 //
"svam īhitam" nijaceṣṭitam | "kamalodbhavena" brahmaṇā śuddhamanastattvena ca | "kalpitam" āvirbhāvitaṃ iti | anena prakāreṇaiveha jñānam ihāvatīrṇam iti bhāvaḥ || MoT_2,11.1 ||
tad idaṃ paramaṃ jñānaṃ śrotum adya tavānagha /
bhṛśam utkaṇṭhitaṃ ceto mahataḥ sukṛtodayāt // Mo_2,11.2 //
"tat" brahmaṇā uktam || MoT_2,11.2 ||
śrīrāmaḥ pṛcchati
kathaṃ brahman bhagavato loke jñānāvatāraṇe /
sargād anantaraṃ buddhiḥ pravṛttā parameṣṭhinaḥ // Mo_2,11.3 //
"kathaṃ" kimarthaṃ ity arthaḥ || MoT_2,11.3 ||
śrīvasiṣṭhaḥ uttaraṃ kathayati
parame brahmaṇi brahmā svabhāvavaśataḥ svayam /
jātaḥ spandamayo nityam ūrmir ambunidhāv iva // Mo_2,11.4 //
"parame" utkṛṣṭacinmātrasvarūpe | "spandamayaḥ" parimitāhaṃparāmarśamayaḥ || MoT_2,11.4 ||
sṛṣṭvaivam ātataṃ sargaṃ sargasya sakalā gatīḥ /
bhūtabhavyabhaviṣyatsthā dadarśa parameśvaraḥ // Mo_2,11.5 //
"dadarśa" | "jñānanetreṇe"ti śeṣaḥ || MoT_2,11.5 ||
satkriyākramakālasya kṛtādeḥ kṣaya āgate /
moham ālokya lokānāṃ kāruṇyam agamat prabhuḥ // Mo_2,11.6 //
"moham" bhaviṣyantam ity arthaḥ || MoT_2,11.6 ||
tato mām īśvaraḥ sṛṣṭvā jñānenāyojya cāsakṛt /
visasarja mahīpīṭhe lokasyājñānaśāntaye // Mo_2,11.7 //
"mām" vasiṣṭhākhyaṃ "mām" | "jñānena" paramātmajñānena | "āyojya" saṃyojya || MoT_2,11.7 ||
yathāhaṃ prahitas tena tathānye 'pi maharṣayaḥ /
sanatkumārapramukhā nāradādyāś ca bhūriśaḥ // Mo_2,11.8 //
etena ye bhūtā bhaviṣyantaś copadeṣṭāraḥ santi tatrāpīyam eva rītir astīti sūcitam || MoT_2,11.8 ||
kriyākrameṇa puṇyena tathā jñānakrameṇa ca /
manomahāmayottabdham uddhartuṃ lokam īritāḥ // Mo_2,11.9 //
"īritāḥ" visarjitāḥ | kiṃ kartum | "lokam" adhikāribhedāt "kriyākrameṇa jñānakrameṇa ca uddhartum" | "lokaṃ" kathaṃbhūtam | "mana" eva "mahāmayaḥ" mahārogaḥ | ten"ottabdham" baddham || MoT_2,11.9 ||
maharṣibhis tatas tais tu kṣīṇe kṛtayuge purā /
kramāt kriyākrame śuddhe pṛthivyāṃ tanutāṃ gate // Mo_2,11.10 //
kriyākramavidhānārthaṃ maryādāniyamāya ca | / pṛthagdeśavibhāgena bhūpālāḥ parikalpitāḥ // Mo_2,11.11 //
spaṣṭam || MoT_2,11.10-11 ||
bahūni smṛtiśāstrāṇi yajñaśāstrāṇi cāvanau /
dharmakāmārthe siddhyarthaṃ kalpitāny uditāny atha // Mo_2,11.12 //
pari"kalpitāni" kṛtāni | "maharṣibhir" iti śeṣaḥ | yal lokaiḥ teṣām upadeśaḥ na śruta iti bhāvaḥ | "atha"śabdaḥ uttaraślokena saṃbandhanīyaḥ || MoT_2,11.12 ||
kālacakre vahaty asmiṃs tato vigalite krame /
pratyahaṃ bhojanapare jane śālyarjanonmukhe // Mo_2,11.13 //
dvandvāni saṃpravṛttāni viṣayārthaṃ mahībhujām /
daṇḍyatāṃ saṃprayātāni bhūtāni bhuvi bhūriśaḥ // Mo_2,11.14 //
"dvandvāni" dvandvayuddhāni | "viṣayārtham" deśārtham | "daṇḍyatāṃ" daṇḍayogyatām | paradāragamanādipāpakaraṇāt iti bhāvaḥ || MoT_2,11.13-14 ||
tato yuddhaṃ vinā bhūpā mahīṃ pālayituṃ kramāt /
asamarthās tad āyātāḥ prajābhiḥ saha dīnatām // Mo_2,11.15 //
spaṣṭam || MoT_2,11.15 ||
teṣāṃ dainyāpanodārthaṃ samyaksṛṣṭikramāya ca /
tato 'smadādibhiḥ proktā mahatyo jñānadṛṣṭayaḥ // Mo_2,11.16 //
"teṣām" rājñām || MoT_2,11.16 ||
adhyātmavidyā teneyaṃ pūrvaṃ rājasu varṇitā /
tad anu prasṛtā loke rājavidyety udāhṛtā // Mo_2,11.17 //
"rājavidyā rājaguhyam" ityādinā gītādau "rājavidyā"śabdena vyavahārāt iti bhāvaḥ || MoT_2,11.17 ||
rājavidyā rājaguhyam adhyātmagrantham uttamam /
jñātvā rāghava rājānaḥ parāṃ nirduḥkhatāṃ gatāḥ // Mo_2,11.18 //
"rājaguhyam" iti adhyātmavidyāyāḥ aparaṃ nāma || MoT_2,11.18 ||
atha rājasv atīteṣu bahuṣv amalakīrtiṣu /
asmād daśarathād rāma jāto 'dya tvam ihāvanau // Mo_2,11.19 //
spaṣṭam || MoT_2,11.19 ||
tava cātiprasanne 'smiñ jātaṃ manasi pāvanam /
nirnimittam idaṃ cāru vairāgyam arimardana // Mo_2,11.20 //
"nirnimittam" bībhatsādirūpaṃ nimittaṃ vinā || MoT_2,11.20 ||
nanu nirnimittavairāgyena ko 'tiśayaḥ mamāstīty | atrāha
sarvasyaiva hi bhavyasya sādhor api vivekinaḥ /
nimittapūrvaṃ vairāgyaṃ jāyate rāma rājasam // Mo_2,11.21 //
spaṣṭam || MoT_2,11.21 ||
idaṃ tv apūrvam utpannaṃ camatkārakaraṃ satām |
tavānimittaṃ vairāgyaṃ sāttvikaṃ svavivekajam || MoT_2,11.22 ||
spaṣṭam || MoT_2,11.22 ||
bībhatsaṃ viṣamaṃ dṛṣṭvā ko nāma na virajyate /
satāṃ tūttamavairāgyaṃ vivekād eva jāyate // Mo_2,11.23 //
"bībhatsam" bībhatsarasālambanam dravyam || MoT_2,11.23 ||
te mahānto mahāprajñā nimittena vinaiva hi /
vairāgyaṃ jāyate yeṣāṃ ta evāmalamānasāḥ // Mo_2,11.24 //
amalamānasatvaṃ vinā hi nirnimittaṃ vairāgyaṃ notpadyate iti bhāvaḥ || MoT_2,11.24 ||
svavivekacamatkāraparāmarśaviraktayā /
rājate hi dhiyā jantur yuveva vanamālayā // Mo_2,11.25 //
"svavivekasya" yaḥ "camatkāraḥ" | tasya yaḥ "parāmarśaḥ" | tena "viraktayā" bāhyapadārtharāgarahitayā | na tu bībhatsena viraktayā || MoT_2,11.25 ||
parāmṛśya vivekena saṃsāraracanām imām /
virāgaṃ ye 'dhigacchanti ta eva puruṣottamāḥ // Mo_2,11.26 //
spaṣṭam || MoT_2,11.26 ||
svavivekavaśād eva vicāryedaṃ punaḥ punaḥ /
indrajālaṃ parityājyaṃ sabāhyābhyantaraṃ balāt // Mo_2,11.27 //
"indrajālam " saṃsārākhyam indrajālam | "parityājyam" samantāt tyāgaviṣayatāṃ neyam || MoT_2,11.27 ||
śmaśānam āpadaṃ dainyaṃ dṛṣṭvā ko na virajyate /
tad vairāgyaṃ paraṃ śreyaḥ svato yad abhijāyate // Mo_2,11.28 //
spaṣṭam || MoT_2,11.28 ||
akṛtrimavirāgas tvaṃ mahattām alam āgataḥ /
yogyo 'si jñānasārasya bījasyeva mṛdusthalam // Mo_2,11.29 //
spaṣṭam || MoT_2,11.29 ||
prasādāt parameśasya nāthasya paramātmanaḥ /
tvādṛśasya śubhā buddhir vivekam anudhāvati // Mo_2,11.30 //
na tv atrātmaprayatnaḥ kaścit prabhavatīti bhāvaḥ || MoT_2,11.30 ||
kriyākrameṇa mahatā tapasā niyamena ca /
dānena tīrthayātrābhiś cirakālavivekataḥ // Mo_2,11.31 //
duṣkṛte kṣayam āpanne paramārthavicāraṇe /
kākatālīyayogena buddhir jantoḥ pravartate // Mo_2,11.32 //
"kākatālīyayogene"ty anena "kriyākramā"deḥ śaithilyaṃ sūcitam | "kākatālīyena" "paramā"tma"vicāraṇa"nimitta"buddhiyogaḥ" | tāvat tu kriyākramādir avaśyam anuṣṭheyaḥ | tasyāpi leśataḥ taṃ praty upāyatvāt | na ca tatraiva maṅktavyam | sadgurūpāsāder anyasya mukhyasyopāyasyāpi sattvāt ity alam || MoT_2,11.32 ||
kriyāparās tāvad alaṃ cakrāvṛttibhir ādṛtāḥ /
bhramantīha janā yāvan na paśyanti paraṃ padam // Mo_2,11.33 //
"kriyāparāḥ" kriyām evopāyatvena manyamānāḥ | "param padam" cinmātrākhyam utkṛṣṭaṃ sthānam | "cakrāvṛttibhiḥ kriyāparāḥ" paunaḥpunyena sakriyāratā ity arthaḥ || MoT_2,11.33 ||
yathābhūtam imaṃ dṛṣṭvā saṃsāraṃ tanmayīṃ dhiyam /
parityajya paraṃ yānti nirālānā gajā iva // Mo_2,11.34 //
"yathābhūtam dṛṣṭvā" yathāsti tathā dṛṣṭvā | "tanmayīṃ" saṃsāramayīm | "param" uttīrṇam śuddhacinmātratattvam | "yānti" tadrūpaṃ svātmānam anubhavanti || MoT_2,11.34 ||
viṣameyam anantehā rāma saṃsārasaṃsṛtiḥ /
dehamuktā mahātantur vinā jñānaṃ na naśyati // Mo_2,11.35 //
"anantāḥ īhāḥ" bhāvābhāvarūpāḥ ceṣṭāḥ yasyāḥ | tādṛśī "saṃsārasaṃsṛtiḥ" saṃsārasaraṇiḥ | dehamuktā nāma mahātantuḥ "dehamuktā mahātantuḥ" | "jñānam" cinmātratattvajñānam || MoT_2,11.35 ||
jñānayuktiplavenaiva saṃsārābdhiṃ sudustaram /
mahādhiyaḥ samuttīrṇā netareṇa raghūdvaha // Mo_2,11.36 //
"jñāna"rūpā yā "yuktiḥ" upāyaḥ | sa eva "plavaḥ" | tena || MoT_2,11.36 ||
tām imāṃ jñānayuktiṃ tvaṃ saṃsārāṃbhodhitāriṇīm /
śṛṇuṣvāvahito buddhyā nityāvahitayānayā // Mo_2,11.37 //
"avahitayā buddhyā" vinā śrotuṃ na śaknoṣīti bhāvaḥ || MoT_2,11.37 ||